Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Punduris un septiņas

Punduris un septiņas "sniegbaltītes" (885/0)


Publicēts: 23.02.2017
Nieka 40 gaismas gadu attālumā riņķo īpaši vēsa zvaigzne - sarkanais punduris TRAPPIST-1. Astronomi ir atklājuši, ka punduris nav viens. Ap to riņķo vismaz septiņas Zemes izmēra planētas, no kurām trīs atrodas zonā, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Šobrīd šī sistēma ir rekordiste gan Zemes izmēra planētu, gan dzīvībai labvēlīgajā…
Haleja komētas radinieces bojāeja

Haleja komētas radinieces bojāeja (955/3)


Publicēts: 12.02.2017
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Gadiem ilgā maltīte

Gadiem ilgā maltīte (713/0)


Publicēts: 8.02.2017
Milzu melnais caurums sarāva gabalos zvaigzni un mielojās ar tās atliekām vairāk nekā desmit gadus. Šādu neparastu novērojumu zinātniekiem palīdzēja veikt NASA Čandras Rentgenstaru observatorija, Swift satelīts un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) XMM-Newton observatorija. Notikums reģistrēts nelielā galaktikā, kas atrodas aptuveni 1,8 miljards gaismas…
VLT meklēs planētas Alpha Centauri sistēmā

VLT meklēs planētas Alpha Centauri sistēmā (728/0)


Publicēts: 13.01.2017
Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) ģenerāldirektora Tima de Zēu personā ir parakstījuši vienošanos ar programmu Breakthrough Initiatives, kuru pārstāvēja izpilddirektors un Breakthrough Prize fonda vadītājs Pīts Vordens. Šī vienošanās paredz, ka Ļoti Lielā teleskopa (VLT) VISIR instruments tiks modificēts, lai tādejādi uzlabotu tā veiktspēju potenciāli…
NGC 6357: Kosmiskie Ziemassvētki

NGC 6357: Kosmiskie Ziemassvētki (639/0)


Publicēts: 23.12.2016
Lai arī kosmosā nav gadalaiku, lūkojoties uz šo attēlu, šķiet, ka uz zilgani baltā sniega kāds ir izkāris spožas un krāsainas lampiņas, gatavojoties Ziemassvētkiem. Tālu jau no īstenības šī doma nav, jo karstās, jaunās un spožās zvaigznes izgaismo aukstos gāzu un putekļu mākoņus. Attēlā, kas veidots, sakombinējot Čandras rentgenstaru observatorijas,…
Planētas Zvaigžņu karos

Planētas Zvaigžņu karos (899/0)


Publicēts: 16.12.2016
Ledus, okeāna un tuksnešu planētas, kuras iznirst jūsu kosmosa kuģa priekšā "Zvaigžņu karu" pasaulē, nemaz nešķiet tīrā fantastika mūsdienās, kad atklāto citplanētu skaits jau pārsniedz dažus tūkstošus. To klāstā ir gan tuksnešainā Tatuīna, gan ūdens pasaule Skarifa un pat ledū kaltā Hota. Dažas no tām ir vēl dīvainākas nekā mums piedāvā šī iedomātā…
Visu redzošā acs

Visu redzošā acs (897/0)


Publicēts: 8.11.2016
Astronomi daudz lūkojas Visumā, meklējot atbildes uz dažādiem jautājumiem. Dažkārt šķiet, ka Visums raugās uz mums! Šajā attēlā, kas veidots no Atakamas Lielā milimetru/submilimetru režģa (ALMA) un Habla teleskopa iegūtajiem datiem, mēs redzam interesantu galaktiku pāri, kuru savstarpējā mijiedarbība ir izveidojusi acīm līdzīgu struktūru.
Tukāns un NGC 299

Tukāns un NGC 299 (707/0)


Publicēts: 17.10.2016
Dienvidu puslodē redzamais Tukāna zvaigznājs ir bagāts ar skaistiem objektiem, piemēram Tukāna pundurgalaktiku un otro spožāko lodveida zvaigžņu kopu 47 Tucanae. Tomēr daži no objektiem nav tik populāri. Viens no tādiem ir vaļējā zvaigžņu kopa NGC 299, kas atrodas Mazajā Magelāna Mākonī aptuveni 200 000 gaismas gadu attālumā.
Zvaigznes cienīga izklaide - milzu ugunsbumbas

Zvaigznes cienīga izklaide - milzu ugunsbumbas (948/0)


Publicēts: 7.10.2016
Iztēlojieties milzīgas, karstas gāzes lodes, kuru masa vismaz divas reizes pārsniedz Marsa masu. Tās tiek izšautas no kādas mirstošas zvaigznes. Iespaidīgo plazmas ložu ātrums ir tik liels, ka tās no Mēness līdz Zemei atlidotu nieka 30 minūtēs. Pētījumos, kuros tika izmantots Habla teleskops, ir izdevies noskaidrot, ka šis zvaigžņu "lielgabals" vismaz…
Tilts no pagātnes uz tagadni

Tilts no pagātnes uz tagadni (909/0)


Publicēts: 8.09.2016
Terzan 5 ir neparasta lodveida zvaigžņu kopa, kas atrodas aptuveni 19 000 gaismas gadu attālumā Strēlnieka zvaigznājā. To 1968.gadā atklāja franču astronoms Agops Terzans. Itāļu astronoma Frančesko Feraro vadītā pētnieku komanda noskaidroja, ka šī lodveida zvaigžņu ir īpaša ar to, ka tajā mīt divas dažādas zvaigžņu populācijas, kas atšķiras ne tikai…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE