Mēneša debesis : marts
Publicēts: 28.02.2017
Marta vakaros pēc Saules rieta joprojām varam aplūkot Venēru un Marsu, nedaudz vēlāk aust milzis Jupiters, kuru agrās rīta stundās papildina gredzenotais Saturns. Viennozīmīgi, ir ko redzēt gan tiem, kas debesis vēro ar neapbruņotu aci, gan tiem, kuru rīcībā ir mazāks vai lielāks palielinājums. Jācer tikai uz skaidrām debesīm!
Saules sistēmas planētas
* Merkurs novērojams marta otrajā pusē rietumos pēc Saules rieta. Mazo planētu jāmeklē visai zemu pie horizonta. 20.martā tā atradīsies tikpat augstu kā Venēra, tikai jāņem vērā, ka Venēra ir daudz, daudz spožāka. Turpmākajās dienās Venēra slīdēs arvien zemāk, bet Merkurs atradīsies arvien augstāk. 29.martā varat pamēģināt nofotografēt Merkuru un pavisam "svaigu" Mēness sirpīti (izgaismojums 3,5%).
* Venēra meklējama rietumos pēc Saules rieta. Novērojumiem izvēlieties marta pirmo pusi, jo spožā planēta slīdēs arvien tuvāk un tuvāk horizontam, lai mēneša beigās pazustu pavisam. 1. un 2. martā Venēras un Marsa duetam pievienojas Mēness sirpis. Venēra atrodas arvien tālāk un tālāk no Marsa, pamazām pietuvojoties Saulei. Marta otrajā pusē spožajai planētai kompāniju sastādīs Merkurs, bet jau pēc 20.marta Venēra atradīsies pārāk zemu pie horizonta, lai būtu novērojama vakaros. Tomēr nav pamata bēdāties, jo spožā kaimiņiene atgriežas no rītiem, martā gan tā aust ļoti īsu brīdi pirms saullēkta.
* Marss novērojams vakaros pēc Saules rieta. Marta sākumā tas atrodas Zivju zvaigznājā, bet pēc tam pārvietojas uz Auna zvaigznāju. 1. un 2. martā netālu no Marsa var vērot augoša Mēness sirpi. Mēness sarkanās planētas tuvumā atgriežas 30.martā, kad tā izgaismojums ir 9,5%.
* Jupiters pamazām ieņem "karaļa" vietu nakts novērojumu sarakstos, jo aust arvien agrāk un agrāk. Ja marta sākumā milzu planēta, kas atrodas Jaunavas zvaigznājā, parādās virs horizonta austrumos ap 22, tad marta beigās (pēc pāriešanas uz vasaras laiku) - 21. Ja nu galīgi neveicas ar Jupitera un Jaunavas zvaigznāja atrašanu, tad ir jāpagaida 14.marts, kad blakus milzu planētai Zemes debesīs atradīsies spožais Mēness.
* Saturns joprojām derēs tiem, kas ceļas agri. Marta sākumā gredzenotais milzis aust aptuveni 4 no rīta, bet mēneša beigās (pēc pārejas uz vasaras laiku) ap 3. Saturns meklējams Strēlnieka zvaigznājā, kas nozīmē, ka teleskopiskiem novērojumiem šis gads nebūs labvēlīgs, jo planēta atradīsies pārāk zemu pie horizonta. Skatīties jau var, bet sagaidāmas ar mūsu atmosfēru saistītas attēla deformācijas. 20.martā salīdzinoši netālu atradīsies dilstošs Mēness, kas varētu palīdzēt saprast, kur jāmeklē Saturns.
* Urāns novērojams pēc Saules rieta Zivju zvaigznājā, bet ar katru dienu atrodas arvien tuvāk horizontam.
* Neptūns marta mēnesī nav novērojams.
Komētas
Martā nav paredzētas ar neapbruņotu aci novērojamas komētas, bet ir viena, kuru var mēģināt sameklēt nelielos teleskopos vai binokļos.
Tā ir komēta 41P/Tatla-Džakobīnī-Kresaka, kas marta sākumā savu ceļu iesāk kā 9 zvaigžņlieluma objekts Vēža zvaigznājā, bet jau 13.martā sasniedz Lielā Lāča zvaigznāju. Tiek prognozēts, ka marta beigās (ceļojot cauri Lielajam Lācim), komēta varētu sasniegt 6 vai 7 zvaigžņlielumu, kas nozīmē, ka to varēs ieraudzīt arī binoklī. Daži optimisti prognozē, ka tā varētu kļūt pat pietiekami spoža, lai to redzētu ar neapbruņotu aci. Ja mēģināsiet komētu medīt ar binokli, tad visvieglāk to būs izdarīt 28.martā, kad pūkainā astes zvaigzne būs meklējama netālu no Dubhes. Protams, ja paveiksies ar skaidrām debesīm.
Meteoru plūsmas
16./17. marts - Corona Australīdas. Šī ir vāja plūsma, kuras radiants meklējams dienvidu puslodes zvaigznājā Dienvidu Vainags. Gaidāmi 15-17 meteori stundas laikā. Šogad plūsmu vērot būtiski traucēs Mēness, kas nozīmē, ka meteoru būs krietni mazāk. Jāmeklē "krītošās zvaigznes", kuras no dienvidiem lido ziemeļu virzienā. Radiants praktiski ir aiz horizonta. Plūsma ilgst tikai dažas dienas.
22./23. marts - Kamelopardalīdas, kuru radiants atrodas Žirafes zvaigznājā. Lai arī stundas laikā tiek prognozēti tikai daži meteori, tie ir unikāli ar savu niecīgo ātrumu - aptuveni 7km/s. Mēness novērojumiem netraucēs.
Šajā pašā datumā vērojama marta Geminīdu plūsma, kuru atklāja tikai 1973. gadā. Tā ir maz izpētīta plūsma, tādēļ ikviens ir aicināts izmantot tumšās debesis un novērot meteoru plūsmu, kuras radiants meklējams Dvīņu zvaigznājā. Tā kā arī šie ir lēni meteori, tad uzskata, ka abas šajā naktī maksimumu sasniedzošās plūsmas ir vienas komētas atstātās atlūzu astes.
Mēness
5. marts - pirmais ceturksnis
12. marts - pilnmēness
20. marts - pēdējais ceturksnis
28. marts - jauns Mēness
Citi notikumi
20. marts - plkst. 12:29 iestājas astronomiskais pavasaris
25.marts - Venēra atrodas apakšējā konjunkcijā
26.marts - neaizmirstam "pagriezt laiku". Jāgriež stundu uz priekšu. Vakaros ilgāk būs gaišs.
Iesakam apskatīt
* Planētas - Venēra, Marss, Urāns uzreiz pēc Saules rieta. Marta otrajā pusē Merkurs (arī pēc Saules rieta). Jupiters - ap pusnakti. Saturns tiem, kas pamožas vēl pirms saullēkta.
* Aptuveni pusotru stundu pēc Saules rieta pavērojiet debesis rietumu pusē. Ja pamanīsiet milzīgu, tikko manāmas gaismas piramīdu, tad ziniet, ka tā ir zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas tumšā vietā. Pilsētā šo interesanto parādību izdosies vērot tikai, ja vienosieties ar Latvenergo. Ja rietumu virzienā no jums atrodas pilsēta vai ciems ar intensīvu apgaismojumu, tas būtiski traucēs ieraudzīt šo interesanto veidojumu.
* Ekstrēmo sporta veidu cienītājiem iesakām piedalīties Mesjē maratonā. Labākā nedēļas nogale šim izaicinājumam ir nakts no 25. uz 26. martu, kad varētu paspēt apskatīt visus Mesjē kataloga objektus. Vairāk par maratonu varat lasīt šeit: http://messier.seds.org/xtra/marathon/marathon.html
* Iemācīties atrast Jaunavas zvaigznāju, jo tajā šobrīd jāmeklē Saules sistēmas lielākā planēta - Jupiters.
Lai skaidras un tumšas debesis!
Komentāri
Andris tieši 28.02.2017 domāja šādi:
Es biju domājis, ka astronomiskais pavasaris iestājas stipri agrāk, tad jautājums, kad vēl iestāsies īstais pavasaris.
Redaktors tieši 28.02.2017 domāja šādi:
No meteo.lv: Saskaņā ar klimatiskajiem datiem meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 grādu atzīmes) Latvijā parasti visagrāk ienāk jūras piekrastē un Rīgā (18.-20. martā), savukārt valsts austrumu rajonos tikai 28.-29. martā.