Pa kaķa pēdām

Publicēts: 21.01.2010
ESO publicējusi attēlu, kurā redzams milzīgais mākonis, kas pazīstams kā Kaķa ķepas miglājs jeb NGC 6334. Šis sarežģītais gāzu un putekļu veidojums, kurā dzimst jaunas, masīvas zvaigznes, atrodas netālu no Piena Ceļa galaktikas centrālajiem reģioniem.

Labroči un kreiļi

Publicēts: 20.01.2010
Kādēļ dzīvība uz Zemes ir būvēta gandrīz tikai no kreisi orientētiem aminoskābju stereoizomēriem? To neviens nezina. Astrobiologi uzskata, ka Oriona miglāja gaisma varētu sniegt svarīgas norādes šajā jautājumā.

Jauns pavediens galaktiku vēsturē

Publicēts: 18.01.2010
Vairāk nekā divas desmitgades tumšās, aukstās matērijas teorija ir kosmologu iecienītais jājamzirdziņš, kas izskaidro Visuma rašanos pirms vairāk kā 13 miljardiem gadu Lielā sprādziena rezultātā. Tomēr arī šajā teorijā ir savi trūkumi.

Ūdens vairogs

Publicēts: 17.01.2010
Iespējams, ka tieši ūdens tvaiks ir darbojies kā vairogs, kas bloķējis ultravioletā starojuma kaitīgo iedarbību uz ūdens un citām dzīvībai svarīgām molekulām. Tā secinājuši astronomi, veicot virkni pētījumus.

Ballīte beigusies

Publicēts: 16.01.2010
Kad beidzas dzeramais, ēdamais un apklust mūzika, tad jautrībai pienāk gals un ballīte beidzas. Līdzīgi ir noticis netālu esošajā spirālveida galaktikā NGC 2976, kurā beidzas zvaigžņu veidošanās.

Zvaigžņu cilpa

Publicēts: 16.01.2010
Astronomi ir atraduši milzīgu magnētisko cilpu, kas stiepjas no vienas zvaigznes slavenajā Algola dubultzvaigžņu sistēmā. Zinātnieki novērojumiem izmantoja vairākus radioteleskopus.

Tumšā matērija un Zeme

Publicēts: 15.01.2010
Kad Saule ceļo cauri galaktikai, tā nonāk saskarē ar tumšo matēriju. Vai un kā tas ietekmē planētu orbītas?

Citplanētas ķīmiskie pirkstu nospiedumi

Publicēts: 15.01.2010
Astronomiem pirmo reizi ir izdevies iegūt citplanētas spektru tiešā veidā. Planēta, kuras ķīmiskos pirkstu nospiedumus izdevās iegūt, riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni.

Plankumainā Betelgeize

Publicēts: 14.01.2010
Starptautiskai astronomu komandai, izmantojot interferometrijas metodi, ir izdevies nofotografēt Oriona zvaigznāja sarkanā supermilža Betelgeizes virsmu. Attēlā redzami divi milzīgi, spoži plankumi, kuru izmēri ir līdzvērtīgi attālumam no Zemes līdz Saulei. Tas ir pirmais pierādījums konvekcijas fenomenam uz citas zvaigznes.

Kāpēc tā neuzsprāga?

Publicēts: 9.01.2010
Masīva, veca zvaigzne drīz ies bojā. Tās kodoldegviela beidzas un zvaigzne sāk sabrukt pati zem sava svara. Spiediens izraisa jaunas kodolreakcijas. Drīz būs grandiozs sprādziens. Un tad ... nekas nenotiek.