Mēneša debesis: decembris
Publicēts: 2.12.2018
Novembris, tradīcijas cienot, atkal bija drūms un pelēks, tik dažās naktīs aplaimojot zvaigžņu vērotājus ar skaidrām debesīm. Decembrī ir vairāki interesanti notikumi un objekti, kuru aplūkošanai vairāk kā jebkad būtu nepieciešamas skaidras debesis. Atliek tikai cerēt, ka paspēsim uzmest aci gan spožajai Venērai, gan noķert izvairīgo Merkuru un ar lielām cerībām gaidīto komētu 46P Wirtanen.
Saules sistēmas planētas
* Merkurs decembrī būs redzams pirms Saules ausmas. Interesanta, bet ļoti zemu pie horizonta, būs Merkura un Jupitera tikšanās 21. un 22.decembrī Čūksneša zvaigznājā.
* Venēra spoži spīdēs austrumos pirms Saules ausmas. To būs grūti sajaukt ar kaut ko citu (ja nu vienīgi SKS, bet tā tomēr kustas salīdzinoši ātri). Šī iemesla dēļ rekomendējam pamosties 26.decembrī pirms Saules ausmas (7:52 jābūt ārā un jāgaiņā mākoņi) un palūkoties austrumu virzienā, kur tobrīd Venērai tuvosies Starptautiskā Kosmiskā stacija. Tā nebūs tik spoža, bet skats būs tā vērts. Decembra sākumā Venēra atradīsies Jaunavas, bet otrajā pusē - Svaru zvaigznājā.
* Marss vēl joprojām aplūkojams vakaros - Ūdensvīra zvaigznājā. Svarīga tikšanās, kas būs aplūkojama tikai teleskopā, gaidāma 7.decembrī, kad sarkanā planēta satuvosies ar Saules sistēmas tālāko planētu - Neptūnu. Decembra trešajā dekādē Marss iesoļos Zivju zvaigznājā
* Jupiters - nav aplūkojams. Decembra otrajā pusē Saules sistēmas planēta sāks iznirt austrumos pirms Saules ausmas, bet decembrī atradīsies vēl pārāk zemu, lai tā novērojumi būtu sakarīgi realizējami.
* Saturns decembrī noriet tik drīz pēc Saules rieta un atrodas tik tuvu horizontam, ka nav prāta darbs traukties vērot šo planētu.
* Urāns redzams jau pēc Saules rieta dienvidaustrumos uz robežas starp Zivju un Auna zvaigznāju. Lai ieraudzītu Urānu, jums vajadzēs vismaz binokli.
* Neptūns meklējams Ūdensvīra zvaigznājā un ir redzama pēc Saules rieta. Tā aplūkošanai noteikti nepieciešams teleskops.
Komētas
Neviena no komētām nav novērojama ar neapbruņotu aci pagaidām, bet sekojiet līdzi jaunumiem, jo ar komētām ir kā ar bitēm... vai ar kaķiem. Nekad neko nevar zināt.
Lielas cerības tiek liktas uz komētu 46P Wirtanen, kas vistuvāk Zemei atradīsies 16.decembrī. No mūsu planētas to škirs 1,5 miljons kilometru. Tā ir salīdzinoši neliela komēta, kuras kodola diametrs ir aptuveni 1 km. 46P ir īsā perioda komēta, kas perihēlijā atgriežas reizi 5,4 gados. Šogad perihēliju (158 miljoni km no Saules) komēta sasniegs 12.decembrī. Apmeklējiet šo vietni, lai noskaidrotu, kur komētu meklēt konkrētos datumos. Tiek prognozēts, ka 46P Wirtanen varētu būt redzama ar neapbruņotu aci, sasniedzot +3 zvaigžņlielumu. Sekojiet līdzi jaunumiem un ceriet uz skaidrām debesīm! Interesanti! Ja nebūtu aizkavējies Rosetta misijas starts, Philae būtu mēģinājis nolaisties uz 46P Wirtanen, kas bija sākotnējais misijas galamērķis.
Meteoru plūsmas
10./11. decembris - Monocerotīdu un Chi Orionīdu plūsma. Pirmajai plūsmai radiants atrodas starp Dvīņu un Vienradža zvaigznājiem, savukārt Chi Orionīdu izejas punkts atrodas starp Vērša un Oriona zvaigznājiem. Jāsaka gan, ka neviena no šīm plūsmām nav pietiekami spēcīga. Ieteicams novērojumus sākt ap pusnakti.
11./12. decembris - Sigma Hidrīdu plūsma - radiants atrodas Hidras zvaigznāja "galvas daļā". Tie ir vieni no ātrākajiem meteoriem, kurus labos apstākļos var novērot pēc pusnakts līdz pat rīta ausmai.
16./17. decembris - Piscīdu plūsma - plūsma, kas tika atklāta 1973. gadā. Jauna un maz izpētīta, bet arī ļoti vāja plūsma. Sagaidāmi ne vairāk kā 8 meteori stundas laikā, kuru radiants meklējams Zivju zvaigznājā.
13./14 decembris - Geminīdu plūsma - Radiants meklējams nedaudz uz ziemeļiem no Dvīņu zvaigznāja zvaigznes Kastora. Geminīdas mēdz būt visai skatāma plūsma un šogad meteoru vērošanu netraucēs Mēness. Aptuveni 3% no Geminīdu meteoriem aiz sevis atstāj pēdu - ar aci pamanāmu švīku, kas vērojama vēl kādu brīdi pēc tam, kad meteors jau apdzisis. Šo meteoru avots nav komēta, bet gan 3200 Phaethon, kas ir Apollo grupas asteroīds, kas dažkārt lido tuvu garām Zemei. Tumšās debesīs, kur netraucē makslīgais apgaismojums, var cerēt uz 60-70 meteoriem stundas laikā.
20./21. decembris - Delta Arietīdu plūsmas maksimums. Vāji, bet ātri meteori, kas redzami jau pirms pusnakts. To radiants atrodas Auna zvaigznājā. Stundas laikā gaidāmi aptuveni 5-10 meteori. Protams, "krējumu nosmels" spožais Mēness.
22./23. decembris - Ursīdu plūsma, kuras radiants atrodas Mazā Lāča zvaigznājā. Tā kā tas ir nenorietošais zvaigznājs, meteorus varat skaitīt visu cauru nakti. Ieteicams sākt vakarpusē, kad ir pietiekami tumšs. Izcelsmes avots ir Tatla (8P) komēta. Ja debesis ir tumšas, tad stundas laikā varot saskaitīt līdz pat 10 meteoriem. Šogad būtiski traucēs Mēness.
Mēness
22. decembris - pilnmēness
29. decembris - pēdējais ceturksnis
7. decembris - jauns Mēness
15. decembris - pirmais ceturksnis
Svarīgie datumi
22. decembris - Ziemas Saulgrieži
24. decembris - Jaukus jums Ziemassvētkus!
31. decembris - Skaisti sagaidīt 2019. gadu!
Iesakam apskatīt
* Klasisko vērtību cienītājiem: Oriona miglājs (M42) gan bez bruņojuma, ja debesis ir tumšas, gan apbruņojušies ar binokļiem vai teleskopiem. Ja jūsu rīcībā ir OIII filtrs, baudījums būs vēl iespaidīgāks. Otrs šāds klasiskais objekts, kurš aplūkojams gan ar neapbruņotu aci, gan binokli, gan teleskopā, ir Andromedas galaktika (M31).
* Ja jau reiz esam iesoļojuši Andromedas zvaigznājā, tad noteikti ir vērts aplūkot arī vienu no skaistākajām dubultzvaigzēm - Almahu. Izrādās, ka šajā zvaigznājā ir vēl arī citas galaktikas, piemēram, NGC 891, kas vērsta ar malu pret Zemi. Šīs galaktikas rietumu malu grezno 12 zvaigžņlieluma zvaigzne.
* Tuvojoties Ziemassvētku laikam piedāvājam iepazīt dažus objektus Vienradža zvaigznājā, kas atrodas nedaudz uz leju un austrumiem no Oriona sarkanīgās Betelgeizes. Vienradzis ir "iespiests" starp Lielo un Mazo Suni. Šajā zvaigznājā meklējams pats Ziemassvētku koks, pareizāk sakot Ziemassvētku Koka kopa NGC 2264. Lielākā palielinājumā "eglītes" galā iespējams saskatīt tumšo Konusa miglāju (Cone nebula). Izmantojot OIII filtru, pamanīsiet, ka Ziemassvētku Koka kopas apkaimē ir vairāki miglāji. Īpaši ievērības vērts ir NGC 2261, kuru apskatot atcerieties, ka jaunu komētu neesat atklājuši. No vairāku zvaigžņu sistēmām rekomendējam aplūkot 8 Mon (8 Monocerotis) un Beta Monocerotis. Nu un protams, kā bez iespaidīgā Rozetes miglāja, kurā piedzimušās zvaigznes pazīstamas kā kopa NGC 2244. Šo objektu varat mēģināt ieraudzīt ar neapbruņotu aci vai ar binokļa palīdzību. Ja vēlaties aplūkot šo miglāju teleskopā, rekomendējam OIII filtru. Vēl viena interesanta vaļējā zvaigžņu kopa ir NGC 2301. Vienradža zvaigznājā ir iekļuvis arī viens no Mesjē kataloga objektiem - M50, kas ir vaļējā zvaigžņu kopa, kurā, ja uzmanīgi ieskatās, varot atrast kaklarotu.
* Decembrī ir vērts atvēlēt kādu nakti, lai iepazītu ceturto lielāko zvaigznāju - Vali, kurš iekārtojies zem Auna un Zivju zvaigznājiem. Ekskursiju šajā zvaigznājā sāksim ar Nu Ceti, kas nav tikai jauka dubultzvaigzne, bet punktiņš "Kosmiskajai jautājumzīmei". Ja parasti Lauvas zvaigznāja "galva" tiek minēta kā apgriezta jautājumzīme, tad Valī ar neliela binokļa palīdzību ieraudzīsiet normālu jautājumzīmi. Lai arī Valis ir patiesi milzīgs zvaigznājs, tajā atrodams tikai viens Šarla Mesjē objekts - spirālveida galaktika M77. Tomēr nevarētu teikt, ka tā ir vienīgā galaktika šajā zvaigznājā. Netālu no M77 atrodas arī NGC 1055, NGC 1087, NGC 1090 un NGC 1094. Lai arī vizuāli neko īpašu neredzēsiet, ir vērts uzmest aci Omicron Ceti jeb Mirai, kas ir īpaša ar to, ka tā ir pirmā atklātā periodiskā maiņzvaigzne, kuras mainību 1638. gadā pamanīja Johans Fokens Holvarda no Nīderlandes. Ja arī zvaigzne jums nešķiet īpaša, tad aizdomājieties, ka tā ir vairāk nekā 300 reizes lielāka nekā mūsu Saule. Vaļa astes daļā atrodams planetārais miglājs NGC 246, kura aplūkošanai vēlams izmantot OIII filtru. Nedaudz zemāk atradīsiet dažas Tēlnieka grupas galaktikas - NGC 247, NGC 253, no kurām pēdējā jau atrodas Tēlnieka zvaigznājā.
Lai skaidras un tumšas debesis!
P.S. Atcerieties, ka teleskopā redzētais lielākoties neatbildīs kosmisko objektu fotogrāfijām. Pie šādas nepilnības nav vainojami teleskopu ražotāji, bet gan mūsu pašu acis.
Komentāri
