Tunguska, komēta un sudrabainie mākoņi
Publicēts: 25.06.2009
Tunguskas fenomens jeb katastrofa, kuras rezultātā tika nolīdzināti aptuveni 2000 km2 meža Sibīrijā, joprojām ir viens no lielākajiem noslēpumiem. Kornela universitātes zinātnieki uzskata, ka viņiem ir izdevies noskaidrot, kas gan notika 1908. gada vasarā virs Sibīrijas plašumiem.
Jaunākajos pētījumos iegūtie dati gandrīz droši ļauj apgalvot, ka katastrofas vaininiece ir komēta. Pie šādiem secinājumiem nonākt ir ļāvuši notikumi, kas norisinājušies gandrīz vai gadsimtu pēc noslēpumainā sprādziena - vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu izplūdes gāzes atmosfērā.
Pētījums, kas tika publicēts žurnālā Geophysical Research Letters, savieno šos divus notikumus, pateicoties kādam fenomenam, kas ir novērojams aptuveni dienu vēlāk. Izrādās tie ir mums labi pazīstamie noktilucentie jeb sudrabainie mākoņi, kas veidojas no ledus kristāliņiem ļoti lielā augstumā un zemās temperatūrās.
"Tas ir tāpat kā atrisināt 100 gadus vecu slepkavību," pastāstīja Kornela universitātes profesors Maikls Kellejs, kurš vadīja izpēti. "Pierādījumi ir pietiekami pārliecinoši, ka 1908. gadā Zeme sadūrās ar komētu."
Zinātnieki apgalvo, ka lielais ūdens tvaiku daudzums, kas izdalījies no komētas kodola atmosfērā, tika ierauts masīvos gaisa straumju virpuļos jeb tā dēvētajā divdimensiju turbulencē. Tādēļ sudrabainie mākoņi veidojās dienu vēlāk pat ļoti lielā attālumā no sadursmes vietas.
Noktilucentie jeb sudrabainie mākoņi ir augstākie mākoņi, kas veidojas aptuveni 90 kilometru augstumā virs polārajiem reģioniem vasaras mēnešos, kad mezosfērā novērojama aptuveni -117oC temperatūra.
Vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa izplūdes gāzu aste līdzinās šai sadursmei ar komētu. Viena lidojuma laikā Zemes termosfērā nonāk aptuveni 300 tonnas ūdens tvaiku. Ūdens daļiņas pārvietojas polāro reģionu virzienā un, sasniedzot mezosfēru, veido sudrabainos mākoņus.
Kellejs un līdzstrādnieki analizēja sudrabainos mākoņus pēc Endeavour (STS-118) starta 2007. gada 8. augustā. Līdzīgi fenomeni tika novēroti arī 1997. un 2003. gadā.
Pēc 1908. gada sprādziena jeb Tunguskas fenomena naksnīgās debesis bija izgaismotas vairākas dienas pēc kārtas ļoti tālu no sadursmes vietas. Kelleja vadītā komanda izpētīja vēsturiskos aculiecinieku stāstījumus un secināja, ka spožās debesis liecina par sudrabainajiem mākoņiem. Iespējams, ka komēta sākusi sadalīties tādā pašā augstumā, kur lielākā daļa tvaika nonāk pēc kosmosa kuģa starta. Abos gadījumos atmosfērā nonāk liels apjoms ūdens tvaiku.
Zinātnieki patlaban nevar izskaidrot kā ūdens tvaiks pārvietojies tik tālu no izcelsmes vietas, lai uz to neatstātu iespaidu difūzijas un izkliedēšanās procesi.
"Ir jābūt mehānismam, kas pārvieto šo materiālu desmitiem tūkstošiem kilometru lielā attālumā īsā laika brīdī. Mums patlaban nav modeļa, kas kaut ko tādu paredz," teica Kellejs. "Tā ir pilnīgi jauna fizika."
Šī jaunā fizika visticamāk ir saistīta ar pretēji pulksteņa rādītājam rotējošiem, ļoti spēcīgiem atmosfēras virpuļiem. Ja ūdens tvaiks nonāk šādā virpulī, tas tiek pārvietots ar ātrumu, kas tuvs 100 metriem sekundē.
Augšējo atmosfēras slāņu izpēte notiek jau labu laiku, bet to ir grūti paveikt, izmantojot tradicionālos veidus - balonus, satelītus un raķetes. "Mūsu novērojumi liecina, ka pašreizējā izpratne par mezosfēru un termosfēras apakšējiem reģioniem ir ļoti nepilnīga," piebilda pētījuma līdzautors profesors Čārlijs Seilers.
NewsWise
Komentāri
hydra tieši 25.06.2009 domāja šādi:
Pagājušonakt arī sudrabainos makoņus varēja redzēt. :)
Nelabojams tieši 25.06.2009 domāja šādi:
Nu, saistība starp sudrabainajiem mākoņiem un Tunguskas notikumu ievērota jau ļoti sen. Pieņemu, ka jaunums ir tur, ka novērota reāla, pierādīta saistība starp ūdens tvaiku masīvu iekļūšanu atmosfēras augšējos slāņos un mākoņu novērojumiem.
Mazs labojums: sudrabainie mākoņi 90 km augstumā ir retums. Ap 3/4 visu novērojumu vai pat vairāk koncentrējas dažu simtu metru šaurā intervālā 82 km augstumā - mezopauzē, kur krasi mainās temperatūra. Zem 78 praktiski nav novēroti, zem 80 retums, virs 85 - 87 arī retums, visaugstākie novērotie laikam bij 90 - 92 km.
Cita starpā, ir vērā ņemama hipotēze, ka šo mākoņu... nemaz nav! un ka patiesībā mēs novērojam pilno iekšējo atstarošanos uz divu slāņu robežas ar krasi atšķirīgiem laušanas koeficientiem (temperatūra!!!). Par labu tam runā apstāklis, ka s.m. novērojami tikai kādus 3 mēnešus gadā ierobežotā ģeogrāfiskā platuma joslā; arī daudzas lietas no mākoņu morfoloģijas. Tomēr ir virkne datu (kaut vai augšminētais pētījums), kas liek šo skaisto konstrukciju pamatīgi apstrīdēt.
Agzas tieši 26.06.2009 domāja šādi:
būšu nejauka, atkal piesiešos:
Mūsu novērojumi liecina, ka pašreizējā izpratne...
nevis patreizējā
Savukārt Cornell University ir jātulko kā Kornela nevis Kornelas univeristāte, jo tā nosaukta vīrieša, Ezras Kornela vārdā nevis vietvārdā vai sievietes vārdā.
Redaktors tieši 26.06.2009 domāja šādi:
Varbūt varam vienoties, ka šos gramatiskos labojumus sūti uz info@starspace.lv, savādāk tādi komentāri "ne pa tēmu"?
peleeciits tieši 26.06.2009 domāja šādi:
Hmm...bet kaa tad paliek ar jautaajumu par to- kaapeec peec sadursmes nav kraatera, kas parasti ir saduroties debess kjermenim ar zemes virsmu???
Redaktors tieši 26.06.2009 domāja šādi:
Patlaban vadošā ir versija, ka objekts ir uzsprādzis atmosfērā un neviens pietiekami liels fragments nav atstājis lielu krāteri. Lai gan Itālijas zinātnieki domā, ka viņiem ir izdevies atrast vismaz vienu krāteri, kurā varētu būt objekta fragmenti. Jāņem vērā arī konkrētās teritorijas īpatnības. Vieta tur ir ļoti purvaina.
Hmmzis tieši 26.06.2009 domāja šādi:
Kraateris var nebuut, ja objekts iztvaiko pirms nokljuust liidz zemes virsmai. Shinii gadiijumaa, ja taa tieshaam bija komeeta, tad komeeta vienkaarshi uzspraaga saduroties ar bliivaakiem atmosfeeras slaanjiem. Taadaa veidaa radot triecienvilni, kas noliidzinaaja to mezhu, bet nebija pietiekami speeciigs, lai uztaisiitu kraateri.Spraadziena rezultaataa radushies mazie ledus gabali viekaarshi bija paaraak mazi, lai veidotu atsevishkjus kraaterus, vai arii radushies kraateri bija paaraak mazi un paaraak taalu no noliidzinaataa mezha, lai tos kaads tajaa laikaa pamaniitu un tagad tie jau ir "aizaugushi" ar kultuurslaani.
Andris tieši 26.06.2009 domāja šādi:
Lasot šīs hipotèzes nāk atmiņā manas vecāsmātes stāstītais par neparasti gaišām naktīm tepat Latvijā nez kāpēc pirms T. blīkšķa. Lai gan nav īstas skaidrības, kā viņa (10 g. v.) par šo meteorītu vispār tai laikā uzzināja ,tas no atmiņas pagaisis, pats nebiju vecāks, kad pateicoties viņas stāstiem sāka intresēt viss, kas augtāks par jumtu.
Derglis tieši 27.06.2009 domāja šādi:
>Andris - par to ir lasīts, ka dažas naktis bijušas gaišas jau pirms sadursmes. Parasti to skaidro ar komētas astes/komas gāzu spīdēšanu vēl krietni ārpus atmosfēras, bet ļoti tuvu Zemei Saules sistēmas mērogos.
rolja tieši 12.04.2009 domāja šādi:
A Teslas versija netiek apskatīta?