Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Laika apstākļu noteikšana pēc Saules, Mēness un zvaigznēm (6087/2)


Publicēts: 30.05.2003

Vienu dienu pirms slavenās 2003. gada ‘Prezidenta dienas sniega vētras’ telefons Ņujorkas meteocentrā zvanīja nepārtraukti. Bet jautājumi, kas tika uzdoti dežurējošam meteorologam nebija par draudošo sniega vētru.

Tā kā nebija mākoņi, pilnmēness bija redzams visā savā spožumā. Blakus Mēnesim bija ļoti labi saredzams Jupiters – spoža zvaigzne. Bet arī par to cilvēki nezvanīja.

Cilvēki visi gandrīz kā viens jautāja par neprasti lielo un spožo gredzenu jeb oreolu, kas apjoza Mēnesi.

„Es nekad neko tādu neesmu redzējusi agrāk,” stāstīja viena sieviete. „Vai Mēness izstaro kaut kādu dīvainu enerģiju?” Vēl kāds cits zvanītājs jautāja, vai gadījumā nebūs aptumsums. Vēl daži izteica pieņēmumus, ka Mēness oreola ir saistīts ar laika apstākļiem, piemetinot: „Es domāju, ka fakts, ka tas ir tik spožs, nozīmē, ka būs daudz sniega, vai ne?”

Tātad, vai Mēness oreola kaut ko nozīmē? Un vai ir kāda saistība starp Sauli, Mēnesi un zvaigznēm attiecībā uz laika apstākļiem?

Apskatīsim četrus piemērus. Nedaudz arī ar to saistīto folkloru. Sāksim ar oreolām.

Jo lielāks gredzens, jo tuvāk ir slapjums

Oreolas veidojas, kad gaisma no Saules vai Mēness iet cauri ledus kristāliem, kas koncentrēti augstu atmosfērā (aptuveni 7,6 kilometri). Ledus kristāli atrodas visbiežāk sakopoti vienā plānā, apaļas formas mākoņu veidojumā.

Praktiskā oreolu nozīme laika prognozēšanā ir pakļauta faktam, ka šādi mākoņu veidojumi visbiežāk ir priekšvēstneši siltajai gaisa frontei un sekojošajiem nokrišņiem. Patiesībā ziemā oreolam nav praktiskas nozīmes, bet siltāko mēnešu laikā tās norāda uz tuvojošos mitrumu. Parasti 12 līdz 18 stundu laikā pēc oreolas novērošanas ierodas lēns, ilgstošs lietus.

Jūsu izredzes pareizi un precīzi iztulkot oreolas nozīmi ir atkarīgas arī no atrašanās vietas. Jo tuvāk atrodaties vietām, kur bieži līst un plosās vētras, jo ticamāk, ka oreola vēsta par nokrišņiem. Nokrišņiem ir tendence ierasties ātrāk ziemā pēc oreolas novērošanas kā vasarā.

Oreolas izmērs ir atkarīgs no ledus kristālu formas. Gaisma iekļūst kristālā caur kādu no tā šķautnēm un tiek vai nu atstarota, vai lauzta, jo gaisma ledū ceļo daudz lēnāk nekā gaisā. Gaisma izkļūst ārā pa citu kristāla šķautni un tiek atkal atstarota. Gaisma visbiežāk tiek lauzta 22 grādu leņķī.

Oreolas reti izceļas ar krāsainību. Parasti tās ir balti riņķi debesīs.

Dažreiz, jo īpaši Saules oreolas, var atmirdzēt visās varavīksnes krāsās ar nespodru sarkanu joslu iekšējā daļā un spoži zilganbaltu ārmalā.

Dažreiz ir sastopama tā saucamā lielā oreola. Tā rodas gaismai no kristāliem atstarojoties 46 grādu leņķi, jo gaisma iekļūst kristālā no tā virsotnes, atstarojas no kādas no malām, un visbeidzot izkļūst ārā caur apakšējo skaldni.

Lai izveidotu parasto vai lielo oreolu, Saules vai Mēness stariem ir jāiziet cauri diviem šādu kristāla mākoņu slāņiem. Ja Saule atrodas zemu, iespējami savādākas formas veidojumi – arkas, pīlāri un citi dīvaini efekti. Kad uz primārās oreolas fona izveidojas citi gredzenveida veidojumi, tos sauc par Saules suņiem vai Saules parodijām.

Sarkanas debesis vakarā
Jūrniekam mieru sniedz
Sarkanas debesis rītā
Jūrniekam burāt liedz
.

Daudzi varētu būt izbrīnīti, uzzinot, ka šis zināmais tautas ticējums pirmo reizi ir pierakstīts Bībelē – Mateja evaņģēlijā 16:6, kur Kristus saka: „Kad ir vakars jūs sakāt, ‘Būs jauks laiks, jo debesis ir sarkanas’. Un no rīta jūs sakāt ‘Šodien būs vētra, jo debesis ir sarkanas un zemas’.

Interesanti, ka šim citātam ir zinātnisks pamatojums.

