Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Geminīdas tiekas ar Marsu (2560/0)


Publicēts: 5.12.2007

Ja neesat rezervējuši nakti starp 13. un 14. decembri kādiem citiem pasākumiem, ir vērts apsvērt domu par pastaigu kādā tumšākā vietā. Protams, ja debesis būs skaidras. Gaidāms gada skaistākais un noslēpumainākais zvaigžņu lietus - Geminīdas.

Geminīdas pirmo reizi novēroja 1862. gadā Roberts Gregs Lielbritānijā un Aleks Tvinings ASV. Sākotnēji meteoru lietus bija vājš, tikai daži meteori stundas laikā. Pagājušā gadsimta laikā tas ir kļuvis izteikti intensīvāks. 1877. gadā astronomi konstatēja jau 14 meteorus stundā. 20. gadsimta sākumā - jau 20. 1930. gados to biežums sasniedza jau 70 meteorus stundas laikā. Gadus desmit atpakaļ tika reģistrētas jau 110 krītošās zvaigznes. Arī šogad gaidāma liela intensitāte, jo vairāk tādēļ, ka Mēness praktiski nebūs redzams.

Kāpēc gan šis meteoru lietus ir noslēpumains? Lielākā daļa šādu parādību ir dokumentētas un novērotas ilgstoši - gadsimtiem ilgi. Kā arī to izcelsme ir saistīta ar komētu atlūzām. Kad astronomi sāka meklēt Geminīdu mātes komētu, tā netika atklāta. 1983. gadā Simons Grīns un Džons Deivs, izmantojot NASA infrasarkano staru satelītu, atklāja objektu, kura orbīta atbilst Geminīdu joslai. Bet šis objekts nebija komēta. Tas bija 14 lieluma asteroīds, kas šonakt brāžas garām Zemei aptuveni 18 miljons kilometru attālumā. Šobrīd šis asteroīds, 3200 Faetons ir iekļauts potenciāli bīstamo sarakstā, jo reizi 17 mēnešos, tas Zemei palido garām 3,2 miljons kilometru attālumā.

Sākotnēji katalogos tas tika ieviests ar nosaukumu 1983 TB, vēlāk pārsaukts par 3200 Faetons. Asteroīdam ir izteikti eliptiska orbīta.

Līdz šim uzskatīja, ka asteroīdi nevar veidot fragmentus kā komētas. Jaunatklātais objekts lika pārvērtēt šīs fundamentālās zināšanas. Sākotnējā tēze apgalvoja, ka atlūzas izveidojas asteroīdam šķērsojot asteroīdu joslu un saduroties ar citiem sev līdzīgajiem, bet tālākie novērojumi parādīja, ka atlūzas veidojas asteroīdam tuvojoties Saulei. 3200 Faetons uzvedās kā komēta, bet neveidoja tām raksturīgo asti.

Kas tad patiesībā ir šis objekts? Ir zināms, ka šis 5.1 km diametrā lielais bluķis riņķo pa komētām raksturīgu orbītu, bet tā spektrālā analīze liecina, ka tas ir asteroīds. Analizējot meteoru lietu, zinātnieki ir secinājuši, ka fragmenti ir blīvāki nekā komētu atlūzas, bet vienlaicīgi ne tik cieti kā asteroīdu fragmenti. Iespējams, ka Faetons ir mirusi komēta, kas savos ceļojumos ir pārklājusies ar starpplanetāro putekļu čaulu, vienlaicīgi saglabādama ledus kodolu. Kamēr nevarēs iegūt paraugus no šī noslēpumainā ceļotāja, tikmēr nevarēs pilnīgi droši pateikt, kas tas ir.

Lai gan jāsaka, ka neskaidrā izcelsme netraucē baudīt krītošo zvaigžņu šovu, kas būs skatām tiklīdz virs apvāršņa iznirs Dvīņu zvaigznājs. Meteoru lietus radianta punkts ir netālu no zvaigznes Kastors, kas todien atradīsies uz ziemeļaustrumiem no sarkanīgā Marsa. Visintensīvākais periods gaidāms pēc pusnakts.

Ceriet uz skaidru laiku un neaizmirstiet silti saģērbties!

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE