ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Sudrabainie mākoņi iezvana vasaru dienvidu puslodē


Publicēts: 24.12.2013

Kamēr mēs Latvijā baudām zaļo ziemu un pelēkos Ziemassvēktus, dienvidu puslodē sudrabaino mākoņu uznāciens virs Antarktīdas sniegotajiem klajumiem iezvana vasaru. Pirmo reizi tie tika novēroti 2013. gada 20. novembrī. Jau decembra sākumā tie bija izpletušies pāri visam baltajam kontinentam. NASA kosmiskais aparāts AIM vēro mākoņus un to uzvedību.

"Mākoņi virs dienvidpola parādījās agrāk nekā parasti," pastāstīja AIM zinātniskās grupas dalībniece Kora Rendela no Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijas. "Kopš AIM starta tikai 2009. gadā sezona sākās agrāk."

Sudrabainie mākoņi ir visaugstākie mākoņi Zemes atmosfērā, kas rodas aptuveni 83 kilometru augstumā. Kad aiz horizonta esošās Saules stari apspīd ledus kristāliņus, kas izveidojušies ap meteorīdu daļiņām, mēs redzam spocīgi zilgani bālos mākoņus.

Tieši vasarās šie mākoņi ir spožāki un izplatīti plašā apgabalā. Tas attiecas uz abām puslodēm. Tādēļ sudrabainie mākoņi šobrīd ir vērojami dienvidu puslodē, jo tur patlaban ir vasara. No novembra līdz februārim tie veidojas ap dienvidpolu, bet ziemeļu puslodē novērojami no maija līdz augustam.

Kādēļ vasarā? Izrādās, ka tieši šajā gadalaikā augšējos atmosfēras slāņus sasniedz vairāk ūdens tvaiku, kā arī vasarās augšējie atmosfēras slāņi ir aukstāki, tādēļ tur var izveidoties ledus kristāliņi.

Pēdējo gadu laikā sudrabainie mākoņi ir kļuvuši izteiktāki un vērojami plašākā apgabalā. Kad 19. gadsimtā tie tika pamanīti pirmo reizi, vērotājam bija jāatrodas polārajos reģionos. Toties mūsdienās sudrabainie mākoņi ir novērojami arvien tuvāk un tuvāk ekvatoram.

Daži zinātnieki uzskata, ka mākoņi ir zīme, ka notiek klimata izmaiņas. Tās tiek skaidrotas ar siltumnīcas efektu radošo gāzu koncentrācijas palielināšanos. Viena no šādām gāzēm ir metāns.

"Kad metāns nokļūst atmosfēras augšējos slāņos, tas piedalās sarežģītās ķīmiskās reakcijās, kuru rezultātā veidojas ūdens molekulas," paskaidroja Hemptonas universitātes profesors Džeimss Rasels. "Šis ūdens tvaiks tiek izmantots sudrabaino mākoņu ražošanā."

Ja šī ideja izrādīsies pareiza, tad sudrabainie mākoņi ir tāds kā "kanārijputniņš ogļu raktuvēs", kas sniedz informāciju par vienu no svarīgākajām siltumnīcas efekta gāzēm.

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!