Sarkanais saules riets, kuru minēja Kristus, rodas skatoties uz Sauli cauri putekļainam gaisam, kas sasniegs vērotāju nākamajā dienā. Lielākajā daļā pasaules laika apstākļi virzās no rietumiem uz austrumiem. Tātad, ja „rītdienas gaiss” atrodas rietumos, tad rītdien būs nokrišņi, ja Saule ir nespodri dzeltenīga vai pat pelēcīga. Savukārt, ja rietumos gaiss ir sarkans, Saule būs izteikti sarkana.

Kopumā sanāk, ka vidēji septiņi no desmit sarkaniem Saules rietiem vēsta par labu laiku. Attiecīgi pretēji, sarkanīga Saule lecot parasti nozīmē, ka tuvojas siltā un mitrā gaisa fronte.

Mirdzi, mirdzi mazā zvaigzne

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka visas debesis ir piepildītas ar mirdzošām zvaigznēm, un ka tad astronomiem ir vislabākais laiks debesu apskatei. Lai gan jāsaka, ka šāds skats ir, iespējams, vissliktākais brīdis debesu novērošanai.

Jo īpaši tas attiecas uz ziemas mēnešiem, kad atmosfēra ir ļoti skaidra un temperatūra ir stipri noslīdējusi zem nulles. Tad mirdzēšanas jeb scintilācijas efekts ir novērojams īpaši labi. Tās iemesls ir meklējams apstāklī, ka temperatūra, ūdens tvaiki un atmosfēras dažādu slāņu blīvums nemitīgi mainās starp dažādiem slāņiem un gaisa kabatām.

Kad gaismas stars no zvaigznes šķērso gaisa slāni, tas tiek lauzts un atstaros dažādos veidos, izejot cauri daudzām gaisa kabatām, radot mirdzēšanas efektu.

Ja jūs debesis tādā naktī aplūkosiet ar teleskopu, jūs būsiet vīlušies. Lūkojoties uz konkrētu zvaigzni vai planētu caur šādu trauksmainu atmosfēru, attēls nemitīgi lēkās un mirdzēs, pat ja jūs lietosiet vāju tehniku.

„Sliktas redzamības” naktis parasti ir novērojamas uzreiz pēc vētras vai krasas laika apstākļu notiecošās frontes nomaiņas. Tādos gadījumos labāk nogaidīt vismaz 24 stundas, lai lokālā atmosfēra nostabilizētos.

Smieklīgi, bet vasaras naktis, kas biežāk ir dūmakainas un labi redzamas ir pāris zvaigznes, ir vislabākās novērošanai ar teleskopu. Lai gan nav tik dzidras kā aukstā un spirgtā ziemas naktī, atmosfēra ir daudz stabilāka.

Nav Bišu spieta (Beehive) šovakar ... gatavojies nepastāvīgam laikam

Viens laika vēstnesis , kas atrodas zvaigžņotajās debesīs un ir pazīstams jau no seniem laikiem, ir radies cilvēka ierobežoto iespēju dēļ.

Augstu dienvidos, vēlas ziemas naksnīgajās debesīs ir redzama spožā planēta Jupiters, kas atrodas nespodrajā Vēža zvaigznājā. Vēža zvaigznājs ir viens no 12 zodiakālajiem zvaigznājiem. Vēl viens ievērojams fakts ir saistīts ar šo zvaigznāju – tajā atrodas viens no spožākajiem galaktiskajiem zvaigžņu klasteriem.

Klasteris ar neapbruņotu aci ir redzams kā miglains gaismas plankums pa labi no Jupitera. Bet tālskatos ir labi saredzama tā struktūra, kuras pamatā ir zvaigznes. Tas ir Bišu spieta zvaigžņu klasteris, kas satur simtiem mazu zvaigžņu.

Interesanti, ka šis klasteris viduslaikos tika lietos laka prognozēšanā. Tas ir viens no retajiem klasterim, kas pieminēti senajā literatūrā. Aratus (aptuveni 260 PK) un Hiparks (aptuveni 130 PK) nodēvēja to par „Mazā migla” vai „Mazais mākonis”. Arratus ir atzīmējis, ka ja debesis izskatās skaidras, bet Bišu spiets nav redzams, tas nozīmē, ka tuvojas vētra.

Protams, ka šodien mēs zinām, ka pirms nemierīga laika ierašanās, paradās augsti, plāni mākoņi, kuri veidojas no ledus kristāliem. Mākoņi ir pārāk plāni, lai būtiski nomāktu Sauli, Mēnesi un spožākās zvaigznes, bet pietiekami biezi, lai aizklātu tādus debesu veidojumus kā Bišu spietu.

SPACE.com

Komentāri

  1. Daiga tieši 18.03.2008 domāja šādi:

    Kāpēc jālieto vārds "klasters", ja astronomijas grāmatās sen zināms latvisks nosaukums "zvaigžņu kopa".Par daudz jau to anglicismu...
    Citādā ziņā interesanta informācija. Pati esmu sengrieķu val. studējusi un lasījusi Aratu (Arats, - tā šis vārd latviskojams)oriģinālā. Arī sengr. dzejnieks Teokrits kādā idille min Vēža zvaigznājā redzami Sili (vai būtu tas pats Bišu spiets?)kā laika noteicēju palīgu zvejniekiem.

  2. Redaktors tieši 18.03.2008 domāja šādi:

    Bišu spiets noteikti varētu tikt identificēts ar sili, jo ja tā ieskatās, tad atgādina kausu.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE