Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

R136 monstri

R136 monstri (726/0)


Publicēts: 19.03.2016
Izmantojot unikālās Habla teleskopa iespējas ultravioletā starojuma diapazonā, astronomi ir identificējuši deviņas milzu zvaigznes kopā R136, kuru masa vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu. Attēli, kas fotografēti ar plaša lauka kameru (WFC3) un spektrogrāfu (STIS), ļāva pirmo reizi veiksmīgi izpētīt jauno zvaigžņu kopu R136 ultravioletajā starojumā…
Jauns tālākās galaktikas rekords

Jauns tālākās galaktikas rekords (1486/24)


Publicēts: 4.03.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi atkal ir pārspējuši attāluma rekordu, nosakot precīzu attālumu līdz ļoti tālai galaktikai. GN-z11 eksistēja jau 400 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena. Lai arī tā ir knapi pamanāma attēlā, ņemot vērā attālumu no Zemes līdz šai galaktikai, jāsaka, ka GN-z11 ir pārsteidzoši spoža. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma…
Divi no vienas zvaigznes

Divi no vienas zvaigznes (791/0)


Publicēts: 24.02.2016
2015.gada 14.septembrī LIGO reģistrēja gravitācijas viļņus, kuri bija radušies, saplūstot diviem melnajiem caurumiem, kuru masa attiecīgi 29 un 36 reizes pārsniedza Saules masu. Šādam notikumam vajadzētu noritēt pilnīgā tumsā, bet NASA Fermi teleskops uztvēra gamma staru uzliesmojumi mazāk nekā sekundi pēc LIGO signāla. Jaunākie pētījumi norāda uz iespēju,…
55 Cancri e sausā atmosfēra

55 Cancri e sausā atmosfēra (840/0)


Publicēts: 18.02.2016
Pirmo reizi citplanētu izpētes vēsturē astronomiem ir izdevies noskaidrot, kāda ir tā dēvētas superzemes klases planētas atmosfēra. Izmantojot Habla teleskopa savākto informāciju un jaunas datu analīzes metodes, ir izdevies noskaidrot, ka 55 Cancri e planētu ieskauj sausa atmosfēra, kuru pārsvarā veido ūdeņradis un hēlijs un kurā netika konstatēta ūdens…
Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi?

Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi? (1015/1)


Publicēts: 12.02.2016
Gravitācijas viļņi, par kuru esamību 2016.gada 11.februārī paziņoja ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) un LIGO apvienība, pavēršot jaunu logu uz Visumu, ļaujot ieraudzīt un pētīt objektus un notikumus, kuri nav ieraugāmi visā plašajā elektromagnētisko viļņu diapazonā, kurš mūsdienās tiek izmantots visai plaši, lai pētītu Visumu. Ko tad īsti zinātnieki…
Gravitācijas viļņi beidzot noķerti

Gravitācijas viļņi beidzot noķerti (1591/9)


Publicēts: 12.02.2016
Vairāk nekā nedēļu pirms 2016.gada 11.februāra gaisā sāka virmot baumas un nojautas, ka LIGO observatorijā beidzot ir izdevies novērot fenomenu, ko pirms aptuveni 100 gadiem paredzēja Alberts Einšteins. Augstāk minētajā datumā 17:30 pēc Latvijas laika ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) apstiprināja, ka LIGO observatorijā ir reģistrēti gravitācijas…
Ledainie Hen 2-437 spārni

Ledainie Hen 2-437 spārni (599/0)


Publicēts: 9.02.2016
Hen 2-437, kura simetriskos "spārnus" redzam šajā attēlā, ir planetārais miglājs. Tiek uzskatīts, ka Piena Ceļa galaktikā šādu objektu ir vairāki tūkstoši. Hen 2-437 atrodas Lapsiņas zvaigznājā. Pirmo reizi to 1946.gadā pamanīja Rūdolfs Minkovskis, kurš vēlāk atklāja ne mazāk krāšņo M2-9. Aptuveni divdesmit gadus vēlāk Hen 2-437 tika iekļauts planetāro…
ESO teleskopi novēro retu zvaigzni

ESO teleskopi novēro retu zvaigzni (787/0)


Publicēts: 18.01.2016
Piena Ceļa galaktikā ir simtiem miljardiem zvaigžņu. Pats par sevi saprotams, ka ir grūti izcelties uz visu šo spīdekļu fona. Tomēr mozaīkas apakšdaļā iekļautā attēla centrā redzamā zvaigzne ir visai neparasta. To, izmantojot divus Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) teleskopus, pamanīja Brazīlijas un ASV zinātnieku grupa Horhes Melendeza (Sanpaulu…
Vai lodveida zvaigžņu kopās mājo saprāta brāļi?

Vai lodveida zvaigžņu kopās mājo saprāta brāļi? (931/0)


Publicēts: 7.01.2016
Lodveida zvaigžņu kopas ir neparasti objekti. Zvaigznes tajās atrodas ļoti cieši viena pie otras. Simtiem tūkstošiem zvaigžņu veido ne vairāk kā 100 gaismas gadu lielas sfēras. Zvaigznes ir vecas, iespējams tikpat vecas kā galaktika. Nesen veikts pētījums šim dīvainību sarakstam pievienoja arī pieņēmumu, ka lodveida zvaigžņu kopas varētu būt neparasti…
Supermasīvs un superizsalcis

Supermasīvs un superizsalcis (789/0)


Publicēts: 5.01.2016
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama spirālveida galaktika NGC 4845, kas atrodas aptuveni 65 miljonu gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. Labi redzama galaktikas spirālveida struktūra, kā arī putekļiem bagātais disks, kas ieskauj spožo galaktikas centru, kurā mājo supermasīvs melnais caurums. Tā klātbūtni nodod centrālo zvaigžņu uzvedība.…
MĒNESS FĀZE