Kad planēta dzīvošanai neder

Publicēts: 27.10.2009
No vairāk kā 400 citplanētām, kas ir atklātas līdz šim brīdim, tādu, uz kurām varētu pastāvēt dzīvība zemiešu izpratnē, praktiski nav. Ja planēta dzīvošanai neder, varbūt ir vērts pievērsties tās pavadoņiem? Izrādās, ka citplanētu pavadoņus būtu iespējams sameklēt, izmantojot mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.

Vārda došanas svētki

Publicēts: 24.10.2009
CoRoT-3b, WASP-6b, HD 132406b. Kopumā ir aptuveni 400 šādu nosaukumu, kurus atcerēties nav iespējams. Tā šobrīd tiek nosauktas citplanētas, kuras ir atklātas ap citām zvaigznēm. Kopš 1995. gada, kad tika atklāta pirmā citplanēta, to skaits jau ir pārsniedzis 400.

Galaktiku kopa visuma rītausmā

Publicēts: 23.10.2009
Kombinējot Čandras rentgenstaru observatorijas datus ar informāciju, kas iegūta ar optiskajiem un infrasarkano staru spektra teleskopiem, ir izdevies ieraudzīt vistālāko galaktiku kopu, kas atrodas aptuveni 10,2 miljards gaismas gadu attālumā.

Citplanētas atmosfērā tiek konstatētas organiskās vielas

Publicēts: 21.10.2009
NASA zinātniekiem ir izdevies atklāt jau otro citplanētu aiz Saules sistēmas robežām, kuras atmosfērā konstatēti dzīvībai nepieciešamie ķīmiskie elementi. Planēta nav apdzīvojama mūsu izpratnē, jo tas ir "karstais Jupiters". Toties, ja šādus elementus izdotos konstatēt uz kādas planētas, kuras virsma ir cieta, tie varētu liecināt par dzīvības eksistenci.

32 jaunas civilizācijas

Publicēts: 20.10.2009
Izmantojot ESO 3,6 metrus lielo teleskopu un HARPS spektrogrāfu, ir izdevies nodibināt kontaktus ar 32 jaunām civilizācijām. Piecu gadu laikā HARPS ir piedalījies vairāk kā 75 jaunu civilizāciju atklāšanā no aptuveni 400 zināmajām.

Cik daudz universu?

Publicēts: 16.10.2009
Teorētiskajā fizikā jau kādu laiku klejo ideja, ka mūsu universs varētu arī nebūt vienīgais. Dati no WMAP satelīta, kopā ar stīgu teoriju un 11-dimensiju hipertelpas ideju izveidoja konceptu par Multiversu, kurā Lielā Sprādziena rezultātā viena Universa vietā radās daudz dažādu universu. Pēdējā laikā Multiversa ideja kļuvusi tikai populārāka, tāpēc…

Mazais kaimiņš

Publicēts: 14.10.2009
ESO jaunākajā publicētajā attēlā redzms viens no mazajiem Piena Ceļa galaktikas kaimiņiem - pundurgalaktika NGC 6822 jeb Bārnarda galaktika. Galaktika ir bagāta ar zvaigžņu veidošanās reģioniem un interesanta izskata miglājiem.

Sadursmes galaprodukts NGC 2623

Publicēts: 13.10.2009
Vārds "sadursme" lielākoties asociējas ar kaut kā daļēju vai pilnīgu iznīcību. Habla teleskopa jaunākajā attēlā redzams kādas sadursmes galaprodukts - NGC 2623 jeb Arp 243, kas atrodas aptuveni 250 miljons gaismas gadu attālumā Vēža zvaigznājā.

Mano-a-mano

Publicēts: 8.10.2009
Mano-a-mano ir termins, ar kādu Spānijā sākotnēji apzīmēja divu matadoru vienlaicīgu cīņu arēnā, sacenšoties par publikas atzinību. Mūsdienās matadoru cīņa ir paplašinājusies līdz jebkurai divu cilvēku sāncensībai. Bet šoreiz ne par cilvēkiem, bet gan par melnajiem caurumiem, kuri ir nonākuši līdz mano-a-mano.

Piena Ceļa galaktikas centrs rentgenstaros

Publicēts: 23.09.2009
Čandras rentgenstaru observatorija ir nofotografējusi Piena Ceļa galaktikas centru. Difūzo rentgenstarojumu rada gāze, kuru sakarsējušas sprāgstošas zvaigznes, masīvu zvaigžņu spēcīgie vēji un galaktikas centrā mītošais supermasīvais melnais caurums.