StarSpace konkurss 2020
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Visums

Grandiozais fināls

Grandiozais fināls (358/0)


Publicēts: 7.07.2020
Zvaigžņu mūža ilgums un noslēgums ir atkarīgs no to sākotnējās masas. Par Sauli masīvākas zvaigznes resursus iztērē ātrāk un beidz savu eksistenci iespaidīgā pārnovas sprādzienā. Zvaigznes, kuru masa ir salīdzināma ar Saules masu, pārtop baltajos punduros, kurus uz īsu mirkli ieskauj krāšņi planetārie miglāji. NGC 6302 un NGC 7027 ir tieši šādi miglāji,…
Fomalhauta planētu kalve

Fomalhauta planētu kalve (593/0)


Publicēts: 22.04.2020
Fomalhauts ir spoža zvaigzne aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes. 2008.gadā tika paziņots, ka ap šo zvaigzni riņķo planēta - Fomalhauts b, kas bija novērojama kā punkts 2004. un 2006.gadā iegūtajos Habla teleskopa datos. Līdz ar to Fomalhauta sistēma kļuva par vienu no tām nedaudzajām, kurās planētas bija novērotas tiešā veidā. Savukārt jaunākie…
Zvaigžņu cīņa

Zvaigžņu cīņa (911/0)


Publicēts: 5.02.2020
Zvaigznes neko daudz neatšķiras no mums, cilvēkiem. Tās piedzimst, nobriest, noveco un mirst. Zvaigžņu galvenais resurss ir ūdeņradis. Arī Saule sava mūža noslēgumā būs iztērējusi lielāko daļu ūdeņraža. Sāksies fāze, kad zvaigznes ārējie slāņi izpletīsies. To dēvē par sarkanā milža stadiju. Kādā brīdī uzpūstie atmosfēras slāņi atdalīsies no Saules,…
TESS atklāj Zemes izmēra citplanētu dzīvībai labvēlīgajā zonā

TESS atklāj Zemes izmēra citplanētu dzīvībai labvēlīgajā zonā (941/0)


Publicēts: 8.01.2020
Izpētot NASA TESS datus, zinātnieki ir pamanījuši Zemes izmēra citplanētu, kas riņķo ap zvaigzni TOI 700. Planēta atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā teorētiski uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. TIO 700d esamību izdevās apstiprināt, izmantojot NASA Spitzer teleskopu. Šī ir viena no nedaudzajām Zemes izmēra citplanētām, kuras atrodas…
Liesma un Staburags

Liesma un Staburags (614/1)


Publicēts: 25.12.2019
2019. gada 17. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) paziņo vairāk nekā simt zvaigžņu un citplanētu vārdu pārus, kas tika izvēlēti kampaņas NameExoWorlds ietvaros. Katra valsts vārdus izvēlējās publiskas balsošanas rezultātā. Latvija ir saņēmusi oficiālu apstiprinājumu savai izvēlei, un zvaigznei ir dots vārds Liesma, bet citplanētai…
Izzūdošā planēta

Izzūdošā planēta (1228/1)


Publicēts: 6.12.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu zvaigžņu evolūcijas noslēgums, kad tiek nomesti ārējie atmosfēras slāņi, atklājot karsto kodolu. Kas gan notiek ar planētām šādās sistēmās? Arī Saulei pēc aptuveni 5 miljardiem gadu gaidāms šāds liktenis. Protams, ka zinātnieki vēlas saprast, kāda teorētiski varētu būt mūsu sistēmas planētu nākotne, t.sk. arī Zemes.…
Stroncija piedzimšana

Stroncija piedzimšana (880/0)


Publicēts: 25.10.2019
Ja uz Zemes esošais stroncijs šķiet pārāk sens, tad jādodas uz GW170817, kur, kā zinātnieki ir secinājuši, atkārtoti izpētot 2017.gadā iegūtos datus, ir izveidojies pavisam svaigs stroncijs. Šobrīd gan tas jau ir aptuveni 130 miljonus gadus vecs, bet jebkurā gadījumā šīs stroncija rezerves ir jaunākas nekā uz Zemes atrodamās. Šis ir pirmais gadījums,…
Liesma un Staburags

Liesma un Staburags (772/0)


Publicēts: 11.10.2019
Latvijā noslēdzošajā etapā ir Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā kampaņa NameExoWorlds, kuras ietvaros vairāk nekā simts valstu izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203…
Ūdens uz K2-18b

Ūdens uz K2-18b (1011/2)


Publicēts: 12.09.2019
Ja to iespēja Habls, kādas fantastiskas iespējas pavērsies ar Džeimsa Veba teleskopu! Tāda doma ienāca prātā, lasot informāciju, ka, izmantojot Habla teleskopu, zinātniekiem ir izdevies pamanīt ūdens tvaika klātbūtni 110 gaismas gadu attālumā esošās citplanētas K2-18b atmosfērā. Šī planēta ir īpaša ar to, ka riņķo ap zvaigzni zonā, kurā uz virsmas var…
Uguņošana ultravioletajā spektra daļā

Uguņošana ultravioletajā spektra daļā (874/0)


Publicēts: 3.07.2019
Iedomājieties ļoti lēnu un ilglaicīgu uguņošanu. Tā sākās pirms aptuveni diviem gadsimtiem un joprojām nav beigusies. Šādi varētu aprakstīt kādu dubultzvaigžņu sistēmu, kas atrodas aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā. 1838.gadā Eta Carinae piedzīvoja spēcīgu izvirdumu, kas tiek dēvēts par Lielo Izvirdumu. 1844.gada aprīlī Eta Carinae…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!