Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : februāris (6846/31)


Publicēts: 31.01.2009

Janvāris izrādījās ļoti nelabvēlīgs mēnesis novērojumiem. Uz vienas rokas pirkstiem varēja saskatīt tās naktis, kad varēja redzēt kaut ko vairāk par tuvāko miglāju, kas skatam aizsedza daudzus brīnišķīgus objektus. Atliek cerēt, ka februāris būs labāks un mēs varēsim vērot gan Venēru, gan Saturnu.

Saules sistēmas planētas

* Venēra joprojām ir dominējošā "vakara zvaigzne", kas meklējama dienvidrietumu debesu pusē, Zivs zvaigznājā. 27. februārī Venēra atradīsies tuvu Mēness sirpim.

* Saturns noteikti ir "mēneša planēta", kura gredzeni pamazām kļūst pamanāmāki. Tas aust arvien agrāk un agrāk. Redzams austrumos, Lauvas zvaigznājā uz robežas ar Jaunavas zvaigznāju.

Komētas

Teleskopā ieteicams aplūkot komētu C/2006 OF2 (Broughton), kas meklējama Vedēja zvaigznājā kā 10 lieluma objekts. Šai komētai ir izteikta aste.

Nadzīgie komētu mednieki varētu pamēģināt sameklēt 10 lieluma P85 (Boethin), kurai būtu jābūt Auna zvaigznājā. Pēdējo reizi redzēta 1986. gadā. Vai nu tā ir daudz blāvāka, vai arī tālu no prognozētās vietas.

Agrās rīta stundās Jaunavas zvaigznājā meklējiet Lulina komētu (P/2007 N3), kas varētu sasniegt 6. vai 5. lielumu februāra mēnesī.

Meteoru plūsmas

26. februāris - Delta Leonīdas. Šī ir vienīgā februāra meteoru plūsma, kuras objektu ātrums ir aptuveni 24 000 km/s. Labākajā gadījumā gaidāmas 5 "krītošās zvaigznes" stundas laikā. Radiants meklējams Lauvas zvaigznājā.

Mēness

2. februāris - pirmais ceturksnis
9. februāris - pilnmēness (pusēnas Mēness aptumsums)
16. februāris - pēdējais ceturksnis
25. februāris - jauns Mēness

Februāra sākumā Mēness aust vakarpusē un ir saskatāms gandrīz vai visu nakti. 12. februārī Mēness aust jau vairs tikai ap plkst. 22iem. 15. februārī Mēness uzaust ap pusnakti un ar katru nakti nākamo nakti aust arvien vēlāk un vēlāk un atrodas tuvāk horizontam. Sākot no 26. februāra Mēness ir pietiekami augstu dienvidrietumu pusē jau pulkstens 18os. 28. februārī Mēness riet pēc plkst. 21iem.

Citi notikumi

9. februāris - pusēnas Mēness aptumsums

26. februāris - asteroīds Cerera atrodas vistuvāk Zemei.

Iesakam apskatīt

M45 (Plejādes jeb Sietiņš) - spožākā zvaigžņu kopa ziemeļu puslodes debesīs, kas ir saskatāma ar neapbruņotu aci.

M42 jeb Oriona miglājs - saskatāms jau ar binokli, bet patiesi krāšņs izskatīsies teleskopā.
Kā atrast: karte ar zvaigznāju robežām un kontūrāmkarte ar zvaigznāju nosaukumiem

M31 - Andromēdas galaktika, kuru var saskatīt pat ar neapbruņotu aci. Ieteicams aplūkot ar nelielu binokli.
Kā atrast: karte ar zvaigznāju robežām un kontūrāmkarte ar zvaigznāju nosaukumiem

Lai skaidras un tumšas debesis!

Komentāri

  1. istais Redaktors tieši 31.01.2009 domāja šādi:

    M42 jeb Oriona miglājs ,M31 - Andromēdas galaktika-kadas kordinates?

  2. Agzas tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    http://en.wikipedia.org/wiki/Orion_Nebula
    http://en.wikipedia.org/wiki/Andromeda_Galaxy
    pa labi, tabuliņāP.S. nezinu, vai ir atļauts lietot linku tagus - pamēģināšu:
    http://www.starspace.lv

  3. Redaktors tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    Orions - nesajauksi ne ar ko. Aust dienvidaustrumu pusē. Raksturīga smilšu pulksteņa forma - augšā divas spožas zvaigznes un apakšā tādas pašas veido platāko pamatni. Pa vidu - josta - 3 zvaigznees skaistā rindā. Uz leju no jostas - vēl 3 zvaigznes rindā. Ap vidējo no "zobena" meklē miglāju.Andromēda - jau nedaudz grūtāk. Es daru tā - atrodu Kasiopeju jeb M (W) burtu. Tas ir labi saskatāms virs galvas. Velkot cauri taisnu līniju spožākajām M apakšējā stabiņa zvaigznēm (pievonotajos attēlos, kas vērstas uz leju) nonākam līdz Andromēdas zvaigznāja spožai zvaigznei, no kuras velkam uz leju līdz nākamjai spožākajai taisnu līniju. Nu un no tās pēdējās nedaudz, nedaudz pa labi un vajadzētu varēt saskatīt galaktiku kā pelēku mākonīti.Katrā ziņā Andromēdas galaktiku var atrast pēc dažādiem principiem, tā kā apskaties kartes un tad debesis un piemeklē principu, kas pašam šķiet ērtāks.P.S. Saturns ir sācis parādīties un tap redzams jau pēc 21. Protams, ņemiet vērā savu lokāciju un tās īpatnības. Rāmkalnos Saturnu redz ~22os. Bet ir vērts redzēt perfekti plāno līniju plato gredzenu vietā.Izmantojiet šīs skaidrās dienas, drīz jau atkal beigsies!

  4. drago tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    m42 tumshaa vietaa, btw, arii ar neapbrunjotu aci saskataama.
    m45 savukaart aciigi noveerotaaji tumshaa vietaa ar neapbrunjotu aci meedz redzeet liidz pat 18 zvaigzneem.PS planeetaam buutu labi dot vismaz aptuvenus aušanas / rieta laikus, citaad jaaiet rakties pa planetaariju.

  5. istais Redaktors tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    Paldies!eee a jus neizmantojat kadas programmas?Es piem:lai nepazustu zvaigznes izmantoju mobila telefona programmu,bezmaksas loti laba(vnk ieladejiet un nokopejiet telefona vai ari varat caur mobilo ieladet ja nav kabelis)-http://sideralis.free.fr/download.html

  6. Redaktors no observatorijas tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    Venēra ir redzama uzreiz pēc Saules rieta, riet ap 21iem (Rāmkalnos reljefa dēļ redzam līdz ~19:30). Saturns šobrīd aust ap 21iem un ir skatāms visu nakti.

  7. did33 tieši 1.02.2009 domāja šādi:

    Paldies, isto redaktor, laba lietiņa telefonam. Kompī praksei baigi labā ir stellarium (http://atveries.lv/cd/ kautktur lejā), tad vēl labs papīra formātā ir triatlas, http://www.uv.es/jrtorres/triatlas.html, visāda info http://www.cloudynights.com/item.php?item_id=1873.

  8. Deja Vu tieši 7.02.2009 domāja šādi:

    Oriona miglāju ar 120/1000 atrast neizdevās :( Pieredze man minimāla, taču Andromēdu esmu atradis. Skatījos uz norādīto vietu zvaigznājā, domājams, atradu pareizi, gan ar tālskati, gan teleskopu, bet tur nebija nekā, izņemot zvaigznes.
    Nakts gan bija visai gaiša, spilgts pusmēness - vai tas varētu būt iemesls, ka M42 vispār nav saskatāms?

  9. Lasens tieši 7.02.2009 domāja šādi:

    Tur vajag kartigs t-skops,kads Latvija nava.Diemzel(lai neapvainojas starspace ipashnieki,bet jasaka ka ir)

  10. Redaktors tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    Lai neapvainojas Lasens, bet StarSpace 16'' teleskopā var redzēt Oriona miglāju ļoti labi. Vidēji skatamies ar 22mm platleņķa objektīvu un O III filtru.Rēķinies, ka tādu skaistu un krāsainu, kā parasti redz fotogrāfijās, teleskopā redzēt nevar. Bet nu ar tavu teleskopu noteikti vajadzētu redzēt miglāju ap zobena centrālo zvaigzni. Nojausma par miglāju (neliela izplūdusi migliņa ap šo zvaigzni) redzama jau 15x palielinājumā. Tumšā vietā un ar labu redzi Oriona miglāja "nojausma" ir saskatāma pat ar neapbruņotu aci.

  11. lasens tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    Pat ja piedoma klat neka tur redzet nevareja(starspace t- skopa)hi hi hi

  12. shauttra tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    Orionu normaals cilveeks jau binoklii redz, pie liela palielinaajuma jau suudiigaak.

  13. Lasens tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    starspace teleskopa labi vareja redzet tikai menesi(ar visam musham - laikam puzni tur ierikojushas).

  14. Deja Vu tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    nesaprotamākais tas, ka vietā kur jābūt miglājam, ar binokli likās, ka skaidri redzu minēto migliņu. Bet kad noķēru to vietu teleskopā un pieregulēju asumu, tās migliņas vairs nebija, skaidras zvaigznes vien :)

  15. Hmmzis tieši 9.02.2009 domāja šādi:

    Nu gan, m42 ir pat no Riigas centra ar neapbrunjotu aci redzams, tiesa gan, ja nezinaasi, ka tas ir miglaajs, par parastu mag4 zvaigzni notureesi :).
    Ar 16" teleskopu no Raamkalniem tur vajadzeetu buut "aarpraata" skatam. Jau ar 200mm no tumshaam debesiim ir pilns miglaaja gredzens redzams un "Running man" NGC 1977 arii ir diezgan izteikts.
    Shijaa foto var redzeet, kas tieshi ir domaats ar to miglaaja "gredzenu" - http://www.astrolab.be/astroref/philippe.vercoutter/20060103/M42.jpg Zem centraalaas daljas gaazes un puteklju maakoniem ir taads kaa tukshums, ko ieskauj blaavs gaazes un puteklju gredzens. Manaa necilajaa 36mm okulaaraa m42 gaaja vienaa kadraa ar NGC 1977 un skats bija viekaarshi kolosaals :).

  16. lasens tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Nezinu gan :).Varbut shiem tukshu trubu iesmerejushi?

  17. Lāsēns tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Lai varētu zināt kā tad tur īsti ira, iespējami šādi rīkoties:1.Redaktoram vajag pielikt trepītes pie teleskopa(nevis tur kur parasti skatās,bet pie otra gala) un palūrēt kas tur iekšā ira(varbūt patiešām mušas) 2.Ja nu redaktors pats netiek skaidrībā,tad ierosinu izveidot neatkarīgu komisiju ar Lāsēnu priekšgalā lai varētu dot objektīvu slēdzienu kā tad tur īsti ira(ir vai nav redzams M42)

  18. Redaktors tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Nu ar teleskopu varētu būt aptuveni šādi - http://ltp.upr.clu.edu/astrolab/tie/20dec06/orion_nebula.00003368.jpg Protams, centrālais reģions nav tik izgaismots, tur skaidri var izšķirt 4 zvaigznes cieši tuvu klāt vienu otrai.Ja man jāapraksta ko vidēji redz 16'' ar 22 mm platleņķi un OIII filtru, tad parasti centrā jāredz šīs četras zvaigznītes, ap kurām ir izveidojies tāds kā tukšums, kad zvaigznes ar savu vēju izpūš "burbuļus gāzē". Aiz šī tukšuma tad arī sākas tāds izteikts putekļu un gāzu pavedienu tīkls. Jāļauj acij pierast, paskatoties ilgāk okulārā, tad formas iezīmējas arvien labāk.Vakar Saturns bija ļoti burvīgs. Titāns atradās krietni tālu pa labi. Reja un Encelads atradās starp Titānu un Saturnu un tā kā bija cieši viens pie otra, izskatījās kā viens.

