Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : aprīlis (1883/5)


Publicēts: 31.03.2013

Iespējams, ka šis ir jūsu pirmais pavasaris, kad pavasaris marta mēnesī tā arī neparādījās. Toties ziema uz atvadām mums dāsni dāvāja skaidras un aukstas naktis. Visi, kuriem nebija slinkums, varēja priecāties gan par žilbinošajām zvaigznēm, gan Jupiteru, kā arī PanSTARRS komētu. Kas gan mūs sagaida aprīlī?

Saules sistēmas planētas

Merkurs - aprīlī šī planēta nav novērojama.

* Venēra - lielāko daļu aprīļa nav novērojama, bet mēneša beigās varat mēģināt to pamanīt rietumos pēc Saules rieta. Atradīsies zemu pie horizonta.

* Marss - aprīlī nav novērojams.

* Saturns kāpj arvien augstāk un aust arvien agrāk. Ja aprīļa sākumā planēta virs horizonta parādās brīdi pirms 23:00, tad mēneša beigās Saturns virs horizonta būs jau uzreiz pēc Saules rieta. Jāatceras, ka šogad gredzenotā planēta meklējama Svaru zvaigznājā, kas nepaceļas pārāk augstu virs horizonta. 26. aprīlī Saturns atradīsies virs spožā Mēness diska.

Jupiters pamazām atvadās no mums. Ar katru dienu tas atradīsies arvien tuvāk rietumu horizontam pēc Saules rieta. Tādēļ izmantojiet skaidrās naktis, lai vēl palūkotos uz strīpaino milzi. 14. aprīlī starp Vērša ragiem būs redzams gan Jupiters, gan augoša Mēness sirpis.

Urāns un Neptūns šomēness nav novērojami.

Komētas

Lai arī komētu Pan-STARRS (C/2011 L4) nevar īsti nodēvēt par tādu, kas viegli būtu pamanāma ar neapbruņotu aci, tā ir šobrīd spožākā redzamā komēta ziemeļu puslodē, kuru iespējams labi aplūkot ar binokli vai teleskopu. Mēneša sākumā tā redzama Andromedas zvaigznājā (netālu no M31 jeb Andromedas galaktikas), jau 9. aprīlī ielidojot Kasiopejas teritorijā, kur tā atradīsies visu atlikušo mēnesi. 23. un 24. aprīlī komēta atradīsies netālu no vaļējās zvaigžņu kopas NGC 103. Ņemiet vērā, ka komēta strauji attālinās no Saules, tādēļ ar katru dienu tā kļūs arvien blāvāka.

Meteoru plūsmas

3./4. aprīlis - Kapa Serpentīdas ir ļoti īsu laiku vērojama plūsma. Radiants atrodas gandrīz zenītā aptuveni 2:00 naktī. Prognozēti daži meteori stundas laikā.

6./7. aprīlis - Delta Drakonīdas. Šī ir salīdzinoši vāja plūsma, kuras radiants meklējams Pūķa zvaigznājā, kas atrodas blakus Mazā lāča zvaigznājam. Plūsmu atklāja 1971. gadā. Lai ieraudzītu meteorus, silti saģērbieties un kopš 22:00 vakarā neatlaidīgi lūkojieties ziemeļaustrumu virzienā. Iespējams, ka jums izdosies ieraudzīt kādu no lēni "krītošajām zvaigznēm".

13./14. aprīlis - ja paveiksies ar daudz un dažādiem nosacījumiem, var gadīties, ka šī nakts izvēršas par neaizmirstamu piedzīvojumu. Aprīļa ugunsbumbām nav radianta. Nav atklāta saistība ar jebkuru no zināmajām meteoru plūsmām. Šis fenomens novērojams aprīļa pēdējo divu pilno nedēļu laikā. Lielākoties visi šajā laikā novērotie meteori ir ļoti spoži un atstāj aiz sevis izcili garas astes. Tie ir tik spoži, ka Mēness gaisma varētu īpaši netraucēt novērojumiem. Daži mēdz pat sasniegt zemi... Novērojumus ieteicams sākt pēc pusnakts.

21./22. aprīlis - Lirīdas - samērā neprognozējama plūsma, kas nereti izvēršas par gada labāko "zvaigžņu lietu", lai arī ar katru gadu tā kļūst vājāka. Tā kā šogad Mēness būtiski traucēs novērojumiem, Lirīdas varētu nebūt pārāk izcilas. Radiants meklējams netālu no spožas zvaigznes Vegas Liras zvaigznājā. Lirīdas ir Tatčera komētas atstātās atlūzas. Lai arī komētu atklāja tikai pirms aptuveni 100 gadiem, meteoru plūsma tika novērota jau pirms mūsu ēras. Pirmie to apraksta Ķīnas pētnieki 687. g.p.m.ē. Labākais laiks novērojumiem ir ap pusnakti.

22./23. aprīlis - ne mazāk dīvaina kā aprīļa ugunsbumbas ir Grigga-Skjellerupa plūsma, kas ir vienīgā, kas nosaukta komētas vārdā. Dīvaina šī plūsma ir tādēļ, ka tā ir izteikti lokalizēta. Reizēm tā ir labāka ziemeļu puslodē, reizēm dienvidu. Meteori "lido" no dienvidu horizonta puses. Šogad meteoru vērošanu traucēs gandrīz pilnais Mēness.

Mēness

3. aprīlis - pēdējais ceturksnis
10. aprīlis - jauns Mēness
18. aprīlis - pirmais ceturksnis
25. aprīlis - pilnmēness

Pilnmēness vakarā būs vērojams daļējs Mēness aptumsums, lai gan jābrīdina jūs laicīgi, ka uz būtisku vizuālu efektu nav ko cerēt, jo aptumsuma maksimālā fāze būs tikai 0.014. Pusēnas aptumsuma fāze sāksies jau 21:03:41 pēc Latvijas laika. Pilnas ēnas aptumsuma fāze sāksies 22:54:04 un noslēgsies 23:21:04. Savukārt no Zemes pusēnas Mēness pilnībā izies 01:11:23.

Citi notikumi

13. aprīlis - StarParty #9
22. aprīlis - Zemes diena
25. aprīlis - Daļējs Mēness aptumsums
28. aprīlis - Saturns atrodas opozīcijā

Iesakam apskatīt

Pan-STARRS komētu, kamēr tā vēl ir pietiekami spoža.

Jupiteru un Saturnu - abas Saules sistēmas lielākās planētas.

* Kamēr nav iestājušās gaišās naktis, vari paspēt pavērot pavasarī tik bagātīgo galaktiku klāstu - Berenikes Matu, Medību Suņu, Lauvas un Jaunavu zvaigznājos. Noteikti iekļaujiet aplūkojamo objektu klāstā M51M104NGC 4565 un M64.

Lai skaidras un tumšas debesis!

Komentāri

  1. lulu tieši 1.05.2013 domāja šādi:

    LABDIEN!
    Vai kāds var palīdzēt izskaidrot, kas tā par parādību- vakar, 30.aprīlī ap plkst 22.00 (precīzāk aizmirsu apskatīties) ļoti koši uzzibsnīja (kā neliels prožektors tālumā - debesīs) viena zvaigzne debesīs, kura varētu atrasties D-A rajonā ap Jaunavas zvaigznāju (aptuveni). ZInu noteikti, ka tas nebija neviens lidojošais objekts- ilgi skatījos pēc tam vai tā zvaigzne nekustās - nē, atradās turpat. ????

  2. x-f tieši 1.05.2013 domāja šādi:

    Vai nu meteors, vai varbūt Iridium satelīts uzzibsnīja blakus kādai zvaigznei?
    Ja otrais, tad vari pārbaudīt savai atrašanās vietai pēc heavens-above.com, tur var "patīt atpakaļ" laiku.

  3. Redaktors tieši 1.05.2013 domāja šādi:

    Ja tā "zvaigzne" rādījās ilgi (vairākas minūtes), tad var domāt par a) lidmašīnu, kuras lidošanas virziens nodrošina parādību, ka redzams praktiski nekustīgs galvenais prožektors; b) der arī helikopters; c) ilgspēlējošās signālraķetes, kas ilgi karājas vienā augstumā; d) lidojošās papīra laternas; e) Saturns vai Spika (ja pirms tam tos aizsedza mākoņi, lai gan ne viens, ne otrs nebūtu aprakstāmi kā koši).Ja parādība bija īslaicīga (dažas sekundes) labi der satelīti vai meteori.

  4. lulu tieši 2.05.2013 domāja šādi:

    to x-f: paldies par atbildi, bet tādus meteorus neesmu vērojusi, kuri uz vietas uzzibsnīja. Varbūt otrs variants- pameklēšu. Paldies par info. :-)))
    redaktoram: Paldies par atbildi. nebija a), jo man tur visu laiku lido lidmašīnas un zinu kā no attāluma izskatās lidmašīnas prožektors- tas visu laiku ir, nekur nepazūd. nevar būt arī b), jo skat. manu paskaidrojumu par a). kā izskatās signālraķetes arī esmu redzējusi - viņas pareizi raksti- ilgspēlējošās, bet manis redzēts objekts kaut arī uzzibsnīja ļoti koši, bet ar zilganbaltu gaismu (ko laikam aizmirsu uzrakstīt). d) arī atkrīt, jo laternām arī dzeltena gaisma.
    Jā, parādība bija īslaicīga.
    Meklēšu piedāvātajā mājaslapā atbildi.. :-))))

  5. shauttra tieši 3.05.2013 domāja šādi:

    Naktī no 1 uz 2. maiju ar tādu redzēju. Viens nekustīgs, punktveida zibsnis. Bija un pazuda...






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE