ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Mēneša debesis : aprīlis


Publicēts: 31.03.2010

Marts nenoliedzami ienesa daudz pārmaiņu. Gan siltāks kļuva, gan ledus spridzināšanu un iešanu varēja braukt skatīties, gan gājputnus vērot, gan arī nedaudz vairāk skaidru nakšu bija vērojamas. Cerēsim, ka aprīlis mūs turpinās priecēt ar pavasarīgi siltu laiku un patīkami skaidrām naktīm, lai varētu pavērot gan Saturnu, gan Venēras un Merkura tandēmu pēc Saules rieta.

Saules sistēmas planētas

Merkurs - ideāls laiks, lai vērotu un fotografētu šo planētu pēc Saules rieta. Merkurs atrodas tuvu Venērai, tādēļ iespējams noķert divus "zaķus" uzreiz. 15. un 16. aprīlī duetam pievienojas tikko manāms Mēness sirpītis. Merkuru jāmeklē rietumos, Auna zvaigznājā. Pēc 20. aprīļa Merkurs atradīsies pārāk zemu, lai būtu novērojams.

* Venēra, kā jau minējām, veido tandēmu ar Merkuru un ir vērojama rietumos uzreiz pēc Saules rieta. Venēra ir redzama kā ļoti spoža zvaigzne. Novērojama visu aprīļa mēnesi gandrīz stundu pēc Saules rieta. 25. aprīlī, kad ir pietiekami satumsis, pamanīsiet, ka Venēra atrodas nedaudz tuvāk horizontam kā Plejādes.

* Marss redzams uzreiz pēc Saules rieta Vēža zvaigznājā gandrīz zenītā. 21. aprīlī Marss atradīsies netālu no augošā Mēness. Aprīļa vidū Marss atrodas ļoti tuvu vaļējajai zvaigžņu kopai M44 (Bišu spiets). Abu objektu novērošanai derēs neliels teleskops vai binoklis. Marss riet dažas stundas pirms uzaust Saule. Marsu var atpazīt pēc tam raksturīgās sarkanīgās nokrāsas.

* Saturns vērojams uzreiz pēc Saules rieta austrumos Jaunavas zvaigznājā. Samērā spoža, dzeltenīgas nokrāsas zvaigzne. Saturns atrodas pusceļā starp Jaunavas Spiku un Lauvas Regulu.

* Pārējās planētas šomēnes neatrodas novērojumiem labvēlīgā pozīcijā.

Komētas

Šobrīd nav neviena komēta, kura būtu redzama ar neapbruņotu aci.

Tiek prognozēts, ka komēta C/2009 O2 (Catalina) varētu sasniegt 9,5 zvaigžņlielumu aprīļa vidū. Tomēr tās atrašanās Vērša zvaigznājā nozīmē to, ka komēta ir redzama tikai līdz pusnaktij.

Jaunavas zvaigznājā varat mēģināt atrast komētu 81P jeb Vailda komētu, kura varētu sasniegt 9-10 zvaigžņlielumu.

Meteoru plūsmas

3./4. aprīlis - Kapa Serpentīdas ir ļoti īsu laiku vērojama plūsma. Radiants atrodas gandrīz zenītā aptuveni 2:00 naktī. Prognozēti daži meteori stundas laikā.

6./7. aprīlis - Delta Drakonīdas. Šī ir salīdzinoši vāja plūsma, kuras radiants meklējams Pūķa zvaigznājā, kas atrodas blakus Mazā lāča zvaigznājam. Plūsmu atklāja 1971. gadā. Lai ieraudzītu meteorus, silti saģērbieties un kopš 22:00 vakarā neatlaidīgi lūkojieties ziemeļaustrumu virzienā. Iespējams, ka jums izdosies ieraudzīt kādu no lēni "krītošajām zvaigznēm". Mēness, kas uzausīs pēc plkst. 2:00 naktī, novērojumus ievērojami apgrūtinās.

9./10. aprīlis - Virginīdas, viena no trim plūsmām, kuras radiants atrodas Jaunavas zvaigznājā. Ļoti vāja plūsma.

13./14. aprīlis - ja paveiksies ar daudz un dažādiem nosacījumiem, var gadīties, ka šī nakts izvēršas par neaizmirstamu piedzīvojumu. Aprīļa ugunsbumbām nav radianta. Nav atklāta saistība ar jebkuru no zināmajām meteoru plūsmām. Šis fenomens novērojams aprīļa pēdējo divu pilno nedēļu laikā. Lielākoties visi šajā laikā novērotie meteori ir ļoti spoži un atstāj aiz sevis izcili garas astes. Tie ir tik spoži, ka Mēness gaisma varētu īpaši netraucēt novērojumiem. Daži mēdz pat sasniegt zemi... Novērojumus ieteicams sākt pēc pusnakts.

21./22. aprīlis - Lirīdas - samērā neprognozējama plūsma, kas nereti izvēršas par gada labāko "zvaigžņu lietu", lai arī ar katru gadu tā kļūst vājāka. Tā kā šogad Mēness netraucēs novērojumiem, 2010. gada Lirīdas varētu būt visai baudāms šovs. Radiants meklējams netālu no spožas zvaigznes Vegas. Lirīdas ir Tatčera komētas atstātas atlūzas. Lai arī komētu atklāja tikai pirms aptuveni 100 gadiem, meteoru plūsma tika novērota jau pirms mūsu ēras. Pirmie to apraksta Ķīnas pētnieki 687. g.p.m.ē.

22./23. aprīlis - ne mazāk dīvaina kā aprīļa ugunsbumbas ir Grigga-Skjellerupa plūsma, kas ir vienīgā, kas nosaukta komētas vārdā. Dīvaina šī plūsma ir tādēļ, ka tā ir izteikti lokalizēta. Reizēm tā ir labāka ziemeļu puslodē, reizēm dienvidu. Meteori "lido" no dienvidu horizonta puses. Vērojumus ieteicams veikt pēc pusnakts.

Mēness

6. aprīlis - pēdējais ceturksnis
14. aprīlis - jauns Mēness
21. aprīlis - pirmais ceturksnis
28. aprīlis - pilnmēness

Citi notikumi

4. aprīlis - priecīgas Lieldienas!
8. aprīlis - Merkurs atrodas tālākajā austrumu elongācijas punktā.

Iesakam apskatīt

* Asteroīdu Vesta, kas redzama kā 7tā lieluma zvaigzne. Novērojumiem nepieciešams vismaz binoklis. Asteroīds meklējams Lauvas zvaigznājā netālu no Epsilon Leonis.

* Atgriežas M13 un M92 - lieliskas lodveida zvaigžņu kopas Herkulesa zvaigznājā.

* Binokļu un nelielu teleskopu īpašnieki var baudīt Perseja Dubultkopu, kas atrodas starp Kasiopejas un Perseja zvaigznājiem.

Lai skaidras un tumšas debesis!

Komentāri

  1. Redaktors tieši 12.04.2010 domāja šādi:

    Raksts papildināts ar vakardien tapušām Merkura un Venēras fotogrāfijām.Izmantojiet skaidro laiku, fotografējiet abas planētas. Šobrīd atrodas visai augstu virs horizonta.... kas zin, varbūt noderēs konkursam...

  2. Andris tieši 17.04.2010 domāja šādi:

    Novērojama samērā spoža comēta C/2009 K5 ( McNaught ), Z/A Gulbja zv-jā, nakts otrajā pusē. Izdevās nofotografēt naktī 15./16. apr., spožums 8,5 (+- 0.1) mag , komas diam. ~ 5' ( loka min.), tātad ~1/6 no Mēness redzamā diametra, vērojama pat nelielā teleskopā vai binoklī. Aste nav novērota. (... bet tāda ir parādījusies 81 P Wild )






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!