Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : marts (904/0)


Publicēts: 5.03.2018

2018.gada pirmais pavasara mēnesis vairāk atgādina ziemu. Vai aukstumu martā pavadīs skaidras naktis? Vai ieradīsies siltumu un mākoņus nesoši cikloni? Laiks rādīs. Pieredze liek jums vēlēt - izmantojiet katru skaidro nakti, lai vēl paspētu aplūkot krāšņo Oriona zvaigznāju, kas slēpj tāda paša nosaukuma miglāju. Celieties agrāk no rītiem, lai pamanītu Jupiteru. Brauciet vakaros uz jūru, kur zemu pie horizonta gozēsies skaistule Venera.

Saules sistēmas planētas

Merkurs novērojams martā rietumos pēc Saules rieta. Mazo planētu jāmeklē visai zemu pie horizonta, netālu no Veneras. Interesanta kombinācija, kura gan ir ļoti prasīga attiecībā pret horizontu (derēs jūras krasts), ir gaidāma 19.marta vakarā, kad Mēness (1,5% apgaismojums) atradīsies tikko virs horizonta un nedaudz augstāk vērojama Venera, bet vēl mazliet augstāk - Merkurs. 22.martā Merkurs būs nolaidies līdz Veneras līmenim (jeb Venera pacēlusies līdz Merkura līmenim) un, martam ejot uz beigām, mazā planēta arvien vairāk tuvosies horizontam.

Venēra meklējama rietumos pēc Saules rieta. Optimālā novērojumu vieta - jūras krasts, jo Venera atrodas visai tuvu horizontam marta sākumā. Marta otrajā pusē tā būs pamanāma vieglāk, jo krēslas brīdī atradīsies aptuveni 10 grādus virs horizonta (kā noteikt, cik daudz ir 10 grādi, atceries, ka rokai jābūt izstieptai)

* Marss novērojams rītos pirms Saules ausmas zemu pie dienvidaustrumu, dienvidu horizonta. Marta sākumā tas atrodas Čūsknesī, bet pēc tam pārvietojas uz Strēlnieka zvaigznāju. 10.martā virs Marsa atradīsies dilstoša Mēness sirpis. 19.martā (+/- dažas dienas) Marss būs aplūkojams/fotografējams komplektā ar Lagūnas miglāju. Ņemiet vērā, ka abi objekti Latvijā atrodas zemu pie horizonta, tādēļ to kvalitāte nebūs izcila, kā arī, lai notvertu abus objektus, nevajag lielu teleskopu, teorētiski pietiks arī ar kvalitatīvu binokli. Miglāja krāsa ar aci skatoties nebūs redzama, lai iegūtu raksturīgo sarkanīgo toni, būs jāapgūst astrofotogrāfijas knifi. Marta beigās Marss tuvosies Saturnam, bet vistuvāko tikšanās punktu abas planētas sasniegs aprīļa sākumā.

* Jupiters marta sākumā aust ap plkst 1 naktī, bet mēneša beigās ap pusnakti (niecīgais progress rodas, jo marta pēdējā svētdienā notiek pāreja uz vasaras laiku). Jupiters atrodas Svaru zvaigznājā. Ja nu galīgi nevedas ar Jupitera meklēšanu, tad 7.marta rītā var sameklēt Mēnesi, kas atradīsies netālu no Jupitera. Lai arī strīpainais milzis šajā sezonā neatradīsies ļoti augstu virs horizonta, "cīruļi" jau var sākt plānot pavadoņu tranzītu medības. 9.martā ap 2:25 varēs vērot (fotografēt) Jo un tā ēnas tranzītu. Līdzīga aina būs vērojama 16.marta rītā ap plkst 4:25. 25.marta naktī (~0:25, pirms pārgriežat pulksteni) uz Jupitera būs vērojama Jo un Ganimēda ēna, kā arī pats Jo.

* Saturns - derēs tie paši norādījumi, kas Marsa gadījumā par novērojumu virzienu un laiku. Saturns atrodas Strēlnieka zvaigznājā. 11.martā netālu no Saturna atradīsies dilstoša Mēness sirpis.

* Urāns novērojams neilgu brīdi pēc Saules rieta Zivju zvaigznājā, bet ar katru dienu atrodas arvien tuvāk horizontam. Urāna aplūkošanai būs nepieciešams vismaz binoklis.

* Neptūns marta mēnesī nav novērojams.

Komētas

Martā nav paredzētas ar neapbruņotu aci novērojamas komētas, bet ar komētām ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

16./17. marts - Corona Australīdas. Šī ir vāja plūsma, kuras radiants meklējams dienvidu puslodes zvaigznājā Dienvidu Vainags. Gaidāmi aptuveni 10 meteori stundas laikā. Šogad plūsmu vērot netraucēs Mēness. Jāmeklē "krītošās zvaigznes", kuras no dienvidiem lido ziemeļu virzienā. Radiants praktiski ir aiz horizonta. Plūsma ilgst tikai dažas dienas.

22./23. marts - Kamelopardalīdas, kuru radiants atrodas Žirafes zvaigznājā. Lai arī stundas laikā tiek prognozēti tikai daži meteori, tie ir unikāli ar savu niecīgo ātrumu - aptuveni 7km/s. Mēness novērojumiem netraucēs.

Šajā pašā datumā vērojama marta Geminīdu plūsma, kuru atklāja tikai 1973. gadā. Tā ir maz izpētīta plūsma, tādēļ ikviens ir aicināts izmantot tumšās debesis un novērot meteoru plūsmu, kuras radiants meklējams Dvīņu zvaigznājā. Tā kā arī šie ir lēni meteori, tad uzskata, ka abas šajā naktī maksimumu sasniedzošās plūsmas ir vienas komētas atstātās atlūzu astes.

Mēness

2. marts - pilnmēness
9. marts - pēdējais ceturksnis
17. marts - jauns Mēness
24. marts - pirmais ceturksnis

Citi notikumi

14.marts - Pī (3,14..) diena
20. marts 
- plkst. 18:15 iestājas astronomiskais pavasaris
25.marts - neaizmirstam "pagriezt laiku". Jāgriež stundu uz priekšu. Vakaros ilgāk būs gaišs.

Iesakam apskatīt

* Planētas - Venēra, Merkurs uzreiz pēc Saules rieta. Jupiters - nakts otrajā pusē. Saturns un Marss tiem, kas pamožas neilgi pirms saullēkta.

Aptuveni pusotru stundu pēc Saules rieta pavērojiet debesis rietumu pusē. Ja pamanīsiet milzīgu, tikko manāmas gaismas piramīdu, tad ziniet, ka tā ir zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas tumšā vietā. Ja rietumu virzienā no jums atrodas pilsēta vai ciems ar intensīvu apgaismojumu, tas būtiski traucēs ieraudzīt šo interesanto veidojumu.

* Ekstrēmo sporta veidu cienītājiem iesakām piedalīties Mesjē maratonā. Labākā nedēļas nogale šim izaicinājumam ir nakts no 17. uz 18. martu, kad varētu paspēt apskatīt visus Mesjē kataloga objektus. Vairāk par maratonu varat lasīt šeit: http://messier.seds.org/xtra/marathon/marathon.html

* Iemācīties atrast Vēršu Dzinēju, kas atgādina lietus pili vai tradicionālas formas papīra pūķi. Šī zvaigznāja spožākā zvaigzne ir Arkturs, kuru viegli atrast, ja Lielo Greizo Ratu roktura lociņu paturpina uz leju. Šī zvaigzne izskatās oranžīga, jo pieder sarkano milžu klasei. Arkturs atrodas aptuveni 37 gaismas gadu attālumā un ir ceturtā spožākā zvaigzne, kas vērojama zemes debesīs. Vēl viena zvaigzne, kuru ir vērts aplūkot Vērša Dzinējā ir Izars jeb Epsilon Bootes, kas ir skaista dubultzvaigzne. Ja Arktura apkaimi aplūkosi nelielā teleskopā, uz leju no sakranīgās zvaigznes pamanīsi zvana formas zvaigžņu sakopojumu - Picot 1 asterismu. Tā nav īsta zvaigžņu kopa, bet dažādos attālumos esošu zvaigžņu veidota figūra, kuru neoficiāli dēvē par Napoleona cepuri. Netālu no robežas ar Medību Suņiem atrodas lodveida zvaigžņu kopa NGC 5466. Ja "pašausi pa kreisi" tad varēsi apskatīt daudz iespaidīgāko lodveida zvaigžņu kopu M3, kas atrodas Medību Suņu zvaigznājā. Vēršu Dzinējs ir bagāts ar galaktikām, bet tās ir visai vājas. Dažas no spožākajām ir NGC 5529, NGC 5557, NGC 5676, NGC 5689.

Lai skaidras un tumšas debesis!

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE