#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Izzūdošā planēta

Izzūdošā planēta (238/1)


Publicēts: 6.12.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūcijas noslēgums, kad tiek nomesti ārējie atmosfēras slāņi, atklājot karsto kodolu. Kas gan notiek ar planētām šādās sistēmās? Arī Saulei pēc aptuveni 5 miljardiem gadu gaidāms šāds liktenis. Protams, ka zinātnieki vēlas saprast, kāda teorētiski varētu būt mūsu sistēmas planētu nākotne, t.sk. arī Zemes.…
Stroncija piedzimšana

Stroncija piedzimšana (420/0)


Publicēts: 25.10.2019
Ja uz Zemes esošais stroncijs šķiet pārāk sens, tad jādodas uz GW170817, kur, kā zinātnieki ir secinājuši, atkārtoti izpētot 2017.gadā iegūtos datus, ir izveidojies pavisam svaigs stroncijs. Šobrīd gan tas jau ir aptuveni 130 miljonus gadus vecs, bet jebkurā gadījumā šīs stroncija rezerves ir jaunākas nekā uz Zemes atrodamās. Šis ir pirmais gadījums,…
Liesma un Staburags

Liesma un Staburags (370/0)


Publicēts: 11.10.2019
Latvijā noslēdzošajā etapā ir Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā kampaņa NameExoWorlds, kuras ietvaros vairāk nekā simts valstu izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203…
Ūdens uz K2-18b

Ūdens uz K2-18b (680/2)


Publicēts: 12.09.2019
Ja to iespēja Habls, kādas fantastiskas iespējas pavērsies ar Džeimsa Veba teleskopu! Tāda doma ienāca prātā, lasot informāciju, ka, izmantojot Habla teleskopu, zinātniekiem ir izdevies pamanīt ūdens tvaika klātbūtni 110 gaismas gadu attālumā esošās citplanētas K2-18b atmosfērā. Šī planēta ir īpaša ar to, ka riņķo ap zvaigzni zonā, kurā uz virsmas var…
Uguņošana ultravioletajā spektra daļā

Uguņošana ultravioletajā spektra daļā (599/0)


Publicēts: 3.07.2019
Iedomājieties ļoti lēnu un ilglaicīgu uguņošanu. Tā sākās pirms aptuveni diviem gadsimtiem un joprojām nav beigusies. Šādi varētu aprakstīt kādu dubultzvaigžņu sistēmu, kas atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. 1838.gadā Eta Carinae piedzīvoja spēcīgu izvirdumu, kas tiek dēvēts par Lielo Izvirdumu. 1844.gada aprīlī Eta Carinae…
18 Zemes izmēra citplanētas

18 Zemes izmēra citplanētas (554/0)


Publicēts: 23.05.2019
Dažādu misiju datu arhīvi atkal un atkal nonāk zinātnieku uzmanības lokā, lai ar jaunām metodēm meklētu to, kas palaists garām agrākajos pētījumos. Viens no šādi atkārtoti apmeklētajiem arhīviem pieder nu jau darbu beigušajam Kepler teleskopam, kura dati tika analizēti starptautiska projekta laikā. Zinātniekiem izdevās atklāt 18 jaunas Zemes izmēra…
Melnā cauruma ēna

Melnā cauruma ēna (1392/6)


Publicēts: 11.04.2019
Ir notikumi, par kuriem var droši teikt - tam bija jānotiek agrāk vai vēlāk. Līdzīgi kā gravitācijas viļņu uztveršana bija tikai laika un tehnoloģiju jautājums, ir arī pirmā melnā cauruma fotogrāfija. Attēlā redzams ir akrēcijas disks, kurā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze. Gāze ir ļoti karsta un ir redzama kā spožs starojuma avots. Spožā diska centrā…
Gaia un Habls nosver Piena Ceļu

Gaia un Habls nosver Piena Ceļu (761/0)


Publicēts: 25.03.2019
Mūsdienu pētījumi astronomijā aptver ne tikai dažādas institūcijas un valstis, bet arī izmanto datus no vairākām misijām, tādejādi ļaujot iegūt labāku priekšstatu par pētāmo objektu. Šādā sadarbības projektā, kur tika apstrādāti Habla teleskopa un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Gaia misijas dati, ir izdevies precizēt Piena Ceļa galaktikas masu. Mūsu…
Gaistošais mirklis

Gaistošais mirklis (585/0)


Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams…
Kristāla zvaigznītes

Kristāla zvaigznītes (636/0)


Publicēts: 16.01.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu un mazāku zvaigžņu pēdējā attīstības stadija, kad ārējie zvaigznes atmosfēras slāņi atdalās un aizplūst prom, atklājot karsto kodolu. Jau pirms aptuveni 50 gadiem zinātnieki teoretizēja, ka noteiktā temperatūrā baltie punduri kristalizējas. Līdz šim nebija pietiekami plaša balto punduru kolekcija, lai varētu teorētisko…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE