Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā

Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā (180/0)


Publicēts: 18.05.2018
Intensīvs ultravioletais starojums ir viena no pamanāmākajām jaunāko un karstāko zvaigžņu īpašībām. Šie spīdekļi nedzīvo garu mūžu, bet ir ļoti spoži un viegli pamanāmi. Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopa tehnoloģiskās iespējas, ir pabeiguši LEGUS pētījumu, veicot 50 tuvējā Visuma galaktiku analīzi un izveidojot katalogu, kurā…
Visātrāk augošais melnais caurums

Visātrāk augošais melnais caurums (196/0)


Publicēts: 16.05.2018
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni…
Hēlijs WASP-107b atmosfērā

Hēlijs WASP-107b atmosfērā (222/0)


Publicēts: 7.05.2018
Kad uz Zemes un Saules sistēmā būs izsmeltas visas hēlija rezerves, varēs doties uz WASP-107b, kuras atmosfērā Habla teleskops ir palīdzējis atklāt hēliju. Šis ir pirmais gadījums, kad šo elementu ir izdevies konstatēt citplanētas atmosfērā. Pētījumos, kurus vadīja Džesika Speika no Ekseteras universitātes (Lielbritānija), tika analizēts planētas spektrs…
340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts

340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts (254/0)


Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un…
Gaismas ieskautā

Gaismas ieskautā (331/3)


Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi…
Zvaigzne no senatnes

Zvaigzne no senatnes (398/0)


Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
Skats no malas

Skats no malas (340/0)


Publicēts: 12.03.2018
Atrodoties savā istabā daudzzīvokļu mājā, tev būs tikai teorētisks iespaids par pilsētu kopumā. Līdzīgi ir ar mūsu priekšstatiem par Piena Ceļa galaktiku. Mēs nevaram uz to palūkoties no malas, tādēļ savas galaktikas modeli būvējam, izmantojot pieejamos pētījumus un teorētiskos modeļus, kurus savukārt izveidot palīdz citu, Piena Ceļam līdzīgu galaktiku…
Galaktiku sadursme

Galaktiku sadursme (384/0)


Publicēts: 9.03.2018
Galaktikas nav statiskas zvaigžņu salas. Tās mainās un atrodas nemitīgā kustībā. Dažkārt tās satiekas, ļaujot vērotājam no malas baudīt vienu no krāšņākajiem notikumiem Visumā - galaktiku sadursmi jeb saplūšanu. Attēlā redzamais galaktiku pāris, kas pazīstams kā Arp 256, atrodas Vaļa zvaigznājā, aptuveni 350 miljonu gaismas gadu attālumā.
Pastkarte no 65 miljonu gadu senas vēstures

Pastkarte no 65 miljonu gadu senas vēstures (318/0)


Publicēts: 7.03.2018
Attēlā redzamā spirālveida galaktika ir NGC 3972, kas atrodas 65 miljonu gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Tas, ko mēs redzam fotogrāfijā, ir pastkarte no tālas pagātnes, no laikmeta, kad uz Zemes izmira dinozauri. Lai arī tāla un nesasniedzama, šī galaktika ir vērtīgs ieguvums kosmisko attālumu pētniekiem, jo šajā galaktikā ir izdevies novērot…
TRAPPIST-1 sistēmas apceļotāji varētu saslapināt kājas

TRAPPIST-1 sistēmas apceļotāji varētu saslapināt kājas (522/0)


Publicēts: 5.02.2018
TRAPPIST-1 ir sarkanais punduris aptuveni 40 gaismas gadu attālumā no Zemes. Šo bagātīgo sistēmu, kurā riņķo vismaz septiņas planētas, atklāja 2016.gadā, izmantojot Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) TRAPPIST-South teleskopu. Jaunākie pētījumi, kurus veica starptautiska astronomu komanda, izmantojot dažādus teleskopus, liecina, ka uz šīm planētām…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE