Komentāri

1. jānis tieši 27.08.2014 domāja šādi:

   interesantāk to ir darīt vakarā pie teleskopa
2. Interesents tieši 3.09.2014 domāja šādi:

   No šīm lietām saprotu diezgan maz, tādēļ vēlējos jautāt sekojošo. Kādā no inetā pieejamiem video redzēju, ka zeme tomēr pēc saviem izmēriem ir ļoti maza, salīdzinot ar citiem gigantiem, uz kuriem pat saule, pēc saviem izmēriem, izskatās pieticīgi. Vai, ja kaut kur tālu, tālu, tālu būtu pa ļoti gigantiski milži, tad tos varētu viegli ieraudzīt? Piemēram vai tālu, tālumā nevarētu būt galaktikas, kas sastāvētu no īpaši lieliem milžiem uz kuriem mūsu galaktikas izskatītos kā piles ūdenī?
3. Redaktors tieši 3.09.2014 domāja šādi:

   Jāsāk ar to, ka katram objektu tipam ir kaut kas līdzīgs masas robežai. Sasniedzot to, objekts jau vairs nebūs pieskaitāms vienam tipam, bet iegūs īpašības, kas ļaus to ierindot cita tipa objektos.
   
   Piemēram, atkarībā no pieejamās masas var izveidoties vai nu planēta, vai zvaigzne. Attiecīgi, ja objekts savāc pietiekami daudz masas, tas kļūs par zvaigzni, bet, ja mazāk, tad par planētu. Tiek pieņemts, ka arī zvaigznēm ir teorētiskā masas robeža, aiz kuras vēl masīvākas zvaigznes vienkārši nevar pastāvēt.
   
   Tā kā galaktikas sastāv no zvaigznēm un planētām, tad pats par sevi saprotams, ka pat vismazākās galaktikas pēc izmēriem ir daudzkārt lielākas nekā planētas vai zvaigznes.
   
   Vari iztēloties, ka planētas ir istabas, zvaigznes ir mājas, bet pilsētas un ciemi ir galaktikas. Pilsētas un ciemi sastāv no daudzām mājām, kurās ir mazākas istabas. Attiecīgi, pilsētas un ciemi vienmēr būs lielāki par atsevišķām mājām un istabām, lai arī cik lielas mājas un istabas mēs neceltu.