Arkturs
Publicēts: 9.05.2008
Otrā, trešā vai ceturtā spožākā zvaigzne debesīs, "debesu turētājs" arābu tautām, sarkanais milzis, kurš atrodas relatīvi tuvu Zemei. Tā ir maija mēneša zvaigzne - Arkturs.
Arkturs ir Vēršu dzinēja zvaigznāja spožākā zvaigzne. Tā ir trešā spožākā zvaigzne aiz Sīruisa un Kanopus. Arkturs ir -0,05 lieluma zvaigzne. Tomēr ir kāds BET. Alfa Centauri divu galveno zvaigžņu kopējais spožums ir lielāks un tās atrodas tuvu viena otrai, tādēļ ar neapbruņotu aci tās izskatās kā viena zvaigzne. Alfa Centauri tādejādi izskatās kā trešā spožākā, atbīdot Arkturu uz ceturto vietu. Tā kā Kanopus mums, ziemeļniekiem netraucē ar savu spožumu, Arkturs bez sirdsapziņas pārmetumiem var ieņemt otrās spožākās zvaigznes statusu ziemeļu puslodes debesīs.
Arkturs ir viegli atrodams. Sameklējiet Lielā lāča zvaigznāju un velciet nelielu loku uz leju. Drīz vien pamanīsiet spožu zvaigzni - Arkturu. Ja turpināsiet vilkt līniju uz leju, nonāksiet līdz Jaunavas zvaigznāja spožākajai zvaigznei Spikai.
Arkturs ir sarkanais milzis, K1.5 IIIpe tipa zvaigzne, kurai ir ļoti netipisks starojuma spektrs. Šāds fenomens ir novērojams daudziem sarkanajiem milžiem, bet Arkturam jo īpaši spēcīgi. Tas ir aptuveni 113 reizes spožāks par Sauli, bet šis rādītājs neiekļauj infrasarkano staru spektru. Ja pieskaita šo cilvēka acij neredzamo starojuma daļu, tad Arkturs ir 215 reizes spēcīgāks par Sauli. Tā masa ir aptuveni 1,5 Sauļu masas. Virsmas temperatūra ir zemāka kā Saulei - tikai 4290 K. Diametrs ir aptuveni 24,5 reizes lielāks nekā Saules. Pārvietošanās ātrums attiecībā pret Saules sistēmu ir 122 km/s. Tā orbīta attiecībā pret galaktikas centru ir elipsveida. Arkturs atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Zemes, kas ir relatīvi tuvu astronomiskos mērogos.
Arkturs ir visai veca zvaigzne, kas pārvietojas kopā ar vēl 52 sev līdzīgām vecā diska zvaigznēm jeb Arktura grupu. Iespējams, ka Arkturs ir viena no otrās paaudzes zvaigznēm, kuras bija vienas no pirmajām Piena Ceļa galaktikas zvaigznēm, par ko liecina arī fakts, ka Arktura sastāvā ir maz metālu (17-32% no metālu daudzuma Saules sastāvā). Varētu tiekt, ka Arkturs ir viens no visvecākajiem visuma objektiem, ko var apskatīt ar neapbruņotu aci. Daži zinātnieki (Džims Kēlers) uzskata, ka Arkturs ir izveidojies kādā pundurgalaktikā, kas vēlāk ir saplūdusi ar Piena Ceļa galaktiku.
Arktura tagadne iespējams ir tas, kas Sauli sagaida nākotnē. Zvaigzne vairs nepieder galvenās secības zvaigznēm. Tā vairs neražo hēliju no ūdeņraža, bet pārvērš hēliju par oglekli un skābekli. Interesants fakts ir tas, ka Arkturs tomēr ir spožāks par tipisku hēliju dedzinošu zvaigzni. Šis posms ir samērā īss zvaigznes mūžā, pēc tam tā zaudē ārējos atmosfēras slāņus un pārvēršas par balto punduri, uz īsu brīdi ļaujot skatīt krāšņu planetāro miglāju.
Hipparcos pavadoņa dati lika domāt, ka Arkturam ir arī pavadonis, kas ir aptuveni 20 reizes blāvāka zvaigzne. Šai teorijai gan nebija tiešu pierādījumu un pēdējie pētījumi liek domāt, ka pavadoņa tomēr nav.
Šobrīd Arkturs atrodas vistuvāk Saules sistēmai. Pēc ļoti daudziem tūkstošiem gadu tas vairs nebūs tik spožs, jo zvaigzne pārvietojas prom no Saules sistēmas Jaunavas virzienā.
Tā kā Arkturs ir viena no spožākajām zvaigznēm, kas atrodas relatīvi tuvu, tā tiek aktīvi izmantota vienā no jaunākajām astronomijas nozarēm - astroseismoloģijā. Atklājās, ka Arkturs pamazām pārvēršas par maiņzvaigzni, kuras svārstību periods ir 8,3 dienas un izmaiņas spožumā 0.04. Jo vecāka paliks zvaigzne, jo šīs svārstības kļūs izteiktākas.
