Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Divreiz atklātā galaktika

Divreiz atklātā galaktika (86/0)


Publicēts: 21.08.2017
NGC 178 ir maza galaktika. Šīs pundurgalaktikas diametrs ir aptuveni 40 000 gaismas gadi. Tajā notiek aktīva jaunu zvaigžņu veidošanās. Tomēr interesantākais stāsts ir par tās atklāšanu, pareizāk sakot, par to, ka šo galaktiku atklāja divas reizes. Pirmais to 1885.gadā pamanīja amerikāņu astronoms Ormonds Stouns. Tā tika ierakstīta NGC katalogā kā 178.…
Četras citplanētas Valī

Četras citplanētas Valī (195/0)


Publicēts: 9.08.2017
Starptautiskas astronomu komandas veiktā pētījumā ir izdevies atklāt četras Zemes izmēra planētas, kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni Tau Ceti Vaļa zvaigznājā. Tau Ceti atrodas aptuveni 12 gaismas gadu attālumā no Zemes un ir saskatāma ar neapbruņotu aci. Latvijas debesīs šis zvaigznājs ir redzams rudeņos. Mazākās planētas masa tikai 1,7 reizes pārsniedz…
Dāvids un Goliāts

Dāvids un Goliāts (256/0)


Publicēts: 27.07.2017
Kā redzams vienā no jaunākajiem attēliem, kas fotografēts ar Habla teleskopu, milzīgā NGC 1512 un tās niecīgā kaimiņiene NGC 1510 ir ilgstoša, bet interesanta saplūšanas procesa pašos pirmsākumos. Par spīti niecīgajiem izmēriem NGC 1510 ir būtiski ietekmējusi milzu galaktikas formu un zvaigžņu veidošanās procesus.
Pat bērnam tas ir skaidrs!

Pat bērnam tas ir skaidrs! (322/2)


Publicēts: 21.07.2017
Astronomi no Svinbērna Tehniskās universitātes (Austrālija) un Minesotas universitātes (ASV) ir izstrādājuši metodoloģiju, ar kuras palīdzību ikviens, pat pirmsskolas audzēknis, uzmetot aci spirālveida galaktikai, var noteikt aptuveno masu tās centrā mītošajam supermasīvajam melnajam caurumam. Tā kā melnie caurumi neizstaro nekādu gaismu, tie tiek pētīti…
Kepler katalogs papildināts ar jauniem kandidātiem

Kepler katalogs papildināts ar jauniem kandidātiem (315/0)


Publicēts: 21.06.2017
219 jauni planētu kandidāti, no kuriem 10 ir Zemei līdzīga izmēra planētas, kas riņķo ap savām zvaigznēm zonā, kurā iespējama šķidra ūdens esamība uz planētas virsmas - par tik daudz vienībām ir palielinājies NASA Kepler kosmiskā teleskopa komandas sagatavotais un publiskotais planētu kandidātu katalogs. Jaunākie dati tika paziņoti 2017.gada 20.jūnijā.…
IRAS 16293-2422 apkārtnē atklāts metilizocianāts

IRAS 16293-2422 apkārtnē atklāts metilizocianāts (398/0)


Publicēts: 8.06.2017
IRAS 16293-2422 ir vairāku zvaigžņu sistēma, kas atrodas aptuveni 400 gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Tajā atrodas trīs jaunas zvaigznes, kuru masa ir līdzīga Saules masai. Sistēma atrodas Rho Ophiuchi zvaigžņu veidošanās apgabalā. Izmantojot ALMA teleskopus, zinātnieki IRAS 16293-2422 zvaigžņu apkārtnē ir konstatējuši sarežģītu organisko…
Par zvaigzni karstāka planēta

Par zvaigzni karstāka planēta (384/0)


Publicēts: 6.06.2017
KELT-9b dienas pusē temperatūra sasniedz aptuveni 4600 grādus pēc Kelvina. Tā ir karstāka nekā liela daļa zvaigžņu un tikai par 1200 grādiem pēc Kelvina vēsāka nekā Saules virsma. Šī citplanēta, kas atrodas aptuveni 650 gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā, ir aptuveni 2,5 reizes masīvāka par Jupiteru, bet tās blīvums ir uz pusi mazāks nekā Saules…
Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā

Jauna pārnova NGC 6946 galaktikā (513/3)


Publicēts: 20.05.2017
2017.gada 13.maijā Jūtas universitātes Fizikas un Astronomijas fakultātes pasniedzējs Patriks Viginss debesīs pamanīja kaut ko neparastu. Viņš teleskopā aplūkoja spirālveida galaktiku NGC 6946, kas atrodas aptuveni 22 miljonu gaismas gadu attālumā Gulbja zvaigznājā. Redzeslaukā bija redzams spožs punkts, kuru viņš neatrada agrāk fotografētos šīs galaktikas…
Abstraktās debesis

Abstraktās debesis (501/3)


Publicēts: 15.05.2017
Šis krāsainais, šķietami abstraktais darbs ir debesu objektu karte. Tos laika posmā no 2001.gada augusta līdz 2014.gada decembrim ir novērojis XMM-Newton teleskops, kurš orbītā ap Zemi ir jau kopš 1999.gada. Šis instruments novēro augstas enerģijas notikumus un objektus, piemēram, melnos caurumus, neitronu zvaigznes, pulsārus un zvaigžņu vējus.
Krabis varavīksnes krāsās

Krabis varavīksnes krāsās (399/0)


Publicēts: 11.05.2017
Apkopojot datus no dažādiem teleskopiem, zinātnieki ir izveidojuši jaunu Krabja miglāja attēlu, kas aptver gandrīz visu elektromagnētisko viļņu diapazonu, sākot ar radioviļņiem, kurus reģistrēja Ļoti lielā masīva (VLA) antenas, līdz pat rentgenstariem, kurus uztvēra Čandras Rentgenstaru observatorija. Tur iekļauta arī Habla teleskopa fotografētā redzamā…
MĒNESS FĀZE