ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : februāris (967/0)


Publicēts: 31.01.2019

Nu jau jūtams pavasara tuvums. Gan dienas stiepjas garākas, gan Saule augstāk pakāpjas. Par spīti faktam, ka tumšo ziemas debesu laiks drīz noslēgsies, varam sevi mierināt ar domu, ka pavasaris un vasara nāks ar lielajām planētām. Pagaidām gan tās uz brīdi vērojamas tikai agri no rītiem, pirms Saules ausmas. Februāra pilnmēness laikā Zemes pavadonis atradīsies vistuvāk Zemei 2019.gadā. Pamanīt to nebūs iespējams, bet gan jau medijos atkal figurēs supermēness ar visiem izrietošajiem bubuļiem. Neuzķerieties uz māņiem!

Saules sistēmas planētas

* Merkurs būs vērojams februāra otrajā pusē vakaros pēc Saules rieta, rietumos. Labākais Merkura vakara iznāciens 2019.gadā.

* Venēru vēl var paspēt apskatīt no rītiem austrumu pusē zemu pie horizonta, lai gan jāsaka, ka Rīta Zvaigznes laiks tuvojas noslēgumam. Ja gadījumā ziniet vietu, kur dienvidaustrumu horizontu neaizsedz koki, mājas un citi traucēkļi, atzīmējiet kalendārā 18.februāri, kad Venēra atradīsies tieši virs Saturna.

Marss februārī redzams vakaros uzreiz pēc Saules rieta. Mēneša sākumā sarkanā planēta atradīsies Zivju zvaigznājā. Ievērības cienīgs ir 12.februāris, kad Marss pietuvosies Urānam. Lai aplūkotu šo pārīti, būs nepieciešams labs tālskatis vai neliels teleskops. 19.februārī aptuveni 18:30 netālu no Marsa lidos mākslīgais pavadonis CZ-4B R/B (Ķīnas TR). Šis objekts aptuveni minētajā laikā būs sastopams Marsa tuvumā arī turpmākās dienas.

Jupiters atradīsies Čūskneša zvaigznājā. Redzams no rītiem pirms Saules ausmas, dienvidaustrumu, dienvidu pusē. 27. un 28.februārī netālu no Jupitera būs vērojams Mēness.

* Saturns meklējams no rītiem Strēlnieka zvaigznājā dienvidaustrumos, ar katru dienu austot arvien agrāk un agrāk. Atrodas ļoti zemu un ir grūti novērojams. Ja nu brīnumainā kārtā dienvidaustrumu horizontu kāds ir notīrījis, 2.februāra rītā  blakus Saturnam atradīsies sadilis Mēness sirpis (6% apgaismojums).

Urāns meklējams Zivju zvaigznājā un redzams dienvidrietumos pēc Saules rieta. Noriet ap pusnakti.

* Neptūns atrodas Ūdensvīra zvaigznājā, pārāk zemu pie horizonta, lai to varētu kvalitatīvi aplūkot.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

24./25 februāris - Delta Leonīdu plūsmas maksimums. Šīs plūsmas avots nav zināms, bet meteori ir ļoti lēni - aptuveni 24 km/s. Maksimumā novērojami aptuveni 5 meteori stundas laikā. Radiants atrodas starp Lauvas zvaigznāja zvaigznēm Zosmu un Algību. Novērojumiem pēc pusnakts traucēs Mēness.

Mēness

4. februāris - jauns Mēness
13. februāris - pirmais ceturksnis
19.februāris - pilnmēness (supermēness), kad Mēness atradīsies 356 846 km attālumā no Zemes. Vistuvākais attālums 2019.gadā.
26. februāris - pēdējais ceturksnis

Svarīgie datumi

15.februāris - Galileo Galileja diena.

Iesakam apskatīt

* Visas ar neapbruņotu aci redzamās planētas, ja spējat piecelties no rītiem, jo lielās planētas (Saturns un Jupiters) ir meklējams rīta debesīs.

* Bezmēness naktīs jāsāk meklēt zodiakālā gaisma. Protams, jāatrodas ārpus apgaismotām vietām. Rietumu horizontam jābūt pēc iespējas tumšākam. Debesīs pēc Saules rieta, kad ir satumsis,  jāierauga (ar fotoaparātu vai bez) blāva gaismas piramīda. Labākais periods no 21.februāra līdz 7.martam.

* No 1. līdz 9.februārim vakaros "jāķer" Starptautiskā Kosmiskā stacija (SKS). Tā uzrodas rietumos, virzās pāri dienvidu horizontam uz austrumiem. Tā kā tabulā redzamie laiki un augstumi attiecas uz StarSpace observatoriju, rekomendējam piereģistrēties Heavens Above un izveidot savu vēlamo novērošanas vietu sarakstu.

* Ir vērts iemācīties sameklēt Žirafes zvaigznāju. Tas ir "modernais" zvaigznājs, kuru 17.gadsimta sākumā izveidoja flāmu kartogrāfs Petrus Plancius, kas bariņu nevienam zvaigznājam nepiesaistītu zvaigžņu apvienoja Žirafes zvaigznājā. Varat iztēloties, ka debesīs lūkojaties nevis uz žirafi, bet uz tās plankumiem. Uz robežas starp Kasiopejas un Žirafes zvaigznāju var atrast vaļējo zvaigžņu kopu Stock 23. Binoklī viegli ieraugāmas ir četras zvaigznes, kuras veido Pūķa galvas minatūru kopiju. Lielākā palielinājumā saskatāmas jau vairāk zvaigznes. Iespējams, ka skaistākais veidojums Žirafes zvaigznājā ir Kembla Kaskāde - virkne zvaigžņu, kas noslēdzas ar brīnišķīgu vaļējo zvaigžņu kopu NGC 1502. Planetāro miglāju cienītājiem nebūs tālu jāmeklē NGC 1501. Tā aplūkošanai noteikti būs vajadzīgs teleskops. Savukārt galaktiku medniekiem jāceļo uz ziemeļrietumiem no Kembla Kaskādes, kur meklējama viena no tuvākajām galaktikām ārpus Lokālās Grupas - IC 342. Attālums līdz šai spirālveida galaktikai ir aptuveni 11 miljoni gaismas gadu. Lai arī to ir iespējams ieraudzīt teleskopā, jāatzīst, ka šoreiz fotografētājiem ir lielākas iespējas atklāt galaktikas milzīgos apmērus. Tās blāvo un plašo zaru sistēma aizņem apgablu, kas pielīdzināms pilna Mēness diskam.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE