Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

18 Zemes izmēra citplanētas

18 Zemes izmēra citplanētas (135/0)


Publicēts: 23.05.2019
Dažādu misiju datu arhīvi atkal un atkal nonāk zinātnieku uzmanības lokā, lai ar jaunām metodēm meklētu to, kas palaists garām agrākajos pētījumos. Viens no šādi atkārtoti apmeklētajiem arhīviem pieder nu jau darbu beigušajam Kepler teleskopam, kura dati tika analizēti starptautiska projekta laikā. Zinātniekiem izdevās atklāt 18 jaunas Zemes izmēra…
Melnā cauruma ēna

Melnā cauruma ēna (717/6)


Publicēts: 11.04.2019
Ir notikumi, par kuriem var droši teikt - tam bija jānotiek agrāk vai vēlāk. Līdzīgi kā gravitācijas viļņu uztveršana bija tikai laika un tehnoloģiju jautājums, ir arī pirmā melnā cauruma fotogrāfija. Attēlā redzams ir akrēcijas disks, kurā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze. Gāze ir ļoti karsta un ir redzama kā spožs starojuma avots. Spožā diska centrā…
Gaia un Habls nosver Piena Ceļu

Gaia un Habls nosver Piena Ceļu (543/0)


Publicēts: 25.03.2019
Mūsdienu pētījumi astronomijā aptver ne tikai dažādas institūcijas un valstis, bet arī izmanto datus no vairākām misijām, tādejādi ļaujot iegūt labāku priekšstatu par pētāmo objektu. Šādā sadarbības projektā, kur tika apstrādāti Habla teleskopa un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Gaia misijas dati, ir izdevies precizēt Piena Ceļa galaktikas masu. Mūsu…
Gaistošais mirklis

Gaistošais mirklis (405/0)


Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams…
Kristāla zvaigznītes

Kristāla zvaigznītes (392/0)


Publicēts: 16.01.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu un mazāku zvaigžņu pēdējā attīstības stadija, kad ārējie zvaigznes atmosfēras slāņi atdalās un aizplūst prom, atklājot karsto kodolu. Jau pirms aptuveni 50 gadiem zinātnieki teoretizēja, ka noteiktā temperatūrā baltie punduri kristalizējas. Līdz šim nebija pietiekami plaša balto punduru kolekcija, lai varētu teorētisko…
Mesjē 89

Mesjē 89 (396/1)


Publicēts: 14.01.2019
100 miljardi. Tik daudz zvaigžņu mājo elipsveida galaktikā M89 jeb Mesjē 89. Šī galaktika atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. M89 ir nedaudz mazāka nekā Piena Ceļš, bet dažas no šīs galaktikas intriģējošākajām īpašībām nav viegli ieraugāmas. Piemēram, putekļu un gāzu apvalks, kas stiepjas vairāk nekā 150 000 gaismas…
Noslēpumainais AT2018cow

Noslēpumainais AT2018cow (314/0)


Publicēts: 14.01.2019
2018.gada 16.jūnijā ATLAS teleskopi reģistrēja neparasti spožu uzliesmojumu Herkulesa zvaigznājā. Attālums līdz objektam, kas tika nodēvēts par AT2018cow, ir aptuveni 200 miljoni gaismas gadu. Divas neatkarīgas astronomu komandas veica šī objekta izpēti, izmantojot dažādus teleskopus, un ir izvirzījušas divas iespējamās izcelsmes hipotēzes. Viena komanda…
CHIME teleskops palīdz atklāt jaunus FRB

CHIME teleskops palīdz atklāt jaunus FRB (306/0)


Publicēts: 10.01.2019
2017.gada nogalē darbu uzsāka moderns radioteleskops CHIME (Canadian Hydrogen Intensity Mapping Experiment). Starptautiska pētnieku grupa, analizējot CHIME datus, atklājuši 13 ātro radio uzliesmojumu (Fast Radio Burst) avotus, kā arī reģistrējuši vienu FRB, kura signālu ir izdevies uztvert atkārtoti. FRB ir īsi radioviļņu signāli, kuri rodas ārpus Piena…
TESS trešā citplanēta

TESS trešā citplanēta (368/0)


Publicēts: 8.01.2019
Planēta HD 21749b riņķo ap Saulei līdzīgu punduri, kas meklējams Tīkliņa zvaigznājā 53 gaismas gadu attālumā. Vienu orbītu ap zvaigzni šī planēta, kas ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā Zeme, veic 36 dienās. Šī ir trešā NASA kosmiskā aparāta TESS atklātā citplanēta. Iepriekšējās divas ir ar īsāku orbitālo periodu. Superzeme Pi Mensae b vienu apriņķojumu…
Saules dvīņumāsa HD186302

Saules dvīņumāsa HD186302 (583/0)


Publicēts: 22.11.2018
Starptautiska pētnieku grupa Instituto de Astrofísica e Ciências do Espaço speciālistu vadībā ir veikusi apjomīgu izpētes darbu, izmantojot jaunu metodi, lai sameklētu Saules māsas - zvaigznes, kas radušās tajā pašā molekulārajā mākonī kur Saule pirms aptuveni 4,6 miljardiem gadu. Tiek uzskatīts, ka šajā atvērtajā kopā, pie kuras savulaik piederējusi…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE