Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Melno caurumu sākotne

Melno caurumu sākotne (713/0)


Publicēts: 25.05.2016
Ja neskaita tumšo enerģiju un tumšo matēriju, melnie caurumi noteikti ir vieni no noslēpumainākajiem objektiem Visumā. Gadiem ilgi astronomi ir mēģinājuši saprast, kā pirmie supermasīvie melnie caurumi izveidojās tik neilgi pēc Lielā Sprādziena. Iespējams, ka, izmantojot Habla, Spitzer un Chandra teleskopu novērojumus, Itālijas astronomiem ir izdevies…
1284 jaunas planētas no Kepler teleskopa datiem

1284 jaunas planētas no Kepler teleskopa datiem (574/2)


Publicēts: 14.05.2016
Kopš 20.gadsimta beigām, kad tika atklāta pirmā citplanēta, ārpus Saules sistēmas atrasto un apstiprināto planētu skaits jau pārsniedzis 3000. No tām vairāk kā 2 tūkstošus ir palīdzējis atklāt šim mērķim speciāli veidotais Kepler teleskops, kura iegūtajos datos potenciālo citplanētu jau ir tik daudz, ka to apstiprināšanai iespējams izmantot statistikas…
Trīs planētas sarkanās zvaigznes gaismā

Trīs planētas sarkanās zvaigznes gaismā (849/0)


Publicēts: 4.05.2016
2MASS J23062928-0502285 jeb TRAPPIST-1 ir īpaši vēss sarkanais punduris. Tas ir daudz aukstāks un sarkanāks nekā Saule, knapi lielāks par Jupiteru. Lai arī zvaigzne atrodas nieka 40 gaismas gadu attālumā no Zemes, to nevar ieraudzīt nedz ar neapbruņotu aci, nedz ar jaudīgu vaļasprieka astronoma teleskopu. Tā ir pārāk sarkana un blāva. Sarkanie punduri…
Vai mēs esam vieni?

Vai mēs esam vieni? (816/0)


Publicēts: 29.04.2016
Vai cilvēki ir unikāli un vieni plašajā Visumā? Šis jautājums ir viens no grūtāk atbildāmajiem. Atbildi uz to ir centušies rast daudzi zinātnieki. Viens no tiem ir Frenks Dreiks, kurš izveidoja vienādojumu, ar kura palīdzību var rast nojausmu par to, kāda ir varbūtība izveidoties tehnoloģiski augsti attīstītai civilizācijai.
Kur piedzimst planētas

Kur piedzimst planētas (871/4)


Publicēts: 1.04.2016
Uz Marsa ir pārāk auksti, uz Venēras pārāk karsti. Pārējās Saules sistēmas planētas un to pavadoņus vispār nav vērts apspriest. Atliek tikai lūkoties vēl tālāk Visumā, meklējot Zemei līdzīgu planētu ap citām zvaigznēm. Viena no šādām kandidātēm varētu būt TW Hydrae sistēma, kas atrodas tikai 175 gaismas gadu attālumā.
R136 monstri

R136 monstri (673/0)


Publicēts: 19.03.2016
Izmantojot unikālās Habla teleskopa iespējas ultravioletā starojuma diapazonā, astronomi ir identificējuši deviņas milzu zvaigznes kopā R136, kuru masa vairāk kā 100 reizes pārsniedz Saules masu. Attēli, kas fotografēti ar plaša lauka kameru (WFC3) un spektrogrāfu (STIS), ļāva pirmo reizi veiksmīgi izpētīt jauno zvaigžņu kopu R136 ultravioletajā starojumā…
Jauns tālākās galaktikas rekords

Jauns tālākās galaktikas rekords (1418/24)


Publicēts: 4.03.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi atkal ir pārspējuši attāluma rekordu, nosakot precīzu attālumu līdz ļoti tālai galaktikai. GN-z11 eksistēja jau 400 miljonus gadus pēc Lielā Sprādziena. Lai arī tā ir knapi pamanāma attēlā, ņemot vērā attālumu no Zemes līdz šai galaktikai, jāsaka, ka GN-z11 ir pārsteidzoši spoža. Iespējams, ka tā ir viena no Visuma…
Divi no vienas zvaigznes

Divi no vienas zvaigznes (722/0)


Publicēts: 24.02.2016
2015.gada 14.septembrī LIGO reģistrēja gravitācijas viļņus, kuri bija radušies, saplūstot diviem melnajiem caurumiem, kuru masa attiecīgi 29 un 36 reizes pārsniedza Saules masu. Šādam notikumam vajadzētu noritēt pilnīgā tumsā, bet NASA Fermi teleskops uztvēra gamma staru uzliesmojumi mazāk nekā sekundi pēc LIGO signāla. Jaunākie pētījumi norāda uz iespēju,…
55 Cancri e sausā atmosfēra

55 Cancri e sausā atmosfēra (787/0)


Publicēts: 18.02.2016
Pirmo reizi citplanētu izpētes vēsturē astronomiem ir izdevies noskaidrot, kāda ir tā dēvētas superzemes klases planētas atmosfēra. Izmantojot Habla teleskopa savākto informāciju un jaunas datu analīzes metodes, ir izdevies noskaidrot, ka 55 Cancri e planētu ieskauj sausa atmosfēra, kuru pārsvarā veido ūdeņradis un hēlijs un kurā netika konstatēta ūdens…
Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi?

Ko palīdzēs ieraudzīt gravitācijas viļņi? (962/1)


Publicēts: 12.02.2016
Gravitācijas viļņi, par kuru esamību 2016.gada 11.februārī paziņoja ASV Nacionālais Zinātnes fonds (NSF) un LIGO apvienība, pavēršot jaunu logu uz Visumu, ļaujot ieraudzīt un pētīt objektus un notikumus, kuri nav ieraugāmi visā plašajā elektromagnētisko viļņu diapazonā, kurš mūsdienās tiek izmantots visai plaši, lai pētītu Visumu. Ko tad īsti zinātnieki…
MĒNESS FĀZE