Mēneša debesis : janvāris
Publicēts: 4.01.2018
2018.gads ir klāt. Tas solās būt bagāts ne tikai ar nozīmīgiem startiem un misijām, bet arī ar interesantiem notikumiem, kurus varēsim vērot debesīs. Jau janvārī visai kautri sevi pieteiks pirmais Mēness aptumsums. Lai arī Kvadrantīdām nebūs tas veiksmīgākais laiks, planētu mednieki no rītiem var sākt pievērsties Jupiteram un Marsam. Atliek tikai cerēt uz labvēlīgiem laikapstākļiem, kas 2017.gada rudenī ne pārāk lutināja ar skaidrām debesīm.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs janvārī redzams zemu pie dienvidaustrumu horizonta īsu brīdi pirms Saules ausmas. Ievērības cienīgs ir 13.janvāra rīts, kad Merkurs pietuvosies Saturnam. Jāņem vērā, ka abas planētas atradīsies ļoti zemu pie horizonta, tādēļ, ja ir vēlme novērot šo pārīti, jāmeklē pēc iespējas brīvāks horizonts DA virzienā. Savukārt 15.janvāra rītā planētām pievienosies sadilis Mēness sirpis. Merkurs atrodas Strēlnieka zvaigznājā.
* Venēra atrodas pārāk tuvu Saulei un nav novērojama.
* Marss ir novērojams no rītiem. 6. un 7.janvārī, kad Marss atradīsies Svaru zvaigznājā, tā tuvumā gozēsies daudz spožākais Jupiters. Planētas virs horizonta parādīsies jau pēc 4:00 rītā, bet novērojumus var ieplānot stundas divas vēlāk, kad tās būs pakāpušās augstāk. Pēc dažām dienām (11.janvārī) Marss jau būs attālinājies no Jupitera, bet planētām todien pievienosies dilstošs Mēness. 31.janvārī Marss "iesoļos" Skorpiona zvaigznājā.
* Jupiters - skatīt Marsu, izņemot zvaigznāja maiņu. Jupiters meklējams Svaru zvaigznājā.
* Saturns aust pirms Saules ausmas, bet pagaidām atrodas ļoti zemu pie horizonta, lai būtu vērts uzsākt novērojumus.
* Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Zivju un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Meteoru plūsmas
3./4. janvāris - Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad ļoti apgrūtinās novērojumus. Tiek solīts daži desmiti meteoru stundas laikā, bet spožā Mēness gaisma lielāko daļu no tiem "apēdīs", atstājot tikai spožākos ekspemplārus. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi, tādēļ Mēness šoreiz ir būtisks traucēklis. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa.
Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija.
Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.
15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Tā ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā).
18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Šogad novērojumiem Mēness netraucēs.
Mēness
2. janvāris - pilnmēness
9. janvāris - pēdējais ceturksnis
17. janvāris - jauns Mēness
25. janvāris - pirmais ceturksnis
31.janvāris - pilnmēness
Svarīgie datumi
3. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147 097 233 km)
31.janvāris - pilns Mēness aptumsums, no kura Latvijā varēs novērot tikai daļējā aptumsuma beigu daļu un pusēnas fāzi. Lai paspētu paskatīties uz nedaudz satumsušu Mēness maliņu, nepieciešams brīvs horizonts austrumu virzienā vai arī jāpakāpjas maksimāli augstu (Pēterbaznīcas tornis, piemēram). Jau 17:11 sāksies pusēnas fāze, kura jau vairs nav vizuāli baudāma. 18:08 aptumsums būs noslēdzies.
Iesakam apskatīt
* Piecelties pirms Saules ausmas un sameklēt Jupiteru un Marsu.
* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.
* Janvāris būs piemērots laiks, lai iepazītos ar Dvīņu zvaigznāju. Šo zvaigznāju ir viegli sameklēt, ja spējat atrast Orionu. Atliek savienot Rīgelu (pēdu) ar Betelgeizi (plecs) un līniju pagarinot uz augšu tā sasniegs Dvīņu zvaigznāju. Spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss. Iespējams, ka slavenākais objekts Dvīņu zvaigznājā ir vaļējā zvaigžņu kopa M35, kas ir nojaušama, skatoties ar neapbruņotu aci, un labi pamanāma binoklī vai nelielā teleskopā. Nedaudz zemāk atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2158, bet tā jau ir daudz grūtāk saskatāma, jo atrodas aptuveni 4 reizes tālāk nekā M35. Dvīņu zvaigznājā ir atrodama viena pārnovas atlieka - IC 443, kas neformāli tiek dēvēta par Medūzas (jūras iemītniece) miglāju. Pārnova varētu būt sprāgusi pirms vairākiem tūkstošiem, iespējams desmitiem tūkstošiem gadu. Tās centrā atrodas neitronu zvaigzne. Netālu no Kastora "ceļgala", Mebsutas, atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2266, kurā ir daudz vecu zvaigžņu. Šī kopa īpaši krāšņi izskatās ilgākas ekspozīcijas attēlos. Ja pārejam pie Polluksa, tad jāpiemin, ka tā "vidukli" iezīmē dubultzvaigzne Vasats (Delta Geminorum). Netālu no šīs zvaigznes atrodas planetārais miglājs NGC 2392, kas tiek dēvēts par Eskimosa miglāju, lai gan šo efektu iespējams novērot tikai ilgas ekspozīcijas attēlos. Pusceļā starp Polluksu un Kastoru atrodas interesants planetārais miglājs - NGC 2371/72, kuru Viljams Heršels 1785.gadā uzskatīja par diviem atsevišķiem objektiem. Šī miglāja aplūkošanai ieteicams OIII filtrs. Lielāks izaicinājums, kura pievārēšanai vajadzēs vismaz 10'' teleskopu, ir spirālveida galaktika NGC 2357. Dvīņi ir bagāti ar vaļējām zvaigžņu kopām. Papildus jau uzskaitītajām var sameklēt arī NGC 2355 un NGC 2395, kas atrodas pie Kastora kājām. Uz robežas ar Mazā Suņa zvaigznāju atrodas Abell 21 jeb Medūzas (Gorgonas) miglājs, kas ir vēl viens planetārais miglājs. Tā aplūkošanai rekomendē izmantot filtrus (OIII vai šaurjoslas). Visbeidzot varam pievērsties pašam Kastoram, kas ir ļoti bagātīga zvaigžņu sistēma - tā sastāv no sešām zvaigznēm. Teleskopā redzamas trīs zvaigznes, kura katra ir divu zvaigžņu pāris, kas jau vairs nav sadalāms, izmantojot teleskopu. Kastors atrodas nieka 52 gaismas gadu attālumā.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
