Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris (1589/0)


Publicēts: 28.12.2014

Rudens paliek rudens. Tā droši varēja teikt par laikapstākļiem 2014. gada nogalē. Arī debesis pārāk nelutināja ar skaidrām naktīm. Tomēr centīgākie pamanījās ieraudzīt gan spožo Jupiteru, gan krāšņo Oriona miglāju. Pat Geminīdas un ziemeļblāzmas pamanījās iespraukties dažās no skaidrajām naktīm. Atliek cerēt, ka arī janvārī atradīsies kāda nakts, kurā uzmest aci iespaidīgākajiem objektiem, kā arī noķert Lavdžoisa komētu ar dāvanā saņemto binokli.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs atrodas visai zemu pie dienvidrietumu horizonta pēc Saules rieta. Kā orientieri vēlams izmantot spožo Venēru. Īpaši tuvu abas planētas Zemes debesīs būs redzamas 11. janvāra vakarā. Savukārt 21. janvāra vakarā Merkurs jāmeklē starp Venēru un 1,23 dienas veco Mēness sirpīti. Vislabākais laiks novērojumiem ir janvāra vidus, mēneša otrajā pusē tas arvien vairāk tuvosies Saulei.

* Venēra tāpat kā Merkurs vērojama pēc Saules rieta dienvidrietumos. Kā jau minējām, ir vērts cerēt uz skaidru vakaru 11. janvārī, kad spožajai Vakara zvaigznei pievienosies Merkurs. Ar katru vakaru Venēra celsies arvien augstāk un augstāk. Janvāra beigās tā meklējama jau Ūdensvīra zvaigznājā.

Marss ir otra Zemei tuvākā planēta un tādēļ cauri zvaigznājiem pārvietojas visai naski. Janvāra mēnesī no Mežāža tas pārsoļos uz Ūdensvīru un attiecīgi būs labāk novērojams. Pieminēšanas vērts ir 19. un 20. janvāris, kad Marss būs redzams ļoti tuvu Neptūnam - Saules sistēmas vistālākajai planētai.

Jupiters tuvojas opozīcijai, kas iestāsies februāra sākumā, tādēļ tā klātbūtni debesīs pamanīt nebūs grūti. Mēneša sākumā tas uzaust ap plkst. 20 vakarā, bet janvāra beigās virs horizonta Saules sistēmas lielākā planēta uzradīsies neilgi pēc Saules rieta, ap plkst. 18. Meklējiet Lauvas zvaizgnājā. 7. janvārī netālu no spožās planētas būs redzams 17,21 dienas vecs Mēness.

Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami dienvidos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Neptūna atrašanai 19. un 20. janvārī kā orientieri varēsiet izmantot Marsu. Tas Zemes debesīs būs vērojams ļoti tuvu Saules sistēmas vistālākajai šobrīd zināmajai planētai.

* Saturns derēs tiem, kas ir izteikti cīruļi un jau plkst. 6 no rīta (janvāra sākumā) ir uz strīpas. Jāmeklē dienvidaustrumos, Svaru zvaigznājā. 16. janvārī netālu no Saturna būs redzams jauks Mēness sirpis. Janvāra beigās Saturns meklējams jau Skorpiona zvaigznājā un aust ap plkst. 4.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Janvāra mēnesī varēsiet aplūkot Lavdžoisa komētu, ja vien zem eglītes kāds būs nolicis labu binokli. Iespējams, ka komēta varētu kļūt pietiekami spoža, lai to varētu saskatīt tumšās debesīs ar neapbruņotu aci. Janvārī komēta C/2014 Q2 ceļos cauri Eridānas, Vērša, Auna, Trijstūra un Andromedas zvaigznājiem.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad būtiski traucēs novērojumiem. Tiek solīts līdz pat 40 meteoriem stundas laikā, lai gan pie tāda apgaismojuma var cerēt tikai uz spožākajiem eksemplāriem. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Tiem raksturīga zila nokrāsa.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma - ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Šogad novērojumiem Mēness netraucēs.

18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Šogad novērojumiem netraucēs Mēness gaisma.

Mēness

5. janvāris - pilnmēness
13. janvāris - pēdējais ceturksnis
20. janvāris -
jauns Mēness
27. janvāris -
pirmais ceturksnis

Svarīgie datumi

4. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā
30. janvāris - Lavdžoisa komēta C/2014 Q2 atradīsies perihēlijā

Iesakam apskatīt

* Noteikti apskatiet Jupiteru.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Kā mēneša zvaigznāju šoreiz aicinām iepazīt Pūķi. Lai arī tajā nav izteikti spožu zvaigžņu, to ir viegli atrast, jo tā garais ķermenis eleganti izlocījies starp Lielo un Mazo Lāčiem. Sākot savu ceļojumu no Pūķa astes galvas virzienā, starp pirmo un otro astes zvaigzni redzama spirālveida galaktika NGC 4236, kuru no Zemes šķir tikai 14 miljoni gaismas gadu. Uz robežas starp Pūķi un Lielā Lāča zvaigznāju atrodas elipsveida galaktika NGC 4125 un tās pavadone NGC 4121. Pārvietojoties uz augšu pa asti, rekomendējam apskatīt zvaigzni RY Draconis, kurai ir izteikti sarkanīga krāsa. Ne tik izteiksmīgas krāsas zvaigzne ir Iota Draconis (Edasich), kas pirms aptuveni 6400 gadiem ir atradusies vistuvāk debesu ziemeļpolam, bet ne tik tuvu kā Polārzvaigzne mūsdienās. Netālu no Pūķa jotas, atrodas galaktiku grupa, no kurām spožākā ir lēcveida galaktika NGC 5866. 50 miljonus gaismas gadu attālajā sakopojumā ietilpst arī NGC 5907 un NGC 5879. Redzeslaukā ietilpst arī NGC 5905 un NGC 5908, bet tās atrodas aptuveni trīs reizes tālāk. Uz otru pusi no Iota Draconis redzams viens no iespaidīgākajiem galaktiku trio - NGC 5981, NGC 5982 un NGC 5985. Pārvietojoties galvas virzienā, varat aplūkot vēl vienu galaktiku - NGC 6015. Pēdējā izliekumā pirms Pūķa galvas redzams Kaķa acs miglājs jeb NGC 6543, no kura salīdzinoši netālu debesīs redzama spirālveida galaktika NGC 6503. Turpat blakus atrodas Psi Draconis, plaša dubultzvaigzne, kur abas zvaigznes ir izteikti dzeltenā krāsā. Pūķa zvaigznājā atrodas viena no sarkanākajām zvaigznēm - oglekļa zvaigzne UX Draconis. Ja Vegas krāsu indekss ir 0.0, tad UX Draconis indekss ir 2.7. Ceļojumu cauri iespaidīgajam zvaigznājam varam noslēgt ar vēl vienu dubultzvaigni - Nu Draconis, kas ir izšķirama jau ar binokļa palīdzību.

* Tā kā janvārī Lavdžoisa komēta apciemos Vērša zvaigznāju, nedaudz ielūkosimies tajā redzamo objektu klāstā. Protams, slavenākais no šajā zvaigznājā redzamajiem objektiem ir Sietiņš jeb Plejādes (M45). Ieteicams uz to palūkoties nelielā teleskopā vai binoklī. Necilais "mazais kausiņš" pārvērtīsies par spožu zvaigžņu bariņu. Vērša "galva" ir vaļējā zvaigžņu kopa Hijādes. Zvaigznāja spožākā zvaigzne Aldebarāns atrodas daudz tuvāk un šai kopai nepieder. Hijādes, tāpat kā Sietiņu, vislabāk ir aplūkot ar neapbruņotu aci vai ar binokli. Uz robežas ar Perseja zvaigznāju atradīsiet planetāro miglāju NGC 1514, kuru dēvē par Kristāla Bumbas miglāju. Vērša zvaigznājā var ieraudzīt arī vienu no iespaidīgākajām pārnovu atliekām - Krabja miglāju jeb M1. Šī pārnova, kā liecina senās Ķīnas astronomu pieraksti, uz Zemes bija novērojama 1054. gadā gaišā dienas laikā. Grūtāk pamanāms objekts ir Hinda maiņzvaigznes miglājs jeb NGC 1555, kuru izgaismo zvaigzne T Tauri, kas ir T Tauri zvaigžņu klases prototips. Šīs zvaigznes ir ļoti jaunas un vēl nav sasniegušas galveno secību. Vērša zvaigznājā, uz robežas ar Eridānas zvaigznāju, atrodams arī mijiedarbībā esošs galaktiku pāris NGC 1410 un NGC 1409. Ļoti grūti ieraugāms ar aci, bet salīdzinoši viegli pamanāms ilgākas ekspozīcijas fotogrāfijās, ir Meropes miglājs (NGC 1435), kas ieskauj Sietiņa zvaigzni Meropi.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE