Aptaustīt Ķīļa miglāju

Publicēts: 9.04.2010
Habla teleskopa attēls, kurā redzams fantastiskais Ķīļa miglājs - milzīgs gāzu un putekļu mākonis, kurā dzimst jaunas zvaigznes, ir bauda acīm. Jauno zvaigžņu vēji izpūš fantastiskas formas ielejas, kalnus un pīlārus. Tagad šo Visuma ainavu var baudīt arī cilvēki, kuri to nevar apskatīt ar acīm.

Miglāja divas sejas

Publicēts: 9.04.2010
ESO publicējusi mazpazīstama miglāja Gum 19 attēlu. Infrasarkano staru diapazonā šis blāvais miglājs izskatās ļoti interesanti. Viena tā puse ir tumša, otra - gaiša, kuru izgaismo milzu zvaigzne V391 Velorum. Šajā miglājā notiek aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās. Pēc vairākiem miljoniem gadu V391 Velorum beigs savu dzīvi kā pārnova, izmainot Gum 19 patreizējo…

No pīšļiem esi cēlies, par pīšļiem tev jāpaliek

Publicēts: 7.04.2010
Jaunākajā Čandras rentgenstaru observatorijas attēlā redzami sabrukušas zvaigznes pīšļi. Putekļi ieskauj arī citas zvaigznes, kuras, kā uzskata zinātnieki, ir daļa no zvaigžņu kopas, kurā sprāga pārnova. Katastrofā izsviestā matērija ar milzu ātrumu lido garām šīm zvaigznēm.

Zvaigžņu fabrika SMM J2135-0102

Publicēts: 30.03.2010
Pirmo reizi astronomiem izdevies tiešā veidā izmērīt kādas ļoti tālas galaktikas zvaigžņu dzimšanas reģionu spožumu un izmērus. Galaktika SMM J2135-0102 atrodas tik tālu, ka gaisma no tās līdz Zemei ir ceļojusi 10 miljardus gadu. Pateicoties APEX telskopam un gravitācijas lēcai, kas palielināja šo galaktiku, ir izdevies ieraudzīt aktīvus zvaigžņu veidošanās…

Supermasīvie melnie caurumi un tumšā matērija

Publicēts: 30.03.2010
Aptuveni 23% Visuma veido tumšā matērija, kas ir neredzama. Vienīgais zināmais mijiedarbības veids ir tās gravitācijas ietekme uz apkārtējo telpu. Divi astronomi no Autonomās Mehiko universitātes (UNAM) ir izveidojuši modeli, kā tumšā matērija varētu uzvesties supermasīvu melno caurumu tuvumā.

Vissenākie melnie caurumi

Publicēts: 26.03.2010
Izmantojot Spitzera teleskopu, astronomi ir atklājuši divus vissenākos un primtīvākos supermasīvos melnos caurumus. Jauniegūtās zināšanas ļaus labāk izprast Visuma izcelsmi, kā arī to, kā radās pirmie melnie caurumi, galaktikas un zvaigznes.

Kur pazuda 90% galaktiku?

Publicēts: 25.03.2010
Astronomi jau sen zināja, ka daudzos Visuma agrīno periodu pētījumos liela daļa gaismas netiek saskatīta. Tagad, pateicoties novērojumiem, kas tika veikta ar diviem 8,2 metru teleskopiem, kas ietilpst Ļoti lielā teleskopa (VLT) kompleksā, un īpašiem filtriem, astronomi atklāja, ka liela daļa galaktiku, kuru gaisma līdz Zemei nākusi vismaz 10 miljardus…

Auksto putekļu gobelēns

Publicēts: 25.03.2010
Jaunākajā Eiropas kosmosa aģentūras Planka zondes attēlā redzami milzīgi aukstu putekļu pavedieni, kas stiepjas cauri Piena Ceļa galaktikai. Šo struktūru analīze varētu izskaidrot kādi spēki veido galaktiku un izraisa zvaigžņu dzimšanu.

Parastā citplanēta Corot-9b

Publicēts: 25.03.2010
Izmanotjot CoRoT zondi un ESO HARPS instrumentu, zinātnieki ir atklājuši pirmo "parasto" citplanētu, kuru iespējams izpētīt ļoti detalizēti. Planēta Corot-9b riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni, kas atrodas 1500 gaismas gadu attālumā Čūskas zvaigznājā.

Ķīniešu pūķis

Publicēts: 22.03.2010
NGC 5189 ir planetārais miglājs, kas atgādina ķīniešu pūķi. Kosmiskā uguņošana ir mirstošas zvaigznes pēdējā "gulbja dziesma".