Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Visuma mirdzums

Visuma mirdzums (371/0)


Publicēts: 2.10.2018
Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) viens no četriem 8 metru teleskopiem ir aprīkots ar modernu integrālā lauka spektrometru MUSE. Tas spēj sadalīt viļņu garumos gaismu, kas krīt uz katru instrumenta jutīgās matricas pikseli. Lūkojoties ar MUSE Krāsns zvaigznāja virzienā, zinātnieki pētīja tā dēvēto Habla teleskopa ultra…
Dienvidu puslodes debesu dārgakmenis NGC 3981

Dienvidu puslodes debesu dārgakmenis NGC 3981 (352/0)


Publicēts: 13.09.2018
Dažkārt, lai gan debesis ir skaidras virs Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielā teleskopa (VLT), zinātniskos novērojumus veikt nevar. Lai teleskops nestāvētu dīkā, tas tiek iesaistīts ESO Kosmisko dārgumu (Cosmic Gems) programmā, kuras mērķis ir fotografēt skaistākos dienvidu puslodē redzamos kosmosa dzīļu objektus. Pie tādiem pieder arī…
Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā

Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā (306/0)


Publicēts: 31.08.2018
Aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā atrodas viens no iespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. Lielajā un spožajā Ķīļa miglājā zvaigznes dzimst un mirst. Lielu daļu notikumu slēpj blīvie un tumšie putekļu un gāzu mākoņi. Lai ielūkotos aiz tiem, nepieciešams izmantot citu elektromagnētisko viļņu diapazonu uztverošus teleskopus,…
Elipsveida elegance

Elipsveida elegance (383/0)


Publicēts: 10.08.2018
Maldīgs ir uzskats, ka astronomi vienmēr dzenas pēc arvien lielākiem un lielākiem teleskopiem. Ar tādiem kā, piemēram, Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti lielais teleskops (VLT) var detalizēti aplūkot blāvus un tālus objektus. Dažkārt astronomi vēlas palūkoties uz kopainu, lai saredzētu liela mēroga mijiedarbību starp galaktikām. Tādiem mērķiem…
Viesis no tālienes

Viesis no tālienes (521/0)


Publicēts: 15.07.2018
Neitrīno (mazie neitrālie) nereti tiek dēvēti par spokainajām daļiņām, jo tie ārkārtīgi vāji mijiedarbojas ar parasto matēriju. Katru sekundi tavam īkšķa nagam cauri izlido miljardiem neitrīno, neiztraucējot nevienu molekulu. Tomēr 2017.gada 22.septembrī Antarktīdas ledū ieraktie IceCube Neitrīno observatorijas uztvērēji reģistrēja vienu neitrīno. Zinātnieki…
Visjaunāko planētu meklējumos

Visjaunāko planētu meklējumos (499/0)


Publicēts: 19.06.2018
Protoplanetārais disks ir putekļu un gāzu disks, kas ieskauj jaunas zvaigznes. Tā ir planētu fabrika. Mūsdienu jaudīgākie teleskopi un modernākās datu apstrādes metodes ļauj detalizēti aplūkot šos diskus, meklējot spraugas, kas varētu liecināt par planētu klātbūtni. Divas neatkarīgas pētnieku grupas, izmantojot ALMA teleskopu, ir atklājuši trīs jaundzimušas…
Alpha Centauri drošības pārbaude

Alpha Centauri drošības pārbaude (568/0)


Publicēts: 12.06.2018
Meklējot dzīvību ārpus Saules sistēmas, izdevīgākās kandidatūras ir tās planētu sistēmas, kuras atrodas tuvāk Saulei. Vistuvākā ir Centaura Alfa, kas atrodas aptuveni 4 gaismas gadu attālumā. Šajā sistēmā mājo trīs zvaigznes, no kurām viena ir Proksima jeb Alpha Cen C, ap kuru atklāta planēta.
Vai ilgtspējīga civilizācija ir iespējama?

Vai ilgtspējīga civilizācija ir iespējama? (735/0)


Publicēts: 5.06.2018
Šobrīd ir zināmi vairāki tūkstoši citplanētu, no kurām vairāki desmiti ir tādas, uz kurām apstākļi varētu būt labvēlīgi mums pazīstamām dzīvības formām. Kopš Frensis Dreiks izveidoja slaveno vienādojumu, esam precizējuši dažus no mainīgajiem, bet joprojām ir daudzi neskaidri aspekti jautājumā - vai Visumā pastāv saprātīgas dzīvības formas un vai tās…
Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā

Tuvējais Visums ultravioletajā gaismā (459/0)


Publicēts: 18.05.2018
Intensīvs ultravioletais starojums ir viena no pamanāmākajām jaunāko un karstāko zvaigžņu īpašībām. Šie spīdekļi nedzīvo garu mūžu, bet ir ļoti spoži un viegli pamanāmi. Starptautiska astronomu grupa, izmantojot Habla teleskopa tehnoloģiskās iespējas, ir pabeiguši LEGUS pētījumu, veicot 50 tuvējā Visuma galaktiku analīzi un izveidojot katalogu, kurā…
Visātrāk augošais melnais caurums

Visātrāk augošais melnais caurums (516/0)


Publicēts: 16.05.2018
Austrālijas Nacionālās universitātes astronomiem ir izdevies notvert vienu varen rijīgu briesmoni - līdz šim visātrāk augošo melno caurumu, kas divās dienās patērē tādu matērijas apjomu, kura masa ir līdzvērtīga Saules masai. Astronomiem nācās ielūkoties Visuma pirmsākumos, 12 miljardu gadu senā pagātnē, kad šī supermasīvā melnā cauruma masa bija aptuveni…
MĒNESS FĀZE