• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Supermēness aptumsums 28.septembrī

Lai arī Mēness aptumsumi nav no tiem retāk novērojamajiem notikumiem debesīs, Mēness atrašanās perigejā aptumsuma laikā ir sastopama reizi vairākās desmitgadēs. Iepriekšējais "supermēness" aptumsums bija vērojams 1982.gadā, bet nākamais - 2033.gadā. Tā kā, ja laikapstākļi ir labvēlīgi, rekomendējam ziedot agrās rīta stundas Mēness aptumsuma vērošanai.

Tā kā Mēness orbīta ap Zemi nav perfekts aplis, reizēm mūsu planētas pavadonis atrodas tuvāk, reizēm tālāk no Zemes. Tuvāko orbītas punktu sauc par perigeju, bet tālāko par apogeju. Perigeja pilnmēness ir par aptuveni 14% lielāks un par 30% spožāks par apogeja pilnmēnesi. 28.septembra pilnmēness, sākot no plkst 3:12, satumsīs, jo sāksies pusēnas fāze.

28. septembrī Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis Rīgā būs plkst. 5:47. Pusēnas aptumsums Rīgā sāksies plkst. 3:12, aptumsuma daļējā fāze sāksies plkst. 4:07, pilnā fāze sāksies plkst. 5:11, bet beigsies plkst. 6:23. Aptumsuma nobeigumu Rīgā nevarēs novērot, jo plkst. 7:29 Mēness rietēs. Šajā laikā debesis jau būs gaišas, jo plkst. 7:20 lēks Saule. Citviet Latvijā aptumsuma laiki neatšķirsies, bet Mēness rietēs un Saule lēks Latvijas austrumos līdz pat 11 minūtēm agrāk, bet Latvijas rietumos – līdz pat 12 minūtēm vēlāk nekā Rīgā.

Aptumsuma sākumā Mēness vispirms ieies Zemes pusēnā, pēc tam sāksies aptumsuma daļējā fāze, kam sekos pilnā fāze. Tā kā Zemi apjož atmosfēra, kas kalpo arī kā gaismas laušanas vide, pilnā aptumsuma maksimumā Mēness nekad nekļūst pilnīgi melns, bet tiek izgaismots tumši sarkanīgā vai brūnganā tonī.

Ja jūs atrastos uz Mēness, tad redzētu, ka aptumsuma brīdī Zemes atmosfēra kļūst izteikti sārta. Par nožēlu jāsaka, ka cilvēku uz Mēness 28.septembra naktī nebūs. Tomēr Zemi kāds vēros. Tas būs NASA automatizētais Mēness izpētes kosmiskais aparāts Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO), kas savā darba mūžā ir pārcietis jau vairākus aptumsumus. LRO spēj atrasties ilgāku laiku aukstumā un tumsā, kāda iestājas, kad Mēness nonāk Zemes ēnā. Primārās misijas laikā LRO instrumenti tika izslēgti, lai ekonomētu enerģiju, savukārt tagad, misijas pagarinājumā, LRO zinātniskā komanda ir paplašinājuši izpētes loku, iekļaujot arī aptumsumus.

Šoreiz plānots atstāt ieslēgtu Diviner instrumentu, kas mērīs gan no Mēness virsmas atstarotās enerģijas apjomu, gan virsmas temperatūru. Aptuveni mēnesi pirms aptumsuma sākās sagatavošanās darbi, vienu aiz otra izslēdzot citus instrumentus. Aptumsuma dienā kosmiskais aparāts tiks nemitīgi novērots, lai nepieciešamības gadījumā izslēgtu arī pēdējo instrumentu, lai gan inženieru grupa ir pārliecināta, ka viss izdosies.

Mēness sarkanīgā nokrāsa ir iemesls, kādēļ pēdējos gados plašsaziņas līdzekļos tiek tiražēts termins „asiņainais Mēness”. Tas nav astronomisks termins, un tā izcelsme saistāma ar atsevišķu šī termina sludinātāju, piemēram, Džona Hagī un Marka Blica, izvirzīto hipotēzi, ka pēdējo gadu Mēness aptumsumu sērija liecina par pasaules gala tuvošanos.

Tomēr nekāda pamata satraukumam nav. Zeme ir "pārcietusi" gan neskaitāmus Mēness aptumsumus, gan neskaitāmus "supermēnešus", gan ne mazāk daudz aptumsumus Mēnesim atrodoties perigejā. Izbaudiet šovu, iemūžiniet to, lai ir ko atcerēties, ja izdosies sagaidīt nākamo supermēness aptumsumu.

Divas nākamās iespējas novērot pilnu Mēness aptumsumu Latvijā būs 2018. gadā – 31. janvārī un 27. jūnijā. Savukārt 2017. gada 7. augustā Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kad Mēness tikai daļēji ieies Zemes ēnā.

Latvijas Astronomijas biedrība, NASA