#StarParty23
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Ko varēsim novērot debesīs 2020. gadā? (304/0)


Publicēts: 1.01.2020

2020. gads Latvijā būs labvēlīgs visu spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem. Tradicionālajos datumos būs redzami meteori jeb krītošās zvaigznes. Savukārt Saules un Mēness aptumsumu ziņā 2020. gads būs ļoti pieticīgs, jo Latvijā būs novērojami tikai divi pusēnas Mēness aptumsumi, kuru laikā pilna Mēness diska spožuma samazināšanos ar neapbruņotu aci būs samērā grūti pamanīt.

Interesanti, ka 2020. gadā būs četri pusēnas Mēness aptumsumi, bet nebūs neviena daļēja vai pilna Mēness aptumsuma. Divi no šiem pusēnas Mēness aptumsumiem būs redzami arī Latvijā. Pirmais pusēnas Mēness aptumsums Latvijā būs redzams jau 10. janvārī no plkst. 19:06 līdz plkst. 23:14. Savukārt otrais pusēnas Mēness aptumsums būs redzams naktī no 5. uz 6. jūniju (no plkst. 21:43 līdz plkst. 0:06). Jāņem gan vērā, ka jūnijā debesis ir gaišas, bet pilns Mēness atrodas zemu virs horizonta, tādēļ pusēnas aptumsuma ietekmi uz Mēness spožumu faktiski nav iespējams pamanīt. Bez minētajiem pusēnas Mēness aptumsumiem citviet pasaulē 2020. gadā būs redzams arī viens gredzenveida Saules aptumsums (21. jūnijā) un viens pilns Saules aptumsums (14. decembrī).

2020. gads būs ļoti labvēlīgs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem. No janvāra līdz maijam tā būs redzama vakaros, bet no jūlija līdz pat gada beigām - rītos. Vislielāko spožumu Venera sasniegs 28. aprīlī un 8. jūlijā.

Saulei tuvākajai planētai Merkuram 2020. gadā būs divi labi vakara redzamības periodi (no 5. līdz 20. februārim un no 20. maija līdz 10. jūnijam) un viens labs rīta redzamības periods (no 1. līdz 20. novembrim).

Marss būs redzams no jūnija līdz gada beigām. Vislabākā Marsa redzamība būs no septembra līdz decembrim. Vislielāko spožumu Marss sasniegs 14. oktobrī, kad tas nonāks opozīcijā un atradīsies 63 miljonu kilometru attālumā no Zemes.

Saules sistēmas lielākā planēta Jupiters būs novērojams no marta līdz gada beigām. Labākā Jupitera redzamība būs jūlijā, bet arī tad nakts laikā Jupiters atradīsies zemu virs horizonta debess dienvidu pusē.

Samērā līdzīgi novērošanas apstākļi būs arī Saturnam. Tas būs redzams no maija līdz gada beigām. Vislabākā Saturna redzamība būs jūlijā un augustā, kad Saturns būs pietiekami spožs, kaut arī atradīsies zemu virs horizonta debess dienvidu pusē. Ievērības cienīgs notikums ir gaidāms 21. decembra vakarā, kad Saturns pietuvosies Jupiteram un abas milzu planētas šķirs tikai 7 loka minūtes liels attālums. Iepriekšējo reizi šāda milzu planētu satuvošanās bija novērojama 2000. gadā.

2020. gadā ir vērts pievērsties arī krītošajām zvaigznēm. Divu interesantāko meteoru plūsmu – Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimumi gaidāmi attiecīgi 12. augustā un 13. decembrī.

2020. gads Latvijas astronomijā būs ievērojams ar vienu vēsturisku jubileju. Tieši pirms 200 gadiem nokrita Līksnas meteorīts, kas ir pirmais no četriem Latvijas teritorijā nokritušajiem un pēcāk atrastajiem meteorītiem. Visi zināmie meteorīti Latvijas teritorijā ir nokrituši laika posmā no 1820. līdz 1890. gadam. Kopš tā laika jauni meteorīti Latvijā vairs nav atrasti. Tiesa, 20. gadsimtā ģeoloģisko pētījumu rezultātā tika atklāts Dobeles meteorīta krāteris, kas radies pirms 300 miljoniem gadu. Tā aptuvenais diametrs ir 4,5 km, bet Zemes virspusē gan vairs nekas neliecina par tā esamību. Sīkāka informācija par Latvijas meteorītiem ir pieejama vietnē www.meteoriti.lv.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.

LAB

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas: