Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Zvaigzne no senatnes

Zvaigzne no senatnes (731/0)


Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
Skats no malas

Skats no malas (618/0)


Publicēts: 12.03.2018
Atrodoties savā istabā daudzzīvokļu mājā, tev būs tikai teorētisks iespaids par pilsētu kopumā. Līdzīgi ir ar mūsu priekšstatiem par Piena Ceļa galaktiku. Mēs nevaram uz to palūkoties no malas, tādēļ savas galaktikas modeli būvējam, izmantojot pieejamos pētījumus un teorētiskos modeļus, kurus savukārt izveidot palīdz citu, Piena Ceļam līdzīgu galaktiku…
Galaktiku sadursme

Galaktiku sadursme (665/0)


Publicēts: 9.03.2018
Galaktikas nav statiskas zvaigžņu salas. Tās mainās un atrodas nemitīgā kustībā. Dažkārt tās satiekas, ļaujot vērotājam no malas baudīt vienu no krāšņākajiem notikumiem Visumā - galaktiku sadursmi jeb saplūšanu. Attēlā redzamais galaktiku pāris, kas pazīstams kā Arp 256, atrodas Vaļa zvaigznājā, aptuveni 350 miljonu gaismas gadu attālumā.
Pastkarte no 65 miljonu gadu senas vēstures

Pastkarte no 65 miljonu gadu senas vēstures (652/0)


Publicēts: 7.03.2018
Attēlā redzamā spirālveida galaktika ir NGC 3972, kas atrodas 65 miljonu gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Tas, ko mēs redzam fotogrāfijā, ir pastkarte no tālas pagātnes, no laikmeta, kad uz Zemes izmira dinozauri. Lai arī tāla un nesasniedzama, šī galaktika ir vērtīgs ieguvums kosmisko attālumu pētniekiem, jo šajā galaktikā ir izdevies novērot…
TRAPPIST-1 sistēmas apceļotāji varētu saslapināt kājas

TRAPPIST-1 sistēmas apceļotāji varētu saslapināt kājas (828/0)


Publicēts: 5.02.2018
TRAPPIST-1 ir sarkanais punduris aptuveni 40 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šo bagātīgo sistēmu, kurā riņķo vismaz septiņas planētas, atklāja 2016.gadā, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) TRAPPIST-South teleskopu. Jaunākie pētījumi, kurus veica starptautiska astronomu komanda, izmantojot dažādus teleskopus, liecina, ka uz šīm planētām…
Nepareizais vējš

Nepareizais vējš (717/0)


Publicēts: 23.01.2018
Karstie jupiteri ir citplanētu tips, kur planēta izmēros atgādina Saules sistēmas gāzu planētu Jupiteru, bet atrodas daudz tuvāk zvaigznei. To orbitālais periods jeb gads uz planētas ilgst ne vairāk kā dažas Zemes dienas. Lielākoties pret zvaigzni ir vērsta viena planētas puse, bet otra atrodas pastāvīgā tumsā. Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka…
Zvaigznes uzvedība atklāj melno caurumu

Zvaigznes uzvedība atklāj melno caurumu (808/0)


Publicēts: 17.01.2018
Lai arī melnie caurumi sevi neatklāj un nav pamanāmi elektromagnētisko viļņu diapazonā, dažreiz tiem neizdodas labi noslēpties. Tā ir sanācis arī melnajam caurumam, kura klātbūtne, izmantojot MUSE instrumentu, ir reģistrēta lodveida zvaigžņu kopā NGC 3201. Zinātnieki atklāja neparastas uzvedības zvaigzni. Izpētot tās kustību, pētnieku komanda secināja,…
Jauns pavērsiens tumšās matērijas stāstā?

Jauns pavērsiens tumšās matērijas stāstā? (1344/3)


Publicēts: 20.12.2017
Šis stāsts sākās 2014.gadā, kad astronoma Ezras Bulbula vadītā pētnieku grupa, analizējot Perseja galaktiku kopu Čandras un XMM-Newton teleskopu iegūtajos datos, atklāja pīķi ļoti specifiskā enerģijas diapazonā - 3,5 keV (kiloelektronvolti). Šīs emisiju līnijas intensitāti ir praktiski neiespējami izskaidrot ar agrāk novērotajiem vai prognozētajiem…
7 + 12 = 18 jeb melno caurumu saplūšanas matemātika

7 + 12 = 18 jeb melno caurumu saplūšanas matemātika (1114/2)


Publicēts: 24.11.2017
2017.gada 8.jūnijā LIGO uztvērējus iešūpoja gravitācijas viļņi, kas radušies, saplūstot diviem nelielas masas melnajiem caurumiem aptuveni miljards gaismas gadu attālumā. GW170608 ir līdz šiem mazāko melno caurumu reģistrētā saplūšana, kuras laikā apvienojās 7 un 12 Saules masas melnie caurumi. Rezultātā radās viens melnais caurums, kura masa 18 reizes…
Atlidoja, paskatījās un aizlidoja jeb viesis no starpzvaigžņu telpas

Atlidoja, paskatījās un aizlidoja jeb viesis no starpzvaigžņu telpas (2259/6)


Publicēts: 21.11.2017
2017.gada 19.oktobrī Pan_STARRS 1 teleskops Havaju salās pamanīja blāvu gaismas punktiņu, kas pārvietojās Zemes debesīs. Sākotnēji to noturēja par parastu, neliela izmēra asteroīdu, bet turpmāko dienu laikā izdevās iegūt datus, lai aprēķinātu objekta orbītu. Kļuva skaidrs, ka Saules sistēmā ir ielidojis viesis no starpzvaigžņu telpas. Tam tika piešķirts…
MĒNESS FĀZE