Šurp raķeti, uz Proxima b!

Publicēts: 24.08.2016
Vai spējat aptvert, ka Zemei tuvākā citplanēta atrodas vien nieka četru gaismas gadu attālumā. Un tas vēl nav viss! Proksima b, kas riņķo ap Zemei tuvāko zvaigzni Proxima Centauri, atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā jeb apgabalā, kur uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. Iespējams, ka tā ir ne tikai tuvākā citplanēta, bet arī tuvākā pasaule…

Ne vienmēr skābeklis nozīmē dzīvību

Publicēts: 19.08.2016
GJ 1132b ir intriģējoša planēta. Tā riņķo ap zvaigzni, kas atrodas nieka 39 gaismas gadu attālumā. Par spīti faktam, ka temperatūra uz tās virsmas visticamāk ir aptuveni 230 grādi pēc Celsija, šo planētu varētu ieskaut atmosfēra. Kāda tā būtu? Vai blīva un mitra vai retināta un sausa? Jaunākie pētījumi liecina, ka otrais ir ticamāks variants šīs planētas…

Pārāk agri radusies dzīvība?

Publicēts: 3.08.2016
Tiek uzskatīts, ka Visums ir aptuveni 13,8 miljardus gadus vecs. Mūsu planēta un zvaigzne, ap kuru tā riņķo, radusies pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Daži zinātnieki uzskata, ka tas nozīmē, ka dzīvība uz citām planētām varētu būt radusies miljardiem gadus pirms tā parādījās uz Zemes. Tomēr jaunākais teorētiskais pētījums liecina, ka dzīvība uz Zemes,…

Visums ... galējā robeža

Publicēts: 25.07.2016
Pirms piecdesmit gadiem kapteiņa Kirka vadītā komanda ar kosmosa kuģi Enterprise devās izpētīt nezināmo. Tagad, kad kinoteātrus ir sasniegusi jaunākā "Zvaigžņu ceļu" sāgas filma, arī Habla teleskops "Galējo robežu" projekta ietvaros pēta Visuma vistālākos nostūrus - galaktiku kopu Abell S1063.

LIGO novēro divu melno caurumu sadursmi

Publicēts: 16.06.2016
2016.gada sākumā pasauli satricināja LIGO paziņojums, ka pirmo reizi cilvēces vēsturē ir izdevies reģistrēt gravitācijas viļņus, kas radušies, saplūstot diviem melnajiem caurumiem. Vakar tika paziņots, ka LIGO uztvērēji 2015.gada 26.decembrī plkst. 03:38:53 UTC ir vēlreiz reģistrējuši gravitācijas viļņus - atbalsi no grandiozas sadursmes tāltālā pagātnē.

Pirmā dzīvība varēja rasties uz oglekļa planētām

Publicēts: 8.06.2016
Mūsu Zeme pamatā ir veidota no silīcija iežiem un dzelzs kodola. To klāj pavisam plāna ūdens kārtiņa, kurā čum un mudž dažādas dzīvības formas. Iespējams, ka pirmās potenciāli apdzīvojamās planētas agrīnajā Visumā bija pavisam savādākas. Jaunākais pētījums, kurā piedalījās zinātnieki no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra, norāda, ka tās varēja būt…

Visums steidz izplesties

Publicēts: 3.06.2016
Izmantojot Habla teleskopu, astronomi ir daudz precīzāk noteikuši attālumu līdz zvaigznēm deviņpadsmit galaktikās. Iegūtie rezultāti liecina, ka Visums šobrīd izplešas daudz ātrāk nekā vajadzētu saskaņā ar mērījumiem un aprēķiniem, kas veikti, izmantojot datus, kas savākti pētot periodu neilgi pēc Lielā Sprādziena. Ja novērotā nesakritība tiks apstiprināta,…

Melno caurumu sākotne

Publicēts: 25.05.2016
Ja neskaita tumšo enerģiju un tumšo matēriju, melnie caurumi noteikti ir vieni no noslēpumainākajiem objektiem Visumā. Gadiem ilgi astronomi ir mēģinājuši saprast, kā pirmie supermasīvie melnie caurumi izveidojās tik neilgi pēc Lielā Sprādziena. Iespējams, ka, izmantojot Habla, Spitzer un Chandra teleskopu novērojumus, Itālijas astronomiem ir izdevies…

1284 jaunas planētas no Kepler teleskopa datiem

Publicēts: 14.05.2016
Kopš 20.gadsimta beigām, kad tika atklāta pirmā citplanēta, ārpus Saules sistēmas atrasto un apstiprināto planētu skaits jau pārsniedzis 3000. No tām vairāk kā 2 tūkstošus ir palīdzējis atklāt šim mērķim speciāli veidotais Kepler teleskops, kura iegūtajos datos potenciālo citplanētu jau ir tik daudz, ka to apstiprināšanai iespējams izmantot statistikas…

Trīs planētas sarkanās zvaigznes gaismā

Publicēts: 4.05.2016
2MASS J23062928-0502285 jeb TRAPPIST-1 ir īpaši vēss sarkanais punduris. Tas ir daudz aukstāks un sarkanāks nekā Saule, knapi lielāks par Jupiteru. Lai arī zvaigzne atrodas nieka 40 gaismas gadu attālumā no Zemes, to nevar ieraudzīt nedz ar neapbruņotu aci, nedz ar jaudīgu vaļasprieka astronoma teleskopu. Tā ir pārāk sarkana un blāva. Sarkanie punduri…