#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : janvāris (455/0)


Publicēts: 4.01.2020

Janvāris un praktiski viss 2020.gads tiks aizvadīts Venēras zīmē. Spožā kaimiņiene redzama rietumos pēc Saules rieta. Lai arī kā vienmēr ceram uz aukstām un skaidrām naktīm, pēdējo gadu tendences ne par ko labu neliecina. Ja nu tomēr iegadās debesis bez mākoņiem, izmantojiet izdevību, lai uzmestu acis ziemas dārgumiem, galvenokārt Orionam, kurā atrodama Betelgeize - zvaigzne, kura astronomiski tuvākajā laikā varētu uzsprāgt kā pārnova. Astronomiski tuvākajā jeb cerams, ka tuvāko miljons gadu laikā. Tiem, kas dzīvo šobrīd, atliek klusiņām cerēt, ka tas jau ir noticis pirms aptuveni 600 gadiem, tad mums būtu cerība ieraudzīt šo iespaidīgo skatu debesīs.

Saules sistēmas planētas

* Merkuru janvārī var sākt "medīt" vakarpusē pēc Saules rieta mēneša pēdējās dienās. Variet mest sev izaicinājumu (un cerēt uz skaidru laiku) 31.janvāra vakarā un notvert Merkura tikšanos ar SKS.

* Venēra droši pasludināma par vakara "karalieni". Tā spoži mirdz dienvidrietumos pēc Saules rieta, sākot savu ceļu Mežāzī, turpinot Ūdensvīrā un mēneša izskaņā pietuvojoties Zivju zvaigznājam. 28.janvāra vakarā netālu no Venēras atradīsies augošs Mēness sirpis (12,7% izgaismojums). Ja jūsu rīcībā ir teleskops, iesakām pavērst to pret Venēru 27.janvāra vakarā. Iespējams redzeslaukā trāpīsies arī Saules sistēmas tālākā planēta - Neptūns. Protams, pašu Venēru arī ir interesanti aplūkot. Šķitīs, ka lūkojaties uz sliktas kvalitātes Mēnesi (74,8% apgaismojums).

Marss vērojams no rīta pirms Saules ausmas tuvu dienvidu horizontam. Interesanta kombinācija gaidāma 20. un 21.janvārī, kad Mēness atradīsies tuvu Marsam.

Jupiters aust īsu brīdi pirms Saules ausmas un praktiski nav novērojams.

* Saturns pagaidām atrodas pārāk tuvu Saulei un nav novērojams.

Urāns un Neptūns pēc saulrieta vērojami attiecīgi Zivju un Ūdensvīra zvaigznājos. Abas planētas nav novērojamas ar neapbruņotu aci. Ja Urāna gadījumā var iztikt ar labu binokli, tad Neptūnam vajadzēs teleskopu. Tā kā Ūdensvīra zvaigznājs noriet neilgu laiku pēc Saules rieta, rekomendējam tā vērošanu atlikt uz rudens pusi, kad redzamība būs labāka.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad novērojumiem netraucēs, ja novērojumus sāksiet pēc pusnakts. Tiek solīti vairāki desmiti meteoru stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Kvadrantīdām raksturīga zila nokrāsa. Šī plūsma ir interesanta arī ar to, ka glabā jau neeksistējoša zvaigznāja vārdu. Franču astronoms Žeroms Lalande izveidoja Quadrans Muralis 1795.gadā. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība 1922.gadā akceptēja mūsdienās pazīstamos 88 zvaigznājus, starp kuriem Quadrans Muralis vairs nebija. Kvadrantīdu izcelsme līdz galam nav skaidra. Daļa astronomu uzskata, ka plūsmas avots ir asteroīds 2003 EH1. Iespējams, ka šis objekts ir pirms aptuveni 500 gadiem novērotā komēta C/1490 Y1.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts, jo vēlāk Mēness pacelsies pietiekami augstu un izgaismos debesis. Tā ir ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma (ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā).

18./19 janvāris - Berenikes Matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes Matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes".

Mēness

3. janvāris - pirmais ceturksnis
10.janvāris - pilnmēness
17. janvāris - pēdējais ceturksnis
24. janvāris - jauns Mēness

Svarīgie datumi

5. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147 091 144 km)
10.janvāris - pusēnas Mēness aptumsums, Latvijā būs redzams no plkst. 19:06 līdz plkst. 23:14. Pareizāk būtu teikt, nebūs redzams, jo pusēnas satumšojums ir grūti pamanāms, vērojot ar aci. Nedaudz labākus rezultātus var iegūt, šo parādību fotografējot.

Iesakam apskatīt

* Noteikti Venēru, kad vien ir skaidrs vakars.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes (Sietiņš), Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Janvāris būs piemērots laiks, lai iepazītos ar Dvīņu zvaigznāju. Šo zvaigznāju ir viegli sameklēt, ja spējat atrast Orionu. Atliek savienot Rīgelu (pēdu) ar Betelgeizi (plecs) un līniju pagarinot uz augšu tā sasniegs Dvīņu zvaigznāju. Spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss. Iespējams, ka slavenākais objekts Dvīņu zvaigznājā ir vaļējā zvaigžņu kopa M35, kas ir nojaušama, skatoties ar neapbruņotu aci, un labi pamanāma binoklī vai nelielā teleskopā. Nedaudz zemāk atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2158, bet tā jau ir daudz grūtāk saskatāma, jo atrodas aptuveni 4 reizes tālāk nekā M35. Dvīņu zvaigznājā ir atrodama viena pārnovas atlieka - IC 443, kas neformāli tiek dēvēta par Medūzas (jūras iemītniece) miglāju. Pārnova varētu būt sprāgusi pirms vairākiem tūkstošiem, iespējams desmitiem tūkstošiem gadu. Tās centrā atrodas neitronu zvaigzne.  Netālu no Kastora "ceļgala", Mebsutas, atrodas vēl viena vaļējā zvaigžņu kopa - NGC 2266, kurā ir daudz vecu zvaigžņu. Šī kopa īpaši krāšņi izskatās ilgākas ekspozīcijas attēlos. Ja pārejam pie Polluksa, tad jāpiemin, ka tā "vidukli" iezīmē dubultzvaigzne Vasats (Delta Geminorum). Netālu no šīs zvaigznes atrodas planetārais miglājs NGC 2392, kas tiek dēvēts par Eskimosa miglāju, lai gan šo efektu iespējams novērot tikai ilgas ekspozīcijas attēlos. Pusceļā starp Polluksu un Kastoru atrodas interesants planetārais miglājs - NGC 2371/72, kuru Viljams Heršels 1785.gadā uzskatīja par diviem atsevišķiem objektiem. Šī miglāja aplūkošanai ieteicams OIII filtrs. Lielāks izaicinājums, kura pievārēšanai vajadzēs vismaz 10'' teleskopu, ir spirālveida galaktika NGC 2357. Dvīņi ir bagāti ar vaļējām zvaigžņu kopām. Papildus jau uzskaitītajām var sameklēt arī NGC 2355 un NGC 2395, kas atrodas pie Kastora kājām. Uz robežas ar Mazā Suņa zvaigznāju atrodas Abell 21 jeb Medūzas (Gorgonas) miglājs, kas ir vēl viens planetārais miglājs. Tā aplūkošanai rekomendē izmantot filtrus (OIII vai šaurjoslas). Visbeidzot varam pievērsties pašam Kastoram, kas ir ļoti bagātīga zvaigžņu sistēma - tā sastāv no sešām zvaigznēm. Teleskopā redzamas trīs zvaigznes, kura katra ir divu zvaigžņu pāris, kas jau vairs nav sadalāms, izmantojot teleskopu. Kastors atrodas nieka 52 gaismas gadu attālumā.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: