• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Mēneša debesis : oktobris

2015.gads iesoļojis rudens posmā. Debesu vērotājus arvien garākās un tumšākās naktis priecē. Septembris no mums atvadījās ar pilnu Mēness aptumsumu. Savukārt oktobra rīti "cīruļus" priecēs ar interesantām planētu kombinācijām. Savukārt īsu brīdi pēc pusnakts 30.oktobrī Mēness aizklās Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebarānu.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs vērojams sākot no oktobra otrās dekādes. Tā kā planēta atrodas visai zemu pie austrumu horizonta, vēlams atrast vietu, kur horizontu neaizsedz dažādi objekti. 11.oktobra rītā netālu no Merkura atradīsies pavisam sadilis Mēness sirpis.

* Venēra redzama pirms Saules ausmas augstu debesīs. Visu oktobri Venēra atradīsies Lauvas zvaigznājā netālu no Marsa un Jupitera. 9.oktobrī netālu no Venēras atradīsies dilstoša Mēness sirpis. Interesantas kombinācijas būs vērojamas pēc 20.oktobra, piem., 23.oktobrī. Vistuvāk Venēra Jupiteram atradīsies 25. un 26.oktobrī.

* Marss - skatīt Venēru. 17.oktobrī Marss atradīsies ļoti tuvu Jupiteram.

* Jupiters - skatīt Venēru.

* Saturns nav novērojams.

* Urāns meklējams Zivju zvaigznājā. Redzams austrumos pēc Saules rieta. Šīs planētas apskatei vajadzēs vismaz binokli.

* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā. Redzams austrumos pēc Saules rieta. Lai ieraudzītu Neptūnu, vajadzēs teleskopu. Protams, lielākajā daļā teleskopu šī planēta izskatīsies pēc zvaigznītes.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci.

Meteoru plūsmas

6./7. oktobris - Piscīdu plūsma. Ļoti ilga plūsma - no 25. septembra līdz 2. novembrim. Maksimumā gaidāmi aptuveni 15 lēni (tikai 29 km/s) meteori stundas laikā. Radiants atrodas tuvu horizontam dienvidos. Šogad novērojumiem Mēness netraucēs.

8./9. oktobris - Drakonīdu plūsma - grūti prognozējama plūsma, kuras avots ir "izjukusī" Džokobīnī-Cinnera komēta. Tā ilgst tikai no 7. līdz 10. oktobrim. 1933. gadā tika novēroti aptuveni 30 000 meteori stundas laikā, 1947. gadā - vairs tikai 1000. Plūsmas radiants atrodas virs galvām. Ieteicamais novērošanas laiks - pēc pusnakts. Šogad novērojumiem Mēness netraucēs.

19./20. oktobris - Epsilona Geminīdu plūsmas maksimums. Vāja plūsma, ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Tie ir ātri - aptuveni 70 km/s. Mēness novērojumiem netraucēs, jo norietēs pirms pusnakts.

21./22. oktobris - Orionīdu plūsma - šogad ir labs laiks šīs slavenās meteoru plūsmas vērošanai, jo netraucēs Mēness, kas norietēs pirms pusnakts. Meteoru plūsmas avots ir slavenā Haleja komēta. Parasti stundas laikā ir novērojami 15 ātri, dzeltenīgas nokrāsas meteori, kuru ātrums ir aptuveni 67 km/s. Radiants meklējams Oriona zvaigznājā pie "vāles". Atcerieties, ka meteorus vislabāk ir vērot nevis radianta virzienā, bet mazliet nostāk no tā (pagriežoties par ~45^o). Ja fotografējiet, izmantojiet platleņķa objektīvu. Labākais laiks novērojumiem - pēc pusnakts.

Mēness

5. oktobris - pēdējais ceturksnis
13. oktobris - jauns Mēness
20. oktobris - pirmais ceturksnis
27. oktobris - pilnmēness

Citi notikumi

11. oktobris - Urāns atrodas opozīcijā.
25. oktobris 04:00 - Notiek pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Pulkstens jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
30.oktobris - dažas minūtes pēc pusnakts Mēness aizklās Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebarānu.

Iesakam apskatīt

* Ja atrodaties tālu no mākslīgā apgaismojuma, 120 līdz 80 minūtes pirms Saules ausmas ir vērts palūkoties austrumu virzienā un pacensties ieraudzīt zodiakālās gaismas piramīdu, kura no Marsa, Venēras un Jupitera trijotnes stiepjas Dvīņu zvaigznāja virzienā.

* Ja esat nocietušies pēc planētām - Urāns derēs tiem, kas sevi pieskaita pūcēm. Savukārt "cīruļi" oktobra beigās varēs priecēt acis ar lielisku trio - Jupiteru, Venēru un Marsu.

* Kamēr vēl redzami vasaras nogalei raksturīgie zvaigznāji, apskaties ierastos un klasiskos planetāros miglājus - Gredzena miglāju M57 un Hanteles miglāju M27.

* Neaizmirstiet arī dubultzvaigznes, piemēram, Almahu no Andromēdas zvaigznāja, Albireo, Omicron, 61 Cygni Gulbja zvaigznājā, Kasiopejas Eta.

* Pamēģiniet ar neapbruņotu aci ieraudzīt Andromedas galaktiku un Perseja Dubultkopu. Protams, vajadzēs patiesi tumšas debesis.

* No lodveida zvaigžņu kopām joprojām labi redzamas M13 un M92, bet varat iekļaut arī mazāk pazīstamus pārstāvjus - M15 un M2.

* Ja vēl nemāki atrast Gulbi, oktobrī to vēl vari paspēt. Izmanto Kasiopejas zvaigznāju kā orientieri. Ar teleskopu Gulbja zvaigznājā iespējams aplūkot dažas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6811, NGC 6866, NGC 6910, M29, Ru173.

* Kasiopejas zvaigznājs lieti noderēs arī, lai atrastu "Kasiopejas vīru" - Cefeja zvaigznāju. Pavērojiet, tas atgādina mājiņu, kādu parasti zīmē bērni. Cefeja zvaigznājā atrodamas daudzas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6939, NGC 7160, NGC 7235, NGC 7380, NGC 7510, NGC 7762, Mrk 50. Netālu no vaļējās zvaigžņu kopas NGC 6939 atrodas spirālveida galaktika NGC 6946, kuru no Zemes šķir aptuveni 22 miljoni gaismas gadu. Šo galaktiku dēvē arī par Uguņošanas galaktiku (attēla autortiesības: Adam Block, Mt. Lemmon SkyCenter, U. Arizona). Protams, ar aci teleskopā tik krāšņu skatu jūs neredzēsiet. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, mēģiniet atrast Sh 2-157 miglāju. Tas ir visai liels un ar filtra palīdzību pamanāms jau pie maziem palielinājumiem. Tuvāk Mazā Lāča zvaigznāja teritorijai ieraugāma vissenākā vaļējā zvaigžņu kopa Piena Ceļa galaktikā - NGC 188, kur vidējais zvaigžņu vecums ir 7 miljardi gadu. Dubultzvaigžņu cienītājiem rekomendējam palūkoties uz Omicron Cephei, kas atrodas nieka 210 gaismas gadu attālumā. Cefeja zvaigznājā atrodas arī viens planetārais miglājs, kas ieraugāms salīdzinoši labi pat nelielā palielinājumā - NGC 40. Šī miglāja centrā atrodas vēlīnā tipa Volfa-Rajē zvaigzne, kas lēnām nomet ārējos slāņus un pārvēršas baltajā pundurī. Nelielā palielinājumā ieteicams meklēt arī Ced 214 (Cederblad 214),  kas ir paliels emisijas miglājs. Šo objektu vēlams aplūkot, izmantojot tā dēvēto miglāju filtru. Aplūkojamo objektu klāstā noteikti iekļaujiet Eta Cephei, kas ir viena no lielākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā. Tās burvīgais oranži sarkanais tonis lieliski izceļ šo spīdekli uz apkārtējo zvaigžņu fona.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.