  19. Deja Vu tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    lasenu jānosūta pie okulista, varbūt vajag jaunu brilli :)

  20. Hmmzis tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Sprieshot peec shii saita http://www.absoluteastronomy.com/messier_objects/m42.htm M42 ir 85 x 60 loka minuutes (bik vairaak kaa graadu plashs). Iisti nezinu kursh no tiem 16" meade sct ir observatorijaa, bet parsti vinjiem visiem ir f/10 fokaalaa attieciiba, taatad fokua attaaluma vajadzeetu buut 4064mm. Liidz ar to 22mm okulaars dos 184.7x palielinaajumu. Ja tas okulaars ir ar 82° AFOV, tad redzamais patiesais redzes lauks buus aptuveni 0.44°. Taatad tar sho okulaaru tajaa teleskopaa varees redzeet mazaak par 1/4 no Oriona miglaaja vienlaiciigi. Jums gadiijumaa nav bik garaaks okulaars? Piemeeram kaads 56mm 2" plossls? Tas dotu maksimaalo iespeejamo lauku ar sho teleskopu 2" fokuseetaajaa, kas ir 0.71°.
    Starp citu, kaada iisti ir motivaacija lietot O III filtru uz M42. Es saprotu, ka tas padara atteelu daudz tumshaaku un izcelj atsevishkjas miglaaja daljas, bet tajaa pashaa laikaa noslaapee daudzko citu. Cik esmu skatiijies ar savu TO OIII filtru, tad vislabaak vinjsh straadaa tieshi uz planetaarajiem miglaajiem (varbuut 200mm ir vienkaarshi pa maz uz citiem), uz M42 bija OK, bet ne taa lai es spiegdams kaajaas lektu :). Man personiigi M42 patiik labaak bez OIII, varbuut UHC var kautko mainiit (bik plashaaku spektru tomeer laizh cauri).

  21. Redaktors tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Mums bija 50mm, bet tas šobrīd nav observatorijā. Uzliksim kādu mazāku teleskopu uz 16'', varēs skatīties plašo lauku daudz labāk. Ieskaitot Plejādes...Nu mēs pamēģinājām visādi un secinājām, ka M42 labi izskatās ar OIII (http://www.cloudynights.com/item.php?item_id=1396). Satumšinājums piedod telpiskumu. Bet nu tās ir personiskas sajūtas. Iespējams, ka kādam labāk šķiet bez filtra vispār.

  22. lasens tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Ko nozīmē uzlikt mazāku teleskopu? Tas ir divi teleslkopi kopā?

  23. Redaktors tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Redaktors ( info@starspace.lv ) - 10.02.2009
    Līdzīgi kā tagad uz teleskopa ir pieskrūvēts tēmeklis, tā tur tiks pieskrūvēts specifisks Saules teleskops un otrs teleskops, bet ar mazāku palielinājumu un plašāku redzeslauku. Viens vienā, otrs otrā pusē.

  24. lasens tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Kad ludzu Jaunavas galaktiku kopu var redzet un vai pietiekoši krāsaini?

  25. Redaktors tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Pavasaris, pavasaris jāgaida.

  26. Hmmzis tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Lasen, galaktikaas un miglaajos ar aci skatoties teleskopaa par kraasaam ir jaaizmirst. Ir dzirdeeti gadiijumi, ka kalnos ljoti tumshaas debesiis pieredzeejushi veerotaaji lielos teleskopos ir redzeejushi kraasu nojausmas spilgtaakajos miglaajos, bet ne galaktikaas.

  27. lasens tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Es jau tā sapratu ka lai pievilktu galaktiku vajag DAUDZ jaudīgāku teleskopu.

  28. Redaktors tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    Jāmaina ir nevis teleskops, bet acis... Pat visjaudīgākais teleskops nespēs tev palīdzēt, lai tu Virgo grupu ieraudzītu krāsainu, izmantojot tos pašus bolīkļus, kas tev ir patlaban.

  29. lasens tieši 10.02.2009 domāja šādi:

    hi hi hi...starp citu,mani izbrīnīja ka M42 tiešām praktiski nav redzams ar starspace teleskopu,tas taču ir tepat blakus...

  30. Deja Vu tieši 11.02.2009 domāja šādi:

    kaut tepat reiz jau bija raksts, cik lielus bolīkļus lasenam vajadzētu - laikam bija vajadzīgi kādi daži metri diametrā :) un tādiem bolīkļem tiešām vajag Lielu Teleskopu :))

  31. lasens tieši 12.02.2009 domāja šādi:

    Ko uzbrukat lasenam,es patiesham neko neredzeju...varbut redzu citas frekvences starojumu :)






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE