Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Viesis no tālienes

Viesis no tālienes (139/0)


Publicēts: 15.07.2018
Neitrīno (mazie neitrālie) nereti tiek dēvēti par spokainajām daļiņām, jo tie ārkārtīgi vāji mijiedarbojas ar parasto matēriju. Katru sekundi tavam īkšķa nagam cauri izlido miljardiem neitrīno, neiztraucējot nevienu molekulu. Tomēr 2017.gada 22.septembrī Antarktīdas ledū ieraktie IceCube Neitrīno observatorijas uztvērēji reģistrēja vienu neitrīno. Zinātnieki…
Visjaunāko planētu meklējumos

Visjaunāko planētu meklējumos (283/0)


Publicēts: 19.06.2018
Protoplanetārais disks ir putekļu un gāzu disks, kas ieskauj jaunas zvaigznes. Tā ir planētu fabrika. Mūsdienu jaudīgākie teleskopi un modernākās datu apstrādes metodes ļauj detalizēti aplūkot šos diskus, meklējot spraugas, kas varētu liecināt par planētu klātbūtni. Divas neatkarīgas pētnieku grupas, izmantojot ALMA teleskopu, ir atklājuši trīs jaundzimušas…
Alpha Centauri drošības pārbaude

Alpha Centauri drošības pārbaude (349/0)


Publicēts: 12.06.2018
Meklējot dzīvību ārpus Saules sistēmas, izdevīgākās kandidatūras ir tās planētu sistēmas, kuras atrodas tuvāk Saulei. Vistuvākā ir Centaura Alfa, kas atrodas aptuveni 4 gaismas gadu attālumā. Šajā sistēmā mājo trīs zvaigznes, no kurām viena ir Proksima jeb Alpha Cen C, ap kuru atklāta planēta.
Vai ilgtspējīga civilizācija ir iespējama?

Vai ilgtspējīga civilizācija ir iespējama? (501/0)


Publicēts: 5.06.2018
Šobrīd ir zināmi vairāki tūkstoši citplanētu, no kurām vairāki desmiti ir tādas, uz kurām apstākļi varētu būt labvēlīgi mums pazīstamām dzīvības formām. Kopš Frensis Dreiks izveidoja slaveno vienādojumu, esam precizējuši dažus no mainīgajiem, bet joprojām ir daudzi neskaidri aspekti jautājumā - vai Visumā pastāv saprātīgas dzīvības formas un vai tās…
Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā

Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā (305/0)


Publicēts: 18.05.2018
Intensīvs ultravioletais starojums ir viena no pamanāmākajām jaunāko un karstāko zvaigžņu īpašībām. Šie spīdekļi nedzīvo garu mūžu, bet ir ļoti spoži un viegli pamanāmi. Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopa tehnoloģiskās iespējas, ir pabeiguši LEGUS pētījumu, veicot 50 tuvējā Visuma galaktiku analīzi un izveidojot katalogu, kurā…
Visātrāk augošais melnais caurums

Visātrāk augošais melnais caurums (318/0)


Publicēts: 16.05.2018
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni…
Hēlijs WASP-107b atmosfērā

Hēlijs WASP-107b atmosfērā (304/0)


Publicēts: 7.05.2018
Kad uz Zemes un Saules sistēmā būs izsmeltas visas hēlija rezerves, varēs doties uz WASP-107b, kuras atmosfērā Habla teleskops ir palīdzējis atklāt hēliju. Šis ir pirmais gadījums, kad šo elementu ir izdevies konstatēt citplanētas atmosfērā. Pētījumos, kurus vadīja Džesika Speika no Ekseteras universitātes (Lielbritānija), tika analizēts planētas spektrs…
340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts

340 000 zvaigžņu nopratināšana jeb GALAH projekts (332/0)


Publicēts: 19.04.2018
GALAH (Galaktikas arheoloģijas izpēte) projekta ietvaros zinātnieki veikuši spektra analīzi jau vairāk nekā 340 000 zvaigznēm, kas mājo Piena Ceļa galaktikā. Zinātnieki paredz, ka šie dati palīdzēs ne tikai labāk izprast, kā ir veidojusies mūsu galaktika un tās sastāvdaļas, bet arī sameklēt Saules māsas - zvaigznes, kas veidojās no tā paša putekļu un…
Gaismas ieskautā

Gaismas ieskautā (444/3)


Publicēts: 6.04.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) jaunākajos attēlos redzamas Mazā Magelāna Mākoņa pundurgalaktikas zvaigznes un mirdzošās gāzes mākoņi. Izmantojot šos datus, zinātniekiem ir izdevies identificēt pirms aptuveni 2000 gadiem uzsprāgušas pārnovas atliekas, kuras ieskauj gāzu čaula. Čandras rentgenstaru teleskopa novērojumi…
Zvaigzne no senatnes

Zvaigzne no senatnes (468/0)


Publicēts: 3.04.2018
Habla teleskops ir varena lieta, bet, ja tam talkā nāk gravitācijas lēcas, iegūtajos attēlos var atklāt negaidītus pārsteigumus. Piemēram, zilo pārmilzi - zvaigzni, kura eksistējusi 4,4 miljardus gadu pēc Lielā Sprādziena. Šoreiz Habla teleskopam palīdzēja galaktiku kopa MACS j1149.5+223, kas tālās zvaigznes gaismu pastiprināja aptuveni 2000 reižu.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE