Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris (2301/7)


Publicēts: 3.01.2013

Šķiet, ka mēs lēnām sākam aizmirst, kādas izskatās zvaigznes. Pelēkie mākoņi, lietus un sniegputeņi mums nolaupīja Leonīdas, Geminīdas un nupat arī šķiet, ka Kvadrantīdas. Tikai retu reizi starp vēja saplosītajiem mākoņiem ir pavīdējusi kāda plaisa, kur var pamanīt kādu vientuļu zvaigzni. Vai arī janvāris būs tikpat bezcerīgi pelēks?

Saules sistēmas planētas

* Merkuru pagaidām varat izsvītrot no aplūkojamo objektu saraksta.

* Venēra janvārī arvien vairāk tuvojas horizontam. Spožā kaimiņiene ir redzama īsu brīdi pirms Saules ausmas dienvidaustrumos Strēlnieka zvaigznājā. 10. janvāra rītā, ja atrodaties vietā, kur ir salīdzinoši neaizsegts horizonts, variet noķert Venēru kopā ar pavisam sadiluša Mēness sirpi.

Marss uz kādu laiku jāaizmirst. Sarkanā planēta atrodas pārāk tuvu horizontam pēc Saules rieta, lai to būtu vērts aplūkot.

Jupiters joprojām ir dominējošā planēta, kas redzama visai augstu debesīs Vērša zvaigznājā jau pēc Saules rieta. 21. janvārī Jupiteram pievienosies augošs Mēness.

Urāns un Neptūns ir jau uzausuši un atrodas visai augstu debesīs pēc Saules rieta. Abu planētu aplūkošanai būs nepieciešams kaut kas jaudīgāks par neapbruņotu aci. Neptūns atrodas Ūdensvīra, bet Urāns - Zivju zvaigznājā.

* Saturns janvāra sākumā aust ap 3:30 naktī. Meklējiet Svaru zvaigznājā. 7. janvārī tuvumā atradīsies Mēness.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness dilst un varētu nedaudz traucēt agrajiem novērotājiem, kas cerēs kādu "krītošo zvaigzni" ieraudzīt no rīta. Tiem, kas vēlas izbaudīt meteorus bez Mēness, nāksies izmantot tumšās stundas pirms pusnakts. Tiek solīts līdz pat 40 meteoriem stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma - ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā.

18./19 janvāris - Berenikes matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Tā kā Mēness riet ap pusnakti, rekomendējam novērojumus sākt pēc pusnakts. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes".

Mēness

5. janvāris - pēdējais ceturksnis
11. janvāris - jauns Mēness
19. janvāris - pirmais ceturksnis
27. janvāris - pilnmēness

Svarīgie datumi

2. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā

Iesakam apskatīt

* Noteikti apskatiet Jupiteru un Saturnu.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Tiem, kuriem patīk pārvarēt grūtības, rekomendējam papētīt Lūša zvaigznāju. Tajā atradīsiet gan interesantas vairāku zvaigžņu sistēmas (12 Lyncis, 19 Lyncis), gan neparastas zvaigžņu kopas. NGC 2419 tiek dēvēta par Starpgalaktisko klejotāju. Šī kopa nav nedz spoža, nez pārāk skaista. Tā ir viena no visnomaļākajām Piena Ceļa galaktikas lodveida kopām. No galaktikas centra to šķir aptuveni 300 000 gaismas gadu. Vienu apli šī kopa ap galaktikas centru paveic 3 miljardos gadu. Pietiekami jaudīgā teleskopā varat mēģināt saskatīt Lāča Ķepas miglāju (NGC 2537). Vēl viens ievērības cienīgs objekts ir NLO galaktika (NGC 2683) - klasiska spirālveida galaktika. Pamanīt to varat jau 3'' teleskopā, bet, lai ieraudzītu spirāles zaru struktūru, vajadzēs jaudīgāku tehniku un labas debesis. Noslēgumā varat mēģināt ieraudzīt elipsveida galaktiku NGC 2832, kas ir spožākā no Abell 779 galaktiku kopas. Lai ieraudzītu arī citas šīs kopas galaktikas, vajadzēs vismaz 16'' teleskopu un tumšas debesis.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri

  1. Jautajums tieši 3.01.2013 domāja šādi:

    Vai kads no objektiem, kas verojams debesis var but oranzhs vai ar oranzhu nokrasu?
    hodien ap 17.30 debesis redzeju oranzhu objektu, kursh ta ka mirgoja. Domaju, vai taa ir ta laapinja, kuru aizdedzinatu palaizh debesiis vai kads no sheit minetajiem?

    Un vai shi kvadrantinu plusma ir lidziga mums zinamam zvaigzhnju lietum?
    Paldies

  2. Redaktors tieši 4.01.2013 domāja šādi:

    Derētu saprast, kurā pusē un cik augstu bija objekts. Tīri teorētiski atsevišķām zvaigznēm pie horizonta ir raksturīga mirgošana un sarkanīgi oranža nokrāsa.

    Jā, Kvadrantīdu plūsmas maksimums ir tas pats, ko tautā mēdz dēvēt par "zvaigžņu lietu" jeb "krītošajām zvaigznēm". Tie ir lielāki un mazāki objekti, kuri iebrāžas Zemes atmosfērā un ir redzami kā "krītošās zvaigznes".

  3. kobalts tieši 7.01.2013 domāja šādi:

    >Jautājums
    ja minūtes laikā pamanijāt objekta kustību- diezgan noteikti var apgalvot ka tā bija siltā gaisa laterna.

  4. es tieši 25.01.2013 domāja šādi:

    Vai ir kāda internetadrese kur aprakstīts vai ar video parādīts kur var meklēt visas galaktikas un miglājus ? ( Jebkādā valodā )

  5. peleks tieši 26.01.2013 domāja šādi:

    --> es ir programmaskurto visu var redzeet,espiemeeramizmantoju planetarium progu ,vina forshi paraada kas kur atrodas

  6. peleks tieši 26.01.2013 domāja šādi:

    tpfu,atvainojos stelarium

  7. es tieši 26.01.2013 domāja šādi:

    --> peleks paldies, šitais tiešām liekas labs :-))))






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE