Mēneša debesis : maijs
Publicēts: 1.05.2013
Pavasaris, lai arī ar nokavēšanos, tomēr ir ieradies, atnesdams līdzi gan saulainas un siltas dienas, gan skaidras un spirdzinoši vēsas naktis. Tomēr kopā ar pavasari ir ieradusies vēl kāda viešņa - gaisma, kas liedz pilnvērtīgi baudīt naksnīgo debesu objektus.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs būs vērojams maija otrajā pusē. Mazākā Saules sistēmas planēta būs redzama zemu rietumos neilgu brīdi pēc Saules rieta. Kā lieliski orentieri un papildinājumi kalpos Jupiters un Venēra. Īpaši interesantas kombinācijas būs novērojamas no 22. maija līdz mēneša beigām, kad visas trīs planētas atradīsies relatīvi tuvu viena otrai.
* Venēra šomēness tāpat kā Merkurs būs vērojama vakaros pēc Saules rieta. Meklējiet spožu zvaigzni rietumos!
* Marss atrodas pārāk tuvu Saulei Zemes debesīs un tādēļ tā novērošanu jāatliek uz vēlāku laiku.
* Jupiters joprojām vērojams pēc Saules rieta, lai gan ar katru dienu tas slīdz arvien zemāk un zemāk. 12. maijā Saules sistēmas lielākajai planētai debesīs pievienosies augoša Mēness sirpis. Ja vēlaties paspēt aplūkot milzu planētu, neatlieciet to uz maija beigām, bet dariet to mēneša sākumā.
* Saturns šomēnes ir uzausis vēl pirms saulrieta. Ja maija pirmajā pusē gredzenotais milzis jāmeklē Svaru zvaigznājā, tad mēneša otrajā pusē tas jau būs migrējis uz Jaunavas zvaigznāju.
* Pirms saullēkta var vērot Urānu un Neptūnu, lai gan jāsaka, ka abas planētas atrodas ļoti tuvu horizontam un to novērošanas apstākļi līdz ar to nav tie labākie.
Komētas
Šobrīd nav neviena komēta, kura būtu redzama ar neapbruņotu aci.
PanSTARRS (C/2011 L4) turpina attālināties no Saules un kļūst arvien blāvāka. Lai ieraudzītu šo aizejošo astes zvaigzni, notiekti nepieciešams teleskops. Maijā tā no Cefeja zvaigznāja pārvietosies uz Pūķi.
Pašās maija beigās zemu pie ziemeļu/ziemeļaustrumu horizonta (Andromedas zvaigznājs) parādīsies vēl viena komēta Lemmon (C/2012 F6). Arī to būs jāvēro ar teleskopu vai binokli.
Meteoru plūsmas
1./2. maijs - Pī Būtīdas ir plūsma, kuras meteori nāk gan no Herkulesa, gan no Vēršu dzinēja zvaigznājiem. Labākais laiks ir aptuveni 2os naktī. Gaidāmi vidēji 6 meteorīti stundas laikā.
3./4. maijs - Alfa Skorpīdu plūsma ir vāja plūsma. Tās radiants pārvietojas no robežas starp Svaru un Skorpiona zvaigznājiem uz Čūskneša zvaigznāju. Tā kā šogad novērojumus netraucēs Mēness, būs iespējams pamanīt arī salīdzinoši blāvus šīs plūsmas meteorus.
5./6. maijs - Eta Akvarīdas ir interesanta plūsma, kuru labāk novērot, ja atrodaties Zemes dienvidu puslodē. Pirmie novērojumi reģistrēti jau mūsu ēras 401. gadā Ķīnā. Šīs plūsmas avots ir viens no Haleja komētas atstātajiem atlūzu mākoņiem. Meteoru radiants atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, kas atrodas visai zemu austrumos. Meteori ir salīdzinoši ātri - 66 km/s. Vērojumus varat sākt aptuveni 2os naktī un turpināt līdz rītausmai. Tiek prognozēti aptuveni 10 meteori stundas laikā. Šogad novērojumiem netraucēs Mēness.
Mēness
2. maijs - pēdējais ceturksnis
10. maijs - jauns Mēness
18. maijs - pirmais ceturksnis
25. maijs - pilnmēness
Citi notikumi
4. maijs - Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
10. maijs (UTC) - gredzenveida Saules aptumsums (Austrālija, Papua Jaungvineja)
11. maijs - Mātes diena
Iesakam apskatīt
* Lodveida zvaigžņu kopu laiks - M13 un M92 Herkulesa zvaigznājā. Neaizmirstiet palūkoties arī uz Rasalgeti - interesanta dubultzvaigzne.
* Ne mazāk interesantas ir M3 un M53 kopas Berenikes Matu un Medību Suņu zvaigznājos. Viljams Heršels apraksta M53 kā vienu no skaistākajiem debesīs redzētajiem objektiem.
* Sauli - projicējot vai lietojot īpašus filtrus. Atcerieties, ka lūkošanās uz Sauli bez speciāliem filtriem, ir bīstama jūsu veselībai.
* Zvaigznes - Cor Caroli (Alpha Canum Venaticorum) Medību Suņu zvaigznājā, kas ir brīnišķīga dubultzvaigzne, kuru iespējams izšķirt jau ar neliela teleskopa palīdzību. Uz augšu no Cor Caroli atrodama vēl viena interesanta zvaigzne - La Superba (Y Canum Venaticorum), kura ir viena no retajām koši sarkanajām zvaigznēm. Tās virsmas temperatūra ir tikai 2800 K - viena no aukstākajām zināmajām zvaigznēm. Šī sarkanā milža rādiuss ir aptuveni 2 AV.
* Ja nakts otrajā pusē nekādi nenāk miegs, varat iznest ārā teleskopu un pamēģināt noķert planetāro miglāju M27, kas pazīstams arī kā Hanteles miglājs, un dažas "meža pīles" - Meža pīles vaļējo zvaigžņu kopu. Pirmais objekts meklējams Lapsiņas, bet otrs - Vairoga zvaigznājos.
* Pēc 10. maija varat vakaros aplūkot Mēness pieaugošo sirpi, lai noķertu "pelnu gaismu". No Zemes atstarotā gaisma izgaismo Mēness nakts pusi un iekrāso to viegli pelēcīgu.
* Gaidam sudrabaino mākoņu parādīšanos.
* Protams, gatavojamies konkursam!
Lai skaidras un tumšas debesis!
Komentāri
Tretjakoff tieši 2.05.2013 domāja šādi:
super! paldies!
x-f tieši 24.05.2013 domāja šādi:
Merkurs eksistē! Pirmoreiz mūžā to beidzot ieraudzīju. :)
Pa labi no Venēras, pa kreisi – Jupiters.