Ārpuszemes fotogrāfija
Publicēts: 14.09.2009
Tikai 150 USD un jūs varat tikt pie unikālām Zemes fotogrāfijām. Aprīkojums un detaļas ir nopērkamas visparastākajos veikalos. Jums nav nepieciešamas padziļinātas zināšanas nedz kosmosa apguvē, nedz satelītu nozarē, nemaz nerunājot par elektroniku. Lai izmaksas kļūtu vēl cilvēcīgākas, varat "samesties" ar līdzīgi domājošiem.
MIT studenti ir nofotografējuši Zemi par izcili niecīgām izmaksām - tikai 148 USD. Vēl nozīmīgāks ir fakts, ka viņi šo uzdevumu ir paveikuši, izmantojot veikalos pieejamās preces un detaļas, neveicot nekādus grandiