Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kur meklēt Stīvu? (944/2)


Publicēts: 15.03.2018

2016.gada 25.jūlijā ap pusnakti Notanī Borassa atradās ārpus mājas, lai fotografētu ziemeļblāzmas. Debesīs parādījās tieva violetas gaismas josla. Borassa, kas vēroja ziemeļblāzmas jau vairāk nekā 30 gadus, nojauta, ka tā nav parasta ziemeļblāzma. Tas ir kaut kas cits. Pēc 20 minūtēm, kuru laikā Borassa fotografēja interesanto fenomenu, gaismas josla pazuda. Vaļasprieka astronomi par šo neparasto parādību laika posmā no 2015. līdz 2016.gadam ziņoja 30 reizes gan forumos, gan projekta Aurorasaurus zinātniekiem.

Aurorasaurus projekta zinātnieki Līzas Makdonaldas vadībā apņēmās identificēt šīs parādības cēloņus. Lai iegūtu vairāk informācijas, viņi sazinājās ar novērotājiem, kas apvienojušies Facebook grupā Alberta Aurora Chasers. Grupas moderātors Kriss Ratzlafs nodēvēja fenomenu par Stīvu (STEVE) un šis vārds "pielipa". Šobrīd STEVE ir ieguvis arī zinātniskāku interpertāciju - Strong Thermal Emission Velocity Enhancement.

Nakts, kad Borassam izdevās nofotografēt Stīvu, izrādījās liktenīgā šīs parādības izpratnē. Stīvu tonakt izdevās reģistrēt vairākās automatizētās fotokamerās. Tieši tonakt Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) Swarm satelīts lidoja virs apgabala, kurā tika manīts Stīvs. Šis bija pirmais gadījums, kad zinātnieku rīcībā bija gan novērojumi no zemes, gan no kosmosa. Tas palīdzēja labāk izprast, kā Zemes magnētiskais lauks strādā un mijiedarbojas ar lādētajām daļiņām.

Pētījumā izdevās noskaidrot, ka Stīvs nav parasta ziemeļblāzma, kas lielākoties veido ovālu, ilgst stundām ilgi un lielākoties ir zaļā, zilā un sarkanā krāsā. Stīvam raksturīga violeta nokrāsa, kuru var pavadīt zaļa, žogam līdzīga polārblāzma, kas viļņojas. Stīvs ir līnija ar nosakāmu sākumu un biegām. Šī parādība ilgst 20 minūtes līdz stundai.

Lai arī atšķirīgas izpausmēs, Stīvs un parastās ziemeļblāzmas veidojas līdzīgi - lādētajām daļiņām, kas nāk no Saules, mijiedarbojoties ar Zemes magnētiskā lauka līnijām.

Stīva neparastā uzvedība slēpjas detaļās. Lai arī šī parādība veidojas līdzīgi, elektroni pārvietojas pa citām magnētiskā lauka līnijām, kas novietotas tuvāk ekvatoram. Tādejādi Stīvs ir novērojams zemākos platuma grādos.

Lielākais pārsteigums zinātniekus gaidīja satelītu ievāktajos datos. Stīvs izrādījās ļoti ātra karstu daļiņu plūsma, kas tiek dēvēta par sub-polārblāzmu jonu plūsmu jeb SAID. Zinātnieki šo plūsmu pēta jau kopš 1970.gadiem, bet līdz šim nebija zināms, ka tai ir arī vizuāli novērojamas izpausmes. Swarm reģistrēja daļiņu ātrumu un temperatūru.

"Cilvēki SAID ir pētījuši visai daudz, bet mēs nezinājām, ka tas ir novērojams redzamajā gaismā. Tagad mūsu fotokameras ir pietiekami jutīgas, lai to nofotografētu, un cilvēku acis un intelekts izrādījās kritiskais faktors, nosakot šīs parādības nozīmīgumu," skaidroja pētījuma līdzautors Ēriks Donovans no Kalgari universitātes Kanādā.

Stīvs ir nozīmīgs atklājums, jo tas atrodas zemākos platuma grādos kā parastās polārblāzmas. Tagad zinātniekiem ir jāatrod process, kas rada šo gaismas emisiju. Līdz šim novērojumi liecina, ka Stīvs parādās vienlaicīgi ar parastajām ziemeļblāzmām, attiecīgi liekot domāt, ka Zemei tuvajā kosmosā notiek kaut kas, kā rezultātā veidojas gan polārblāzmas, gan Stīvs. Iespējams, ka šī parādība norāda uz līdz šim nezināmu fizikālu vai ķīmisku saistību starp polārblāzmām un procesiem, kas notiek zemākos platuma grādos.

Lai varētu atšķetināt šo mīklu, zinātniekiem ir nepieciešami jauni novērojumi gan no zemes, gan kosmosa. Arī Tu vari iesaistīties Stīva medībās.

Daži padomi tiem, kas grib nopietni pieķerties Stīva meklējumiem:

  1. STEVE novērojams tuvāk ekvatoram (potenciāli arī Latvijā)
  2. STEVE ir šaurs loks, kas stiepjas no austrumiem uz rietumiem
  3. STEVE lielākoties ir violets. Dažreiz to pavada zaļam žogam līdzīga polārblāzma, kas viļņojas un pazūd visai ātri.
  4. STEVE ilgst no 20 min līdz 1 stundai
  5. STEVE ir redzēts tikai kopā ar parastajām ziemeļblāzmām, bet jāatceras, ka parastās ziemeļblāzmas reizēm ierodas bez STEVE
  6. STEVE novērots konkrētos gadalaikos - nav novērots vēlos rudeņos, ziemās un agros pavasaros (OKT 2016 - FEB 2017 un OKT 2017 - MAR 2018 bija tukšie periodi)

Par saviem novērojumiem vari ziņot gan Aurorasaurus vietnē, gan aplikācijā, kas ir pieejama gan Androīdiem, gan iOS.

STEVE fotogalerija aplūkojam Flickr.

NASA

Komentāri

  1. Mārča tieši 15.03.2018 domāja šādi:

    Gan jau Ziemeļblāzmu mednieks Ivo Dinsbergs ir jau novērojis šo STEVE Aurora paveidu Latvijas teritorijā.. Paldies par rakstu.. :)

  2. Jānis Šatrovskis tieši 1.04.2018 domāja šādi:

    Šis ir novērots vienu reizi. Ar aci neredzams bija, bet kamerā ok. Uzgāju nejauši bildējot panorāmu ar ziemeļblāzmu. Pamaniju ka austrumu pusē sākas izteikts loks. Bildējot tālāk uz dienvidiem atklājās paliela arka. http://shauttra.blogspot.com/search?updated-max=2011-10-10T22:18:00%2B03:00&max-results=7&start=90&by-date=false






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE