Mēneša debesis : maijs
Publicēts: 3.05.2009
Nevienam vairs nav šaubu, ka pavasaris ir iestājies. Dažreiz ir pat tik silts, ka tās dienas varētu saukt pat par vasaru. Naktis un vakari gan neglābjami saīsinās un paliek arvien gaišākas. Astronomiskajiem novērojumiem tas par labu nenāk. Tomēr tiem, kurus moka bezmiegs, joprojām ir iespējams palūkoties uz pavasara debesīs redzamajiem visuma dārgakmeņiem.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs mēneša sākumā redzams īsu brīdi pēc Saules rieta ziemeļrietumu pusē visai zemu pie horizonta.
* Venēra ir redzama neilgi pirms Saules lēkta, zemu pie horizonta austrumu pusē. Ar katru dienu Venēra celsies arvien augstāk un augstāk.
* Marss mēneša sākumā redzams īsu brīdi pirms Saules lēkta austrumu pusē, bet ļoti zemu virs horizonta. Ja jūs Marsu neredzat, tad atliek gaidīt, ka kāds tos mežus nozāģēs. Maija otrajā pusē Marss jau būs pacēlies pietiekami augstu un būs redzams pa kreisi no Venēras.
* Jupiters un Neptūns atrodas salīdzinoši tuvu un arī ir redzami neilgi pirms Saules lēkta, zemu pie horizonta austrumu, dienvidaustrumu pusē. Ja Jupiteru noteikti pamanīsiet ar neapbruņotu aci, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Ar katru rītu spožais Jupiters un neredzamais Neptūns celsies arvien augstāk un augstāk. Mēneša beigās abas planētas atradīsies ārkārtīgi tuvu.
* Urāns arī ir viena no rīta planētām, kura ir redzama īsu brīdi pirms Saules lēkta. Atrodas starp spožo Venēru un ne mazāk spožo Jupiteru.
* Saturns ir vienīgā no Saules sistēmas planētām, kas maijā vērojama vakarpusē un praktiski visu nakti. Joprojām jāmeklē austrumos, Lauvas zvaigznājā. 17. maijā Saturns vairs nepārvietosies retrogrādi jeb rietumu virzienā un sāks savu ceļu uz austrumiem. Praktiski varam uzskatīt, ka maija mēnesis ir pēdējais, kad vēl pietiekami labi varēs saskatīt Saturnu.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
5.-6. maijs - Eta akvarīdu plūsma, kas pirmo reizi vēstures dokumentos jau parādās 401. gadā Ķīnas novērotāju pierakstos. Šī ir viena no plūsmām, kas saistīta ar slaveno Haleja komētu. Radiants atrodas Ūdensvīra zvaigznājā. Lielākā daļa naktī redzamo meteoru "nāk" no austrumu horizonta puses. Šogad gan šo "krītošo zvaigžņu" šovu apgrūtinās augošais Mēness. Gaidāmi 20-30 meteori stundas laikā.
Mēness
1. maijs - pirmais ceturksnis
9. maijs - pilnmēness
17. maijs - pēdējais ceturksnis
24. maijs - jauns Mēness
31. maijs - pirmais ceturksnis
Līdz pat 7. maijam (ieskaitot) Mēness ir redzams uzreiz pēc Saules rieta. 8. maijā tas uzaust jau ap plkst. 23iem un un ir redzams praktiski visu nakti. 12. maijā Mēness aust ap 2iem un riet ap 5iem, atrodoties ļoti zemu dienvidu pusē. 26. maijā pavisam šaurs Mēness sirpis būs redzams pēc Saules rieta rietumu debess pusē.
Citi notikumi
3.-4. maija nakts - vairāku Saturna pavadoņu tranzīts (Epimetejs, Janus un Dione) un aptumsums (Tētija, Reja).
15. maija naktī (Latvijā jau būs ārkārtīgi gaišs rīts) notiks Titāna ēnas tranzīts. Nekas, pagaidīsim labvēlīgākus apstākļus.
Iesakam apskatīt
* M13 - lodveida zvaigžņu kopa, viena no iespaidīgākajām ziemeļu puslodes lodveida zvaigžņu kopām. 1974. gadā šīs kopas virzienā no Aresibo teleskopa tika nosūtīts ziņojums. Pati zvaigžņu kopa atrodas 25 000 gaismas gadu attālumā.
* M57 - laiks gredzenam jeb kas notiks ar Sauli vecumdienās. M57 jeb Gredzena miglājs ir planetārais miglājs, kas atrodas Liras zvaigznājā.
* M51 - divas galaktikas, kas savstarpēji miejiedarbojas. Lielākā jeb M51a ir Virpuļa galaktika. Atrodama Medību suņu zvaigznājā.
* Cor Caroli jeb karaļa Čārlza sirds - dubultzvaigzne, kas arī atrodas Medību suņa zvaigznājā. Orbitālais periods abām zvaigznēm ir 7900 gadi. Salīdzinājuma varat aplūkot arī Micaru (Lielā lāča zvaigznājā) un Algību (Lauvas zvaigznājā).
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
x-f tieši 4.05.2009 domāja šādi:
Venēru ir iespējams redzēt dienā?
Deja VU tieši 4.05.2009 domāja šādi:
Tā runā, ka nokāpjot dziļā akā arī dienas laikā varot zvaigznes redzēt. Tātad, arī Venēru varēs redzēt. :)
p.s. kāds ir mēģinājis akā kāpt?
x-f tieši 4.05.2009 domāja šādi:
Nēnu, es tikai pajautāju.
Tās spožums ir pāri pa -4.2, tāpēc domāju, vai to var redzēt arī gaišajā dienas laikā.
Es mēģināju šodien, taču nesanāca. Laikam tāpēc, ka man ar debespusēm un matemātiku vēl tā pašvakāk. :)
Indzha tieši 4.05.2009 domāja šādi:
Par to, ka var redzēt - nav šaubu - observatorijā Rāmkalnos - kur ir nokalibrēts teleskops - dienā uzmetot uz Venēru vajadzētu būt kaut kam līdzīgam - http://www.youtube.com/watch?v=LpN1CHA9Jv8 - bet tā kā „truba” ir liela - un saules gaisma spilgta - diezgan apgaismots būs viss - jo gar malām teleskopam nāks iekšā saules gaisma uz spoguli ... un tas jau ir bīstami ... bet mēģināt var
Agzas tieši 4.05.2009 domāja šādi:
Nebiju iedomājusies, ka Venēru varētu redzēt dienā, ja vien nav aptumsums. Paldies, Indzha par linku!
starpcitu, nu nepaliek naktis gaišākas, bet gan kļūst gaišākas...
Hmmzis tieši 5.05.2009 domāja šādi:
Iisteniibaa ne tikai Veneeru var redzeet dienas laikaa. Ja ir teleskops, tad var meegjinaat arii Jupiteru un Saturnu sadabuut rokaa, vajag tik labi noreguleetu monteejumu. Kaadu laiku atpakalj ieksh cloudynights foruma viens cilveeks bija ielicis Jupitera un Saturna foto, ko bija uznjeemis dienas laikaa.
normunds tieši 5.05.2009 domāja šādi:
Saule lec Vērša zvaigznājā(tagad maijā)?
Velldzhex tieši 19.05.2009 domāja šādi:
jap,šodien-> 19.maijā ir Saule Vērša zvaigznājā.. RA: 3h44m,DEC: 19grādi18' :)