Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

IRAS 16293-2422 apkārtnē atklāts metilizocianāts

IRAS 16293-2422 apkārtnē atklāts metilizocianāts (539/0)


Publicēts: 8.06.2017
IRAS 16293-2422 ir vairāku zvaigžņu sistēma, kas atrodas aptuveni 400 gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Tajā atrodas trīs jaunas zvaigznes, kuru masa ir līdzīga Saules masai. Sistēma atrodas Rho Ophiuchi zvaigžņu veidošanās apgabalā. Izmantojot ALMA teleskopus, zinātnieki IRAS 16293-2422 zvaigžņu apkārtnē ir konstatējuši sarežģītu organisko…
Par zvaigzni karstāka planēta

Par zvaigzni karstāka planēta (488/0)


Publicēts: 6.06.2017
KELT-9b dienas pusē temperatūra sasniedz aptuveni 4600 grādus pēc Kelvina. Tā ir karstāka nekā liela daļa zvaigžņu un tikai par 1200 grādiem pēc Kelvina vēsāka nekā Saules virsma. Šī citplanēta, kas atrodas aptuveni 650 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā, ir aptuveni 2,5 reizes masīvāka par Jupiteru, bet tās blīvums ir uz pusi mazāks nekā Saules…
Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā

Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā (637/3)


Publicēts: 20.05.2017
2017.gada 13.maijā Jūtas universitātes Fizikas un Astronomijas fakultātes pasniedzējs Patriks Viginss debesīs pamanīja kaut ko neparastu. Viņš teleskopā aplūkoja spirālveida galaktiku NGC 6946, kas atrodas aptuveni 22 miljonu gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Redzeslaukā bija redzams spožs punkts, kuru viņš neatrada agrāk fotografētos šīs galaktikas…
Abstraktās debesis

Abstraktās debesis (607/3)


Publicēts: 15.05.2017
Šis krāsainais, šķietami abstraktais darbs ir debesu objektu karte. Tos laika posmā no 2001.gada augusta līdz 2014.gada decembrim ir novērojis XMM-Newton teleskops, kurš orbītā ap Zemi ir jau kopš 1999.gada. Šis instruments novēro augstas enerģijas notikumus un objektus, piemēram, melnos caurumus, neitronu zvaigznes, pulsārus un zvaigžņu vējus.
Krabis varavīksnes krāsās

Krabis varavīksnes krāsās (512/0)


Publicēts: 11.05.2017
Apkopojot datus no dažādiem teleskopiem, zinātnieki ir izveidojuši jaunu Krabja miglāja attēlu, kas aptver gandrīz visu elektromagnētisko viļņu diapazonu, sākot ar radioviļņiem, kurus reģistrēja Ļoti lielā masīva (VLA) antenas, līdz pat rentgenstariem, kurus uztvēra Čandras Rentgenstaru observatorija. Tur iekļauta arī Habla teleskopa fotografētā redzamā…
Masīvā galaktiku kopa Abell 370

Masīvā galaktiku kopa Abell 370 (462/0)


Publicēts: 10.05.2017
Sešu miljardu gaismas gadu attālumā Vaļa zvaigznājā atrodas masīva galaktiku kopa Abell 370. To veido vairāki simti galaktiku. Jau 1980.gadu vidū uzņemtie attēli liecināja, ka milzīgais, spožais loks nav pašas kopas sastāvdaļa, bet gan fenomens, kas saistīts ar gravitācijas lēcošanu. Tas ir aptuveni divas reizes tālākas galaktikas palielināts un deformēts…
Zinātnieki atklāj planētu 13 000 gaismas gadu attālumā

Zinātnieki atklāj planētu 13 000 gaismas gadu attālumā (586/0)


Publicēts: 27.04.2017
OGLE-2016-BLG-1195Lb ir Zemes masas planēta, kas riņķo ap sarkano punduri. Tā atrodas aptuveni 1 astronomiskās vienības attālumā no zvaigznes, kas nozīmē, ka tur ir pārāk auksts, lai uz tās būtu mums pazīstamām dzīvības formām piemēroti apstākļi. OGLE-2016-BLG-1195Lb ir planēta ar vismazāko masu, kāda līdz šim ir atklāta, izmantojot mikrolēcošanas metodi.…
Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā

Bēgošā zvaigzne Oriona miglājā (694/1)


Publicēts: 20.03.2017
Meklējot vientuļās planētas un brūnos pundurus, ir izveidota jauna Oriona miglāja mozaīka. Šī pētījuma rezultātā, kurā tika izmantots Habla teleskops, iespējams ir izdevies atrast trešo, pirms aptuveni 540 gadiem izjukušas zvaigžņu sistēmas zvaigzni.
Zvaigznes spagetifikācija

Zvaigznes spagetifikācija (725/0)


Publicēts: 15.03.2017
Lai arī X9 ir astronomiem labi pazīstama un visai daudz pētīta binārā sistēma, tikai 2015.gadā izdevās noskaidrot, ka šis pāris visticamāk sastāv no ļoti tuvu esoša melnā cauruma un baltā pundura. Lai izpētītu šīs nianses, astronomi izmantoja Čandras observatoriju, NASA NuSTAR teleskopu un CSIRO Austrālijas Teleskopu kompakto masīvu (ATCA). X9 atrodas…
SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena

SN 1987A 30. atklāšanas gadadiena (651/0)


Publicēts: 25.02.2017
Pirms 30 gadiem masīvas zvaigznes bojāeja satricināja ne tikai Visumu, bet arī astronomijas profesionāļu un entuziastu rindas uz Zemes. SN 1987A bija Zemei vistuvākā novērotā pārnova kopš teleskopu izgudrošanas. Šobrīd tā ir arī viena no vislabāk izpētītajām, tādejādi ievērojami papildinot zināšanas par masīvu zvaigžņu dzīves pēdējo mirkli - pārnovas…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE