ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Zvaigžņu cīņa

Zvaigžņu cīņa (300/0)


Publicēts: 5.02.2020
Zvaigznes neko daudz neatšķiras no mums, cilvēkiem. Tās piedzimst, nobriest, noveco un mirst. Zvaigžņu galvenais resurss ir ūdeņradis. Arī Saule sava mūža noslēgumā būs iztērējusi lielāko daļu ūdeņraža. Sāksies fāze, kad zvaigznes ārējie slāņi izpletīsies. To dēvē par sarkanā milža stadiju. Kādā brīdī uzpūstie atmosfēras slāņi atdalīsies no Saules,…
TESS atklāj Zemes izmēra citplanētu dzīvībai labvēlīgajā zonā

TESS atklāj Zemes izmēra citplanētu dzīvībai labvēlīgajā zonā (501/0)


Publicēts: 8.01.2020
Izpētot NASA TESS datus, zinātnieki ir pamanījuši Zemes izmēra citplanētu, kas riņķo ap zvaigzni TOI 700. Planēta atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā teorētiski uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. TIO 700d esamību izdevās apstiprināt, izmantojot NASA Spitzer teleskopu. Šī ir viena no nedaudzajām Zemes izmēra citplanētām, kuras atrodas…
Liesma un Staburags

Liesma un Staburags (284/1)


Publicēts: 25.12.2019
2019. gada 17. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) paziņo vairāk nekā simt zvaigžņu un citplanētu vārdu pārus, kas tika izvēlēti kampaņas NameExoWorlds ietvaros. Katra valsts vārdus izvēlējās publiskas balsošanas rezultātā. Latvija ir saņēmusi oficiālu apstiprinājumu savai izvēlei, un zvaigznei ir dots vārds Liesma, bet citplanētai…
Izzūdošā planēta

Izzūdošā planēta (718/1)


Publicēts: 6.12.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūcijas noslēgums, kad tiek nomesti ārējie atmosfēras slāņi, atklājot karsto kodolu. Kas gan notiek ar planētām šādās sistēmās? Arī Saulei pēc aptuveni 5 miljardiem gadu gaidāms šāds liktenis. Protams, ka zinātnieki vēlas saprast, kāda teorētiski varētu būt mūsu sistēmas planētu nākotne, t.sk. arī Zemes.…
Stroncija piedzimšana

Stroncija piedzimšana (583/0)


Publicēts: 25.10.2019
Ja uz Zemes esošais stroncijs šķiet pārāk sens, tad jādodas uz GW170817, kur, kā zinātnieki ir secinājuši, atkārtoti izpētot 2017.gadā iegūtos datus, ir izveidojies pavisam svaigs stroncijs. Šobrīd gan tas jau ir aptuveni 130 miljonus gadus vecs, bet jebkurā gadījumā šīs stroncija rezerves ir jaunākas nekā uz Zemes atrodamās. Šis ir pirmais gadījums,…
Liesma un Staburags

Liesma un Staburags (487/0)


Publicēts: 11.10.2019
Latvijā noslēdzošajā etapā ir Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā kampaņa NameExoWorlds, kuras ietvaros vairāk nekā simts valstu izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203…
Ūdens uz K2-18b

Ūdens uz K2-18b (807/2)


Publicēts: 12.09.2019
Ja to iespēja Habls, kādas fantastiskas iespējas pavērsies ar Džeimsa Veba teleskopu! Tāda doma ienāca prātā, lasot informāciju, ka, izmantojot Habla teleskopu, zinātniekiem ir izdevies pamanīt ūdens tvaika klātbūtni 110 gaismas gadu attālumā esošās citplanētas K2-18b atmosfērā. Šī planēta ir īpaša ar to, ka riņķo ap zvaigzni zonā, kurā uz virsmas var…
Uguņošana ultravioletajā spektra daļā

Uguņošana ultravioletajā spektra daļā (674/0)


Publicēts: 3.07.2019
Iedomājieties ļoti lēnu un ilglaicīgu uguņošanu. Tā sākās pirms aptuveni diviem gadsimtiem un joprojām nav beigusies. Šādi varētu aprakstīt kādu dubultzvaigžņu sistēmu, kas atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. 1838.gadā Eta Carinae piedzīvoja spēcīgu izvirdumu, kas tiek dēvēts par Lielo Izvirdumu. 1844.gada aprīlī Eta Carinae…
18 Zemes izmēra citplanētas

18 Zemes izmēra citplanētas (621/0)


Publicēts: 23.05.2019
Dažādu misiju datu arhīvi atkal un atkal nonāk zinātnieku uzmanības lokā, lai ar jaunām metodēm meklētu to, kas palaists garām agrākajos pētījumos. Viens no šādi atkārtoti apmeklētajiem arhīviem pieder nu jau darbu beigušajam Kepler teleskopam, kura dati tika analizēti starptautiska projekta laikā. Zinātniekiem izdevās atklāt 18 jaunas Zemes izmēra…
Melnā cauruma ēna

Melnā cauruma ēna (1540/6)


Publicēts: 11.04.2019
Ir notikumi, par kuriem var droši teikt - tam bija jānotiek agrāk vai vēlāk. Līdzīgi kā gravitācijas viļņu uztveršana bija tikai laika un tehnoloģiju jautājums, ir arī pirmā melnā cauruma fotogrāfija. Attēlā redzams ir akrēcijas disks, kurā virpuļo saspiesta un uzkarsēta gāze. Gāze ir ļoti karsta un ir redzama kā spožs starojuma avots. Spožā diska centrā…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!