Mitoloģija, astroloģija un ufoloģija
Seno grieķu leģenda vēsta, ka Arkturu radīja Zevs, lai tas sargātu tuvējos zvaigznājus - Arkasu un Kallisto (Lielo un Mazo lāci). Kallisto bija Arkādijas ķēniņa Likaona meita, kuru Zevs iemīlēja un piespieda ar viņu pārgulēt. Kallisto piedzima dēls, Arkas. Zevs zināja, ka Hēra, viņa sieva meklēs Kallisto, lai atriebtos par laulības pārkāpšanu, tādēļ viņš savu ārpuslaulības draudzeni pārvērta par lāci. Arkas, nu jau izaudzis liels, satika savu māti, bet, protams, nepazina to un domāja, ka lācis viņam uzbrūk. Zevs, lai nepieļautu asins izliešanu, pārvērta abus par zvaigznājiem un uznesa augstu debesīs. Hēra, greizsirdības mocīta, lūdza Okeānam neļaut tiem mazgāties tā ūdeņos. Tāpēc abi zvaigznāji nekad nenoriet. Lai pasargātu abus no Hēras turpmākajiem plāniem, Zevs abu zvaigznāju tuvumā nolika Arkturu, lāču sargu.
Arkturs ir sastopams arī citu tauti literatūrā, protams, ar jau citu nosaukumu - Haris-el-sema vai Al Simak al Ramih (arābi), Papsukal (senā Babilona), Sib-zi-anna (Eifrata).
Viduslaiku astrologi pieskaitīja Arkturu piecpadsmit fiksētajām Beheniānas zvaigznēm.
Mūsdienās pastāv ārpuszemes civilizāciju esamību sludinošās grupas (Edgars Keisijs un sekotāji), kuras uzskata, ka pastāv arkturiāņi, augsti attīstīta rase, kas līdzdala informāciju ar izredzētajiem uz Zemes.
Arkturs ārpus astronomijas
Senās Polinēzijas jūrnieki Arkturu izmantoja kā ceļvedi, braucot uz ziemeļiem un austrumiem.
Jāpiemin arī 1933. gada starptautiskā progresa izstāde Čikāgā, kas tika atklāta, automātiski aktivējot apgaismes ķermeņus ar gaismu, kas nāk no Arktura. Zvaigzne tika izvēlēta, jo tās gaisma līdz Zemei nāk aptuveni 40 gadus. Tik ilgs laika periods bija pagājis kopš pēdējās izstādes Čikāgā 1893. gadā. Arktura stari tika fokusēti fotoelektriskajās šūnās vairākās observatorijās un pēc tam pārveidoti elektriskajā enerģijā, kas nogādāta Čikāgā.
Arktura nosaukums ir sastopams arī atsevišķos Bībeles tulkojumos.
Acīmredzot Arkturs ir visai pamanāma zvaigzne un tādejādi kļuvusi populāra gan literatūrā, gan citos medijos.
- Pirmo reizi zinātniskās fantastikas literatūrā Arkturs tiek minēts Deivida Lindseja romānā "Ceļojums uz Arkturu", kas tika izdots 1920. gadā.
- Arkturs figurē arī Azimova Foundation sērijas darbos. Galaktikas impērijā Arkturs ir Sīriusa sektora galvaspilsēta.
- 1956. gadā un 1978. gadā Gordons Diksons Arkturu piemin divos savos darbos - Alien form Arcturus (Citplanētietis no Arktura) un Arcturus landing (Nolaišanās uz Arktura), kur tiek aprakstīti centieni uzbūvēt ātrāku par gaismu dzinēju.
- 1972. gadā iznākušajā TV seriālā Doctor Who sērijā The curse of Peladon (Peladona lāsts) Arkturs un Marss ir seni ienaidnieki.
- 1979. gada slavenajā Duglasa Adamsa romānā "Galaktikas ceļvedis stopētājam" atrodamas daudzas atsauces uz Arkturu un izstrādājumiem, kas nāk no tā planētām.
- Marvela komiksos Arkturs figurē kā dubultzvaigžņu sistēma, ap kuru riņķo četras planētas.
- 1986. gada mākslas filmā Aliens (Svešie) Arkturs ir planēta, uz kuru jūras desantnieki dodas atvaļinājumā.
- 1990. gadā iznākušajā komēdijā Spaced Invaders, marsieši karo ar arkturiāņiem.
- 1987. gadā iznāk galda lomu spēles Traveller versija 2300, kur darbība notiek Arktura stacijā, kuru iekaro citplanētiešu rase keferi. Spēlētāju uzdevums ir atgūt kosmisko staciju.
- Seko divas datorspēles - Frontier: Elite II un Frontier: First Encounters. Arktura sistēma tika kolonizēta 2304. gadā. Sistēmā atrodas viena planēta.
- Komiķis Bils Haks savos šovos bieži piemin, ka, komiķim esot halucinogēnu vielu ietekmē, arkturiāņi viņu bieži apciemojot.
- Ambrosia Software izdevusi spēli Escape Velocity Nova, kur Arktura sistēmā ir viena planēta. Tās iedzīvotāju galvenais ienākumu avots ir raktuves.
- Jaunākā spēle, kas domāta Xbox 360 platformai (sola, ka būšot arī PC versija), ir Mass Effect, kur Arktura sistēmā atrodas kosmiskie vārti. Arktura stacija atrodas viena kosmiskā lēciena attālumā no Saules sistēmas.
Norvēģijā 1987. gadā nodibinājās avangarda metāla grupa Mortem, kura 1990. gadā tika pārsaukta par Arcturus. 2007. gada sākumā grupa beidza pastāvēt.
StarSpace raksti, kuros pieminēts Arkturs:
Komentāri
