• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Mēneša debesis : janvāris

2013. gada rudens un ziemas iesākums lika vilties gan debesu, gan ziemas atpūtas cienītājiem. Sinoptiķi pagaidām nesola neko labu ne vieniem, ne otriem, tādēļ rekomendējam izmantot ikkatru skaidro nakti, lai pavērotu janvārī redzamos objektus - žilbinošo Venēru, strīpaino Jupiteru, gredzenoto Saturnu un daudzskaitlīgo galaktiku klāstu iespaidīgajā Pūķa zvaigznājā. Interesantākos momentus jau laicīgi varat ķert, gatavojoties 2014. gada konkursam.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs būs vērojams janvāra otrajā pusē pēc Saules rieta. Meklējiet niecīgu zvaigznīti dienvidrietumos zemu pie horizonta aptuveni 30 minūtes pēc saulrieta.

* Venēra tāpat kā Merkurs vērojama pēc Saules rieta dienvidrietumos. Interesanta kombinācija būs vērojama 2. janvārī, kad virs spožās planētas atradīsies augošs Mēness sirpis. Tomēr, ja vēlaties Venēru aplūkot vēl vakarpusē, vajag pasteigties, jo ar katru dienu tā atradīsies arvien zemāk un zemāk, līdz janvāra otrajā pusē jums nāksies mosties no rītiem, lai ieraudzītu šo planētu. 29. janvārī zem Venēras meklējams dilstoša Mēness sirpis.

* Marss ar katru dienu aust arvien agrāk un agrāk. Janvāra sākumā virs austrumu horizonta sarkanā planēta parādās aptuveni stundu pēc pusnakts, bet mēneša beigās Marss austrumos ir redzams jau ap pusnakti. 23. janvārī netālu no Marsa redzams dilstošs Mēness. Visu mēnesi Marss atrodas Jaunavas zvaigznājā.

* Jupiters joprojām spoži spīd naksnīgajās debesīs praktiski no saulrieta līdz saullēktam. Izmantojiet izdevību un aplūkojiet šo planētu, kas redzama Dvīņu zvaigznājā.

* Urāns un Neptūns pēc saulrieta jau atrodas visai augstu debesīs. Abu planētu aplūkošanai būs nepieciešams kaut kas jaudīgāks par neapbruņotu aci. Neptūns atrodas Ūdensvīra, bet Urāns - Zivju zvaigznājā. Neptūns noriet pēc 20 vakarā, bet Urāns īsi pēc pusnakts. 4. janvārī augošs Mēness atradīsies uz rietumiem no Neptūna, bet jau 7. janvārī netālu no Urāna.

* Saturns redzams austrumu pusē Svaru zvaigznājā pēc plkst. 4 janvāra sākumā, bet mēneša beigās jau pēc plkst. 3. 25. janvārī netālu no Saturna atradīsies dilstošs Mēness.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

3./4. janvāris - Kvadrantīdu plūsmas maksimums. Mēness šogad nekādi netraucēs novērojumus. Tiek solīts līdz pat 40 meteoriem stundas laikā. Radiants atrodas Vērša dzinēja zvaigznājā. Meteoru ātrums ir aptuveni 41 km/s. Lielākā daļa meteoru ir blāvi. Tiem raksturīga zila nokrāsa.

15./16. janvāris - Delta Kancrīdu plūsmas maksimums, kuras radiants atrodas Vēža zvaigznājā. Ieteicamākais novērojumu laiks - pirms pusnakts. Ārkārtīgi mazskaitlīga plūsma - ne vairāk par 5 meteoriem stundas laikā. Šogad novērojumiem traucēs Mēness.

18./19 janvāris - Berenikes matu plūsmas maksimums. Radiants uzaust pirms pusnakts un rītausmas stundās tas atrodas tieši virs galvas Berenikes matu zvaigznājā. Vieni no visātrākajiem meteoriem, kuru ātrums ir aptuveni 65 km/s. Meteoru skaits stundas laikā nepārsniegšot 5 "krītošās zvaigznes". Šogad novērojumiem būtiski traucēs spožā Mēness gaisma.

Mēness

1. janvāris - jauns Mēness
8. janvāris - pirmais ceturksnis
16. janvāris - pilnmēness
24. janvāris - pēdējais ceturksnis
30. janvāris - jauns Mēness (otru jaunu Mēnesi dēvē par Melno Mēnesi)

Svarīgie datumi

4. janvāris - Zeme atrodas perihēlijā (147,1 miljons km no Saules)
5. janvāris - Jupiters atrodas opozīcijā
10. janvāris - Iespējama ISON komētas atstāto putekļu meteoru plūsma
16. janvāris - 2014. gada minimēness, kad Mēness ap pilnmēness laiku šī gada ietvaros atrodas vistālāk no Zemes
20. janvāris - Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondes Rosetta modināšana

Iesakam apskatīt

* Noteikti apskatiet Jupiteru.

* Skaidrajās naktīs varat pievērsties tradicionālajiem objektiem, tādiem kā Oriona miglājs, Plejādes, Perseja dubultkopa un Andromedas miglājs.

* Kā mēneša zvaigznāju šoreiz aicinām iepazīt Pūķi. Lai arī tajā nav izteikti spožu zvaigžņu, to ir viegli atrast, jo tā garais ķermenis eleganti izlocījies starp Lielo un Mazo Lāčiem. Sākot savu ceļojumu no Pūķa astes galvas virzienā, starp pirmo un otro astes zvaigzni redzama spirālveida galaktika NGC 4236, kuru no Zemes šķir tikai 14 miljoni gaismas gadu. Uz robežas starp Pūķi un Lielā Lāča zvaigznāju atrodas elipsveida galaktika NGC 4125 un tās pavadone NGC 4121. Pārvietojoties uz augšu pa asti, rekomendējam apskatīt zvaigzni RY Draconis, kurai ir izteikti sarkanīga krāsa. Ne tik izteiksmīgas krāsas zvaigzne ir Iota Draconis (Edasich), kas pirms aptuveni 6400 gadiem ir atradusies vistuvāk debesu ziemeļpolam, bet ne tik tuvu kā Polārzvaigzne mūsdienās. Netālu no Pūķa jotas, atrodas galaktiku grupa, no kurām spožākā ir lēcveida galaktika NGC 5866. 50 miljonus gaismas gadu attālajā sakopojumā ietilpst arī NGC 5907 un NGC 5879. Redzeslaukā ietilpst arī NGC 5905 un NGC 5908, bet tās atrodas aptuveni trīs reizes tālāk. Uz otru pusi no Iota Draconis redzams viens no iespaidīgākajiem galaktiku trio - NGC 5981, NGC 5982 un NGC 5985. Pārvietojoties galvas virzienā, varat aplūkot vēl vienu galaktiku - NGC 6015. Pēdējā izliekumā pirms Pūķa galvas redzams Kaķa acs miglājs jeb NGC 6543, no kura salīdzinoši netālu debesīs redzama spirālveida galaktika NGC 6503. Turpat blakus atrodas Psi Draconis, plaša dubultzvaigzne, kur abas zvaigznes ir izteikti dzeltenā krāsā. Pūķa zvaigznājā atrodas viena no sarkanākajām zvaigznēm - oglekļa zvaigzne UX Draconis. Ja Vegas krāsu indekss ir 0.0, tad UX Draconis indekss ir 2.7. Ceļojumu cauri iespaidīgajam zvaigznājam varam noslēgt ar vēl vienu dubultzvaigni - Nu Draconis, kas ir izšķirama jau ar binokļa palīdzību.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.