Mēneša debesis : maijs
Publicēts: 2.05.2016
Ja arī tev šķiet, ka debesis ir kļuvušas pārāk gaišas, lai vērotu zvaigznes un planētas, 2016.gada maijs piedāvā apvienot visas šīs lietas, lai dienas laikā pavērotu gan zvaigzni, gan planētu. 9.maijā būs vērojams Merkura tranzīts. Tas nozīmē, ka jāapbruņojas ar teleskopu, ar kuru droši var skatīties uz Sauli, un, sākot no plkst. 14:12, jāmēģina noķert mazās planētas iešanu pāri Saules diskam. Ja nu tomēr 9.maijs nelutinās ar pietiekami skaidru laiku, nenokar degunu, jo arī bez Merkura tranzīta maija debesīs būs ko redzēt!
Saules sistēmas planētas
* Merkurs atrodas tuvu Saulei, tādēļ nav novērojams ierastajā veidā. Savukārt 9.maijā mazā planēta šķērsos Saules disku. Tranzīta sākums 14:12. Atceries, ka novērojumiem būs nepieciešams skaidrs laiks (vismaz tik daudz, ka Sauli var redzēt) un teleskops, kas aprīkots ar Saules filtru. Bez šāda filtra uz Sauli skatīties ir veselībai bīstami!
* Venēra maija mēnesī nav novērojama.
* Marss aust ap pusnakti. Meklējams zemu pie dienvidaustrumu horizonta Skorpiona zvaigznājā. 21.maijā virs Marsa atradīsies Mēness. Maija beigās Marss "iesoļos" Svaru zvaigznājā. Lai arī Marss atrodas visai zemu pie horizonta, izmantojiet izdevību un palūkojieties uz sarkano kaimiņu teleskopā, jo tieši šomēnes (konkrēti, 22.maijā) Marss atradīsies opozīcijā, kas nozīmēt, ka attālums starp Zemi un Marsu ir vismazākais un attiecīgi arī redzamība vislabākā. Lai mazinātu Zemes atmosfēras radītos krāsu defektus, rekomendējam izmantot filtrus (zilo - izcels mākoņus un ledus cepures polos, sarkano - pastiprinās virsmas tumšos veidojumus, dzelteno vai oranžo, lai izceltu iespējamās putekļu vētras).
* Jupiters noteikti ir labākā no planētām, kuru novērot maija mēnesī, jo milzu planēta joprojām atrodas augstu debesīs un ir novērojama uzreiz pēc Saules rieta Lauvas zvaigznājā.
Jupitera pavadoņi: 3.maijs - no Saules rieta līdz 23:35 vērojams Eiropas tranzīts. 5.maijs - no 22:15 līdz 6.maija 1:20 vērojams Ganimēda tranzīts. 9.maijs - no 1:00 līdz 3:10 Jo tranzīts. 10.maijs - 23:20 līdz 11.maijs 2:00 Eiropas tranzīts. 13.maijs - 2:00 līdz Saules ausmai Ganimēda tranzīts. 16.maijs - 2:50 līdz Saules ausmai Jo tranzīts. 17.maijs - no Saules rieta līdz 23:30 Jo tranzīts. 18.maijs - 2:00 līdz Saules ausmai Eiropas tranzīts. 24.maijs - 23:10 līdz 25.maija 1:20 vērojams Jo tranzīts.
* Saturns šogad atrodas Čūskneša zvaigznājā, kas nozīmē to, ka gredzenotā planēta ceļo visai tuvu dienvidaustrumu horizontam. 22.maijā tieši virs Saturna atradīsies Mēness.
* Urāns un Neptūns šobrīd nav novērojami.
Komētas
Šobrīd nav neviena komēta, kura būtu redzama ar neapbruņotu aci.
Meteoru plūsmas
1./2. maijs - Pī Būtīdas ir plūsma, kuras meteori nāk gan no Herkulesa, gan no Vēršu dzinēja zvaigznājiem. Labākais laiks ir aptuveni 2os naktī. Gaidāmi vidēji 6 meteorīti stundas laikā.
3./4. maijs - Alfa Skorpīdu plūsma ir vāja plūsma. Tās radiants pārvietojas no robežas starp Svaru un Skorpiona zvaigznājiem uz Čūskneša zvaigznāju. Tā kā šogad novērojumus netraucēs Mēness, būs iespējams pamanīt arī salīdzinoši blāvus šīs plūsmas meteorus.
5./6. maijs - Eta Akvarīdas ir visai plaša plūsma, kuru var novērot no 21.aprīļa līdz 12.maijam. Pirmie novērojumi reģistrēti jau mūsu ēras 401. gadā Ķīnā. Šīs plūsmas avots ir viens no Haleja komētas atstātajiem atlūzu mākoņiem. Meteoru radiants atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, kas atrodas visai zemu austrumos. Meteori ir salīdzinoši ātri - 66 km/s. Vērojumus varat sākt aptuveni 2os naktī un turpināt līdz rītausmai. Tiek prognozēti aptuveni 10-20 meteori stundas laikā. Šogad novērojumiem netraucēs Mēness.
Mēness
6. maijs - jauns Mēness
13. maijs - pirmais ceturksnis
22. maijs - pilnmēness
29. maijs - pēdējais ceturksnis
Citi notikumi
4. maijs - Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
8. maijs - Māmiņu diena
9. maijs - Merkura tranzīts (sākums 14:12)
22. maijs - Marss atrodas opozīcijā
Iesakam apskatīt
* 9.maijā Merkura tranzītu.
* Gaišās naktis ir ideālas, lai mācītos zvaigznājus. Blāvāko zvaigznāju gadījumā izvēlieties bezmēness periodu.
* Jupiteru un Marsu, jo īpaši, ja tavā rīcībā ir teleskops.
* Gaidām sudrabaino mākoņu ierašanos. Lai nesajauktu ar citiem mākoņiem, rekomendējam ielūkoties pagājušo gadu konkursam iesniegtajos darbos - 2015, 2014, 2013, 2012, 2010.
Lai skaidras un tumšas debesis!
Komentāri
Nelabojams tieši 2.05.2016 domāja šādi:
Kā šodien atceros savu pirmo apzināto astronomisko novērojumu (t.i., saproti, uz ko skaties un kas un kā notiek un pats "vadi" novērojuma gaitu) - Merkura tranzītu tieši pirms 46 gadiem - 1970.gada 9.maijā. Tad arī pirmo reizi biju tagad jau aizmirstajā Siguldas observatorijā. Vells ar ārā, kas tur bija romantikas :)