• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
  • Astrofotogrāfija
  • Atmosfēras parādības
  • StarParty
  • StarSpace konkursi
  • Ko var redzēt debesīs?
• Vēsture
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Mēneša debesis: decembris

Pēc drūmā, pelēko debesu bagātā novembra klusi ceram ne tikai uz dāsnām dāvanām Ziemassvētkos, bet arī uz nedaudz bagātīgāku skaidro nakšu klāstu, lai varētu baudīt ziemas zvaigznājos atrodamos krāšņos objektus - Oriona miglāju, Andromedas galaktiku un galu galā varbūt arī kādu Geminīdu vai Ursīdu.

Saules sistēmas planētas

* Merkurs decembra sākumā nav novērojams, bet trešajā dekādē tas pievienosies Jupiteram un Marsam un būs redzams brīdi pirms Saules ausmas.

* Venēra atradīsies pārāk zemu, lai būtu droši novērojama.

* Marss meklējams no rītiem pirms Saules ausmas Jaunavas zvaigznājā, bet pēdējā mēneša dekādē tas pāries uz Svaru zvaigznāju un lēnām tuvosies Jupiteram. 14.decembrī Marss, Jupiters un Mēness atradīsies netālu viens no otra. Uz austrumiem no Mēness atradīsies Jupiters, bet uz rietumiem - Marss. Savukārt 31.decembra rītā Jupiters un Marss atradīsies abpus Svaru zvaigznāja zvaigznei Zubenelgenubi.

* Jupiters - skatīt Marsu par nozīmīgajiem datumiem. Atrašanās vieta - Svaru zvaigznājs, netālu no Zubenelgenubi.

* Saturns decembrī atradīsies pārāk tuvu Saulei un nebūs novērojams.

* Urāns redzams jau pēc Saules rieta dienvidaustrumos Zivju zvaigznājā. Lai ieraudzītu Urānu, jums vajadzēs vismaz binokli.

* Neptūns meklējams Ūdensvīra zvaigznājā un ir redzama pēc Saules rieta. Tā aplūkošanai noteikti nepieciešams teleskops.

Komētas

Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.

Meteoru plūsmas

10./11. decembris - Monocerotīdu un Chi Orionīdu plūsma. Pirmajai plūsmai radiants atrodas starp Dvīņu un Vienradža zvaigznājiem, savukārt Chi Orionīdu izejas punkts atrodas starp Vērša un Oriona zvaigznājiem. Jāsaka gan, ka neviena no šīm plūsmām nav pietiekami spēcīga. Ieteicams novērojumus sākt ap pusnakti, jo pēc plkst. 1 naktī uzausīs Mēness, kas varētu apgrūtināt ieraudzīt kaut ko no šīs mazskaitlīgās plūsmas.

11./12. decembris - Sigma Hidrīdu plūsma - radiants atrodas Hidras zvaigznāja "galvas daļā". Tie ir vieni no ātrākajiem meteoriem, kurus labos apstākļos var novērot pēc pusnakts līdz pat rīta ausmai. Šogad novērojumiem nedaudz traucēs dilstošais Mēness.

16./17. decembris - Piscīdu plūsma - plūsma, kas tika atklāta 1973. gadā. Jauna un maz izpētīta, bet arī ļoti vāja plūsma. Sagaidāmi ne vairāk kā 8 meteori stundas laikā, kuru radiants meklējams Zivju zvaigznājā.

13./14 decembris - Geminīdu plūsma - Radiants meklējams nedaudz uz ziemeļiem no Dvīņu zvaigznāja zvaigznes Kastora. Geminīdas mēdz būt visai skatāma plūsma un šogad meteoru vērošanu netraucēs Mēness. Aptuveni 3% no Geminīdu meteoriem aiz sevis atstāj pēdu - ar aci pamanāmu švīku, kas vērojama vēl kādu brīdi pēc tam, kad meteors jau apdzisis. Šo meteoru avots nav komēta, bet gan 3200 Phaethon, kas ir Apollo grupas asteroīds, kas dažkārt lido tuvu garām Zemei. Tumšās debesīs, kur netraucē makslīgais apgaismojums, var cerēt uz 30-40 meteoriem stundas laikā (daži avoti sola pat 120, uz ko cerēt gan nerekomendējam).

20./21. decembris - Delta Arietīdu plūsmas maksimums. Vāji, bet ātri meteori, kas redzami jau pirms pusnakts. To radiants atrodas Auna zvaigznājā. Stundas laikā gaidāmi aptuveni 5-10 meteori.

22./23. decembris - Ursīdu plūsma, kuras radiants atrodas Mazā Lāča zvaigznājā. Tā kā tas ir nenorietošais zvaigznājs, meteorus varat skaitīt visu cauru nakti. Ieteicams sākt vakarpusē, kad ir pietiekami tumšs. Izcelsmes avots ir Tatla (8P) komēta. Ja debesis ir tumšas, tad stundas laikā varot saskaitīt līdz pat 10 meteoriem.

Mēness

3. decembris - pilnmēness (supermēness)
10. decembris - pēdējais ceturksnis
18. decembris - jauns Mēness
26. decembris - pirmais ceturksnis
31.decembris - plkst. 3:10 Mēness aizklās Vērša zvaigznāja spožāko zvaigzni Aldebarānu. Okultācija noslēgsies ap plkst 4:00.

Svarīgie datumi

21. decembris - Ziemas Saulgrieži
24. decembris - Jaukus jums Ziemassvētkus!
31. decembris - Skaisti sagaidīt 2018. gadu!

Iesakam apskatīt

* Klasisko vērtību cienītājiem: Oriona miglājs (M42) gan bez bruņojuma, ja debesis ir tumšas, gan apbruņojušies ar binokļiem vai teleskopiem. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, baudījums būs vēl iespaidīgāks. Otrs šāds klasiskais objekts, kurš aplūkojams gan ar neapbruņotu aci, gan binokli, gan teleskopā, ir Andromedas galaktika (M31).

* Ja jau reiz esam iesoļojuši Andromedas zvaigznājā, tad noteikti ir vērts aplūkot arī vienu no skaistākajām dubultzvaigzēm - Almahu.  Izrādās, ka šajā zvaigznājā ir vēl arī citas galaktikas, piemēram, NGC 891, kas vērsta ar malu pret Zemi. Šīs galaktikas rietumu malu grezno 12 zvaigžņlieluma zvaigzne.

* Tuvojoties Ziemassvētku laikam piedāvājam iepazīt dažus objektus Vienradža zvaigznājā, kas atrodas nedaudz uz leju un austrumiem no Oriona sarkanīgās Betelgeizes. Vienradzis ir "iespiests" starp Lielo un Mazo Suni. Šajā zvaigznājā meklējams pats Ziemassvētku koks, pareizāk sakot Ziemassvētku Koka kopa NGC 2264. Lielākā palielinājumā "eglītes" galā iespējams saskatīt tumšo Konusa miglāju (Cone nebula). Izmantojot OIII filtru, pamanīsiet, ka Ziemassvētku Koka kopas apkaimē ir vairāki miglāji. Īpaši ievērības vērts ir NGC 2261, kuru apskatot atcerieties, ka jaunu komētu neesat atklājuši. No vairāku zvaigžņu sistēmām rekomendējam aplūkot 8 Mon (8 Monocerotis) un Beta Monocerotis. Nu un protams, kā bez iespaidīgā Rozetes miglāja, kurā piedzimušās zvaigznes pazīstamas kā kopa NGC 2244. Šo objektu varat mēģināt ieraudzīt ar neapbruņotu aci vai ar binokļa palīdzību. Ja vēlaties aplūkot šo miglāju teleskopā, rekomendējam OIII filtru. Vēl viena interesanta vaļējā zvaigžņu kopa ir NGC 2301. Vienradža zvaigznājā ir iekļuvis arī viens no Mesjē kataloga objektiem - M50, kas ir vaļējā zvaigžņu kopa, kurā, ja uzmanīgi ieskatās, varot atrast kaklarotu.

* Decembrī ir vērts atvēlēt kādu nakti, lai iepazītu ceturto lielāko zvaigznāju - Vali, kurš iekārtojies zem Auna un Zivju zvaigznājiem. Ekskursiju šajā zvaigznājā sāksim ar Nu Ceti, kas nav tikai jauka dubultzvaigzne, bet punktiņš "Kosmiskajai jautājumzīmei". Ja parasti Lauvas zvaigznāja "galva" tiek minēta kā apgriezta jautājumzīme, tad Valī ar neliela binokļa palīdzību ieraudzīsiet normālu jautājumzīmi. Lai arī Valis ir patiesi milzīgs zvaigznājs, tajā atrodams tikai viens Šarla Mesjē objekts - spirālveida galaktika M77. Tomēr nevarētu teikt, ka tā ir vienīgā galaktika šajā zvaigznājā. Netālu no M77 atrodas arī NGC 1055, NGC 1087, NGC 1090 un NGC 1094. Lai arī vizuāli neko īpašu neredzēsiet, ir vērts uzmest aci Omicron Ceti jeb Mirai, kas ir īpaša ar to, ka tā ir pirmā atklātā periodiskā maiņzvaigzne, kuras mainību 1638. gadā pamanīja Johans Fokens Holvarda no Nīderlandes. Ja arī zvaigzne jums nešķiet īpaša, tad aizdomājieties, ka tā ir vairāk nekā 300 reizes lielāka nekā mūsu Saule. Vaļa astes daļā atrodams planetārais miglājs NGC 246, kura aplūkošanai vēlams izmantot OIII filtru. Nedaudz zemāk atradīsiet dažas Tēlnieka grupas galaktikas - NGC 247, NGC 253, no kurām pēdējā jau atrodas Tēlnieka zvaigznājā.

Lai skaidras un tumšas debesis!

P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.