Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Abstraktās debesis

Abstraktās debesis (554/3)


Publicēts: 15.05.2017
Šis krāsainais, šķietami abstraktais darbs ir debesu objektu karte. Tos laika posmā no 2001.gada augusta līdz 2014.gada decembrim ir novērojis XMM-Newton teleskops, kurš orbītā ap Zemi ir jau kopš 1999.gada. Šis instruments novēro augstas enerģijas notikumus un objektus, piemēram, melnos caurumus, neitronu zvaigznes, pulsārus un zvaigžņu vējus.
Krabis varavīksnes krāsās

Krabis varavīksnes krāsās (437/0)


Publicēts: 11.05.2017
Apkopojot datus no dažādiem teleskopiem, zinātnieki ir izveidojuši jaunu Krabja miglāja attēlu, kas aptver gandrīz visu elektromagnētisko viļņu diapazonu, sākot ar radioviļņiem, kurus reģistrēja Ļoti lielā masīva (VLA) antenas, līdz pat rentgenstariem, kurus uztvēra Čandras Rentgenstaru observatorija. Tur iekļauta arī Habla teleskopa fotografētā redzamā…
Masīvā galaktiku kopa Abell 370

Masīvā galaktiku kopa Abell 370 (393/0)


Publicēts: 10.05.2017
Sešu miljardu gaismas gadu attālumā Vaļa zvaigznājā atrodas masīva galaktiku kopa Abell 370. To veido vairāki simti galaktiku. Jau 1980.gadu vidū uzņemtie attēli liecināja, ka milzīgais, spožais loks nav pašas kopas sastāvdaļa, bet gan fenomens, kas saistīts ar gravitācijas lēcošanu. Tas ir aptuveni divas reizes tālākas galaktikas palielināts un deformēts…
Zinātnieki atklāj planētu 13 000 gaismas gadu attālumā

Zinātnieki atklāj planētu 13 000 gaismas gadu attālumā (532/0)


Publicēts: 27.04.2017
OGLE-2016-BLG-1195Lb ir Zemes masas planēta, kas riņķo ap sarkano punduri. Tā atrodas aptuveni 1 astronomiskās vienības attālumā no zvaigznes, kas nozīmē, ka tur ir pārāk auksts, lai uz tās būtu mums pazīstamām dzīvības formām piemēroti apstākļi. OGLE-2016-BLG-1195Lb ir planēta ar vismazāko masu, kāda līdz šim ir atklāta, izmantojot mikrolēcošanas metodi.…
Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā

Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā (621/1)


Publicēts: 20.03.2017
Meklējot vientuļās planētas un brūnos pundurus, ir izveidota jauna Oriona miglāja mozaīka. Šī pētījuma rezultātā, kurā tika izmantots Habla teleskops, iespējams ir izdevies atrast trešo, pirms aptuveni 540 gadiem izjukušas zvaigžņu sistēmas zvaigzni.
Zvaigznes spagetifikācija

Zvaigznes spagetifikācija (659/0)


Publicēts: 15.03.2017
Lai arī X9 ir astronomiem labi pazīstama un visai daudz pētīta binārā sistēma, tikai 2015.gadā izdevās noskaidrot, ka šis pāris visticamāk sastāv no ļoti tuvu esoša melnā cauruma un baltā pundura. Lai izpētītu šīs nianses, astronomi izmantoja Čandras observatoriju, NASA NuSTAR teleskopu un CSIRO Austrālijas Teleskopu kompakto masīvu (ATCA). X9 atrodas…
SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena (586/0)


Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas…
Punduris un septiņas

Punduris un septiņas "sniegbaltītes" (791/0)


Publicēts: 23.02.2017
Nieka 40 gaismas gadu attālumā riņķo īpaši vēsa zvaigzne - sarkanais punduris TRAPPIST-1. Astronomi ir atklājuši, ka punduris nav viens. Ap to riņķo vismaz septiņas Zemes izmēra planētas, no kurām trīs atrodas zonā, kurā uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Šobrīd šī sistēma ir rekordiste gan Zemes izmēra planētu, gan dzīvībai labvēlīgajā…
Haleja komētas radinieces bojāeja

Haleja komētas radinieces bojāeja (871/3)


Publicēts: 12.02.2017
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē zinātniekiem, izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies novērot, kā baltais punduris sarauj gabalos masīvu, komētai līdzīgu objektu. Tā ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs Haleja komētai, bet masa ir aptuveni 100 000 reižu lielāka. Baltais punduris WD 1425+540 atrodas aptuveni 170 gaismas gadu attālumā Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Gadiem ilgā maltīte

Gadiem ilgā maltīte (648/0)


Publicēts: 8.02.2017
Milzu melnais caurums sarāva gabalos zvaigzni un mielojās ar tās atliekām vairāk nekā desmit gadus. Šādu neparastu novērojumu zinātniekiem palīdzēja veikt NASA Čandras Rentgenstaru observatorija, Swift satelīts un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) XMM-Newton observatorija. Notikums reģistrēts nelielā galaktikā, kas atrodas aptuveni 1,8 miljards gaismas…
MĒNESS FĀZE