Mēneša debesis : oktobris
Publicēts: 1.10.2020
Oktobris ir klāt. Ja septembris vēl priecēja ar skaidrām naktīm un netipiski siltu laiku, tad oktobrī var nākties samierināties ar drūmi pelēkajiem mākoņiem un smidzinošo lietu. Protams, nekādas garantijas. Tikpat iespējams, ka varēs turpināt vērot rudens zvaigznājus un sagaidīt Marsa opozīciju, no rītiem priecāties par spožo Venēru un varbūt pat noķert kādu Orionīdu oktobra otrajā pusē.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs oktobrī praktiski nav novērojams, ja neskaita ļoti zemu pie horizonta austrumos pirms Saules ausmas 30. un 31.oktobrī.
* Venēra redzama pirms Saules ausmas, bet nu jau spožās kaimiņienes rīta uznāciens tuvojas noslēgumam un īpaši strauji Venēra horizontam sāks tuvoties oktobra beigās. Interesants notikums gaidāms 3.oktobrī, kad Venēra atradīsies ļoti tuvu Regulam - Lauvas zvaigznāja "sirdij" - abus objektus šķirs mazāk kā pusgrāds. Savukārt 14.oktobrī tai pietuvosies sadilis Mēness sirpītis. Lielāko oktobra daļu Venēra atradīsies Lauvas zvaigznājā, bet no 23.10 - Jaunavas zvaigznājā.
* Marss tuvojas savai opozīcijai un kā ļoti spožs objekts vērojams pēc Saules rieta austrumos. 2.oktobrī netālu no Marsa atradīsies pilna Mēness disks. Marsa un Mēness "randiņš" tiks atkārtots 29.oktobrī.
* Jupiters vērojams dienvidos, salīdzinoši tuvu horizontam. Oktobra beigās tas atradīsies pārāk zemu, lai būtu apskates vērts objekts. Nedaudz interesantāka kombinācija gaidāma 22.oktobrī, kad Mēness pietuvosies abām milzu planētām - Saturnam un Jupiteram.
* Saturns meklējams netālu no Jupitera, vairāk uz austrumiem.
* Urāns iesoļojis Auna zvaigznājā. Redzams austrumos pēc Saules rieta. Šīs planētas apskatei vajadzēs vismaz binokli, bet oktobra beigās ir vērts mēģināt sameklēt, jo Urāns tuvosies savai opozīcijai.
* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā. Redzams dienvidaustrumos pēc Saules rieta. Lai ieraudzītu Neptūnu, vajadzēs teleskopu. Protams, lielākajā daļā teleskopu šī planēta izskatīsies pēc zvaigznītes.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci.
Meteoru plūsmas
6./7. oktobris - Piscīdu plūsma. Ļoti ilga plūsma - no 25. septembra līdz 2. novembrim. Maksimumā gaidāmi aptuveni 15 lēni (tikai 29 km/s) meteori stundas laikā. Radiants atrodas tuvu horizontam dienvidos. Šogad novērojumiem, kurus vēlams sākt pēc pusnakts, Mēness būtiski traucēs.
8./9. oktobris - Drakonīdu plūsma - grūti prognozējama plūsma, kuras avots ir "izjukusī" Džokobīnī-Cinnera komēta. Tā ilgst tikai no 7. līdz 10. oktobrim. 1933. gadā tika novēroti aptuveni 30 000 meteori stundas laikā, 1947. gadā - vairs tikai 1000. Plūsmas radiants atrodas virs galvām. Ieteicamais novērošanas laiks - pēc pusnakts. Šogad novērojumiem traucēs joprojām spožais Mēness.
19./20. oktobris - Epsilona Geminīdu plūsmas maksimums. Vāja plūsma, ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Tie ir ātri - aptuveni 70 km/s. Šogad mierīgi var mēģināt ieraudzīt šos piecus meteorus, jo Mēness nekādā ziņā netraucēs.
20./21. oktobris - Orionīdu plūsma - šogad ir labs laiks šīs meteoru plūsmas vērošanai, jo Mēness norietēs pāris stundas pēc saulrieta. Meteoru plūsmas avots ir slavenā Haleja komēta. Parasti stundas laikā ir novērojami 15-20 ātri, dzeltenīgas nokrāsas meteori, kuru ātrums ir aptuveni 67 km/s. Radiants meklējams Oriona zvaigznājā pie "vāles". Atcerieties, ka meteorus vislabāk ir vērot nevis radianta virzienā, bet mazliet nostāk no tā (pagriežoties par ~45o). Ja fotografējiet, izmantojiet platleņķa objektīvu. Labākais laiks novērojumiem - pēc pusnakts. Tā kā Orionīdas parasti izceļas ar spožiem meteoriem, ja ir skaidrs laiks, noteikti ir vērts iziet ārā un mēģināt kādu pamanīt.
Mēness
2. oktobris - pilnmēness
10. oktobris - pēdējais ceturksnis
16. oktobris - jauns Mēness
23. oktobris - pirmais ceturksnis
31. oktobris - pilnmēness (otrais), kas būs mikropilnmēness (noderēs salīdzināšanai, ja safotografējāt pavasara superpilnmēnesi)
Citi notikumi
6.oktobris - Marsu un Zemi šķir vismazākais attālums.
13.oktobris - Marss opozīcijā. Izmantojiet izdevību un vērojiet Marsu visu oktobri, jo nākamreiz tik liels tas būs tikai 2035.gadā.
25.oktobris 04:00 - Notiek pāreja no vasaras uz ziemas laiku. Pulkstens jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.
31.oktobris - Urāns atrodas opozīcijā.
Iesakam apskatīt
* Kamēr vēl redzami vasaras nogalei raksturīgie zvaigznāji, apskaties ierastos un klasiskos planetāros miglājus - Gredzena miglāju M57 un Hanteles miglāju M27.
* Neaizmirstiet arī dubultzvaigznes, piemēram, Almahu no Andromēdas zvaigznāja, Albireo, Omicron, 61 Cygni Gulbja zvaigznājā, Kasiopejas Eta.
* Pamēģiniet ar neapbruņotu aci ieraudzīt Andromedas galaktiku un Perseja Dubultkopu. Protams, vajadzēs patiesi tumšas debesis.
* No lodveida zvaigžņu kopām joprojām labi redzamas M13 un M92, bet varat iekļaut arī mazāk pazīstamus pārstāvjus - M15 un M2.
* Ja vēl nemāki atrast Gulbi, oktobrī to vēl vari paspēt. Izmanto Kasiopejas zvaigznāju kā orientieri. Ar teleskopu Gulbja zvaigznājā iespējams aplūkot dažas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6811, NGC 6866, NGC 6910, M29, Ru173.
* Kasiopejas zvaigznājs lieti noderēs arī, lai atrastu "Kasiopejas vīru" - Cefeja zvaigznāju. Pavērojiet, tas atgādina mājiņu, kādu parasti zīmē bērni. Cefeja zvaigznājā atrodamas daudzas vaļējās zvaigžņu kopas - NGC 6939, NGC 7160, NGC 7235, NGC 7380, NGC 7510, NGC 7762, Mrk 50. Netālu no vaļējās zvaigžņu kopas NGC 6939 atrodas spirālveida galaktika NGC 6946, kuru no Zemes šķir aptuveni 22 miljoni gaismas gadu. Šo galaktiku dēvē arī par Uguņošanas galaktiku (attēla autortiesības: Adam Block, Mt. Lemmon SkyCenter, U. Arizona). Protams, ar aci teleskopā tik krāšņu skatu jūs neredzēsiet. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, mēģiniet atrast Sh 2-157 miglāju. Tas ir visai liels un ar filtra palīdzību pamanāms jau pie maziem palielinājumiem. Tuvāk Mazā Lāča zvaigznāja teritorijai ieraugāma vissenākā vaļējā zvaigžņu kopa Piena Ceļa galaktikā - NGC 188, kur vidējais zvaigžņu vecums ir 7 miljardi gadu. Dubultzvaigžņu cienītājiem rekomendējam palūkoties uz Omicron Cephei, kas atrodas nieka 210 gaismas gadu attālumā. Cefeja zvaigznājā atrodas arī viens planetārais miglājs, kas ieraugāms salīdzinoši labi pat nelielā palielinājumā - NGC 40. Šī miglāja centrā atrodas vēlīnā tipa Volfa-Rajē zvaigzne, kas lēnām nomet ārējos slāņus un pārvēršas baltajā pundurī. Nelielā palielinājumā ieteicams meklēt arī Ced 214 (Cederblad 214), kas ir paliels emisijas miglājs. Šo objektu vēlams aplūkot, izmantojot tā dēvēto miglāju filtru. Aplūkojamo objektu klāstā noteikti iekļaujiet Eta Cephei, kas ir viena no lielākajām zvaigznēm Piena Ceļa galaktikā. Tās burvīgais oranži sarkanais tonis lieliski izceļ šo spīdekli uz apkārtējo zvaigžņu fona.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
