Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris (2166/0)


Publicēts: 31.12.2015

Siltais un pelēkais 2015.gada decembris ir nodevis stafeti 2016.gada janvārim, kas ir iesācies ar ziemīgu aukstumu un skaidrām naktīm. Janvārī noteikti nevajag palaist garām iespaidīgu tikšanos rīta puses debesīs, kad 9.janvārī tikai 0,1 grāda attālumā atradīsies Venēra un Saturns. Pārējā laikā noteikti izbaudiet ziemīgās debesis ar tās burvīgajiem objektiem.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs janvāra sākumā (līdz 10.janvārim) redzams zemu pie dienvidrietumu horizonta pēc Saules rieta. Savukārt pēc 20.janvāra Merkurs būs redzams no rītiem neilgi pirms Saules ausmas.

* Venēra joprojām redzama no rītiem pirms Saules ausmas. Janvāra sākumā meklējama Skorpiona zvaigznājā. Tās tuvākais kaimiņš debesīs ir Saturns, pārējās planētas - Marss un Jupiters - atrodas tālāk, lai gan izkārtotas it kā uz vienas līnijas, pa kuru janvāra sākumā virzās Mēness. 1. janvārī tas atrodas tuvāk Jupiteram, 3. un 4.janvārī - Marsa tuvumā, bet 6. un 7.janvārī gozējas Venēras un Saturna tuvumā. Iespaidīga tikšanās gaidāma jau 9.janvāra rītā, kad Venēra un Saturns atradīsies ļoti tuvu. Tobrīd Venēra un gredzenotais milzis būs atrodami Čūskneša zvaigznājā. Venēra ar katru dienu atrodas arvien zemāk un zemāk, tādēļ, ja gribat vēl paspēt uzmest aci žilbinošajai skaistulei, labāk to darīt janvāra pirmajā pusē.

Marss javārī no Jaunavas zvaigznāja pārsoļos uz Svariem. Virs horizonta sarkanā planēta iznirst aptuveni 3:00 naktī. 3. un 4.janvārī netālu no Marsa atradīsies dilstoša Mēness sirpis. 31.janvārī Marss meklējams netālu no zvaigznes Zubeneljenubi Svaru zvaigznājā.

Jupiters pamazām sāk ieņemt nakts valdnieka troni. Janvāra sākumā milzu planēta aust ap 23, bet mēneša beigās to paspēs aplūkot arī tie, kas gulēt iet vēl pirms pusnakts, jo virs horizona Jupiters parādīsies jau ap 21. 1.janvārī zem Jupitera atradīsies dilstošs Mēness, bet 28.janvārī Mēness atradīsies vēl tuvāk.

Jupitera pavadoņu tranzīti: 4.janvāris - Eiropa (3:21-6:17); 6.janvāris - Jo (4:18-6:42); 7.janvāris - Jo (22:46-1:10 7.01); 11.janvāris - Eiropa (5:49 līdz Saules ausmai); 13.janvāris (6:08 līdz Saules ausmai); 15.janvāris - Jo (0:33-3:01); 21.janvāris - Eiropa (no Jupitera ausmai līdz 0:27 22.01); 22.janvāris - Jo (2:21-4:51); 23.janvāris - Jo (no Jupitera ausmai līdz 23:17); 26.janvāris - Ganimēds (no Jupitera ausmai līdz 0:23 27.01); 28.janvāris - Kalisto (0:52 - 3:43); 28.janvāris - Eiropa (23:50 - 2:48 29.01); 29.janvāris - Jo (4:09 - 6:38); 30.janvāris - Jo (22:35 - 1:05 31.01).

* Saturns pagaidām ir izteikta "cīruļu" planēta, kas virs dienvidaustrumu horizonta parādās neilgi pirms 7 rītā janvāra sākumā, bet mēneša beigās jau ap 5. Ievērojamākā tikšanās gaidāma 9.janvārī, kad netālu no Saturna atradīsies Venēra.

Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami dienvidos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Ir vērts palūkoties uz komētu C/2013 US10 (Catalina). Tumšās debesīs tā varētu būt saskatāma pat ar neapbruņotu aci, tomēr daudz labāk un skaidrāk to redzēsiet binoklī. Janvāra sākumā tā ir novērojama netālu no Arktura Vēršu dzinējā. Jau 15.janvārī tā būs šķērsojusi Medību Suņus un nostājusies blakus Alkaidam no Lielā Lāča zvaigznāja (pirmā Lielo Greizo Ratu roktura zvaigzne). Pēc tam komēta strauji šķērsos Pūķa un Mazā Lāča zvaigznājus, janvāri noslēdzot Žirafes zvaigznājā. Jāņem gan vērā, ka strauji samazinās arī tās spožums, tādēļ komētas aplūkošanu labāk veikt mēneša sākumā.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad būtiski netraucēs novērojumiem, jo aust krietni pēc pusnakts. Tiek solīts līdz pat 40 meteoriem stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi, tādēļ pēc Mēness uzaušanas tos jau būs grūtāk pamanīt. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa.

Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija.

Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma - ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Šogad novērojumiem Mēness netraucēs.

18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Šogad novērojumiem traucēs Mēness, kas norietēs tikai pēc plkst. 2.

Mēness

2. janvāris - pēdējais ceturksnis
10. janvāris -
jauns Mēness
17. janvāris -
pirmais ceturksnis
24. janvāris - pilnmēness

Svarīgie datumi

3. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā
9. janvāris - Venēras un Saturna maksimālā satuvošanās

Iesakam apskatīt

* Ir vērts pamosties janvāra sākumā pirms Saules, lai paspētu aplūkot planētu un Mēness "parādi". Jo īpaši jāizceļ 9.janvāra rīts - Saturna un Venēras satuvošanās.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Tā kā janvārī pagaidām vienīgā komēta savu ceļu sāk no Vēršu Dzinēja zvaigznāja, iepazīsim arī tajā redzamos objektus. Vēršu Dzinēja zvaigznāju var viegli atrast, ja paturpina Lielo Greizo Ratu roktura mesto loku uz leju līdz spožai zvaigznei. Tas ir Arkturs, kas ir ceturtā spožākā zvaigzne debesīs. Savukārt uz augšu no Arktura jāsaskata forma, kas atgādina pūķi vai apgrieztu ūdens pili. Dažiem Vēršu Dzinēja zvaigznāja forma atgādina saldējuma konusu. Lai arī zvaigznājs aizņem debesīs lielu apgabalu, tajā nav daudz kosmosa dzīļu objektu. Viens no vaļasprieka astronomu populārākajiem apskates objektiem noteikti ir Izars jeb Epsilon Boötis - cieši novietota triju zvaigžņu sistēma 210 gaismas gadu attālumā. Teleskopā viegli pamanāma ir zvaigžņu kontrastējošā krāsa. Teleskopu ir vērts pavērst arī pret oranžo milzi Arkturu, bet ne tik daudz, lai aplūkotu pašu oranžo spīdekli, bet gan pamanītu ap to esošās aptuveni 50 zvaigznes. Savulaik tika uzskatīts, ka tā ir zvaigžņu kopa, bet mūsdienās ir zināms, ka tās ir savstarpēji nesaistītas, vienkopus redzamas zvaigznes. Šī grupējuma dienvidu malā atrodama "Napoleona cepure" jeb asterisma Picot 1, kas nodēvēta par godu franču vaļasprieka astronomam Fulbēram Pikotam. No Šarla Mesjē kataloga Vēršu Dzinējā nav atrodams neviens objekts, lai gan lodveida zvaigžņu kopa M3 atrodas pavisam tuvu zvaigznāja robežai (pieder Medību Suņiem). Šo kopu var saskatīt ar binokļa palīdzību, bet krāšņāk tā izskatīsies jau lielākā palielinājumā. Vēršu dzinējā redzamā lodveida zvaigžņu kopa NGC 5466 ir daudz vājāka, lai gan arī to iespējams pamanīt ar binokļa palīdzību. Šī lodveida zvaigžņu kopa atrodas aptuveni 51 800 gaismas gadu attālumā no Zemes. Vēršu Dzinējā ir redzamas arī vairākas galaktikas, lai gan neviena no tām nav izteikti spoža. Viena no interesantākajām varētu būt aptuveni 120 miljonu gaismas gadu attālumā esošā spirālveida galaktika NGC 5529, kas ir vērsta ar malu pret Zemi. Šīs galaktikas aplūkošanai ieteicams vismaz 10'' teleskops. Iespējams, ka vieglāk pamanāma jau mazākos teleskopos ir NGC 5557, kas ir elipsveida galaktika, kuru 1785.gada 1.maijā atklāja Viljams Heršels. Uz robežas ar Jaunavas zvaigznāju atrodas kompaktā spirālveida galaktika NGC 5248. Savukārt tuvāk Lielā Lāča zvaigznājam meklējama vēl viena spirālveida galaktika - NGC 5676. Tā atrodas aptuveni 100 miljonu gaismas gadu attālumā no Zemes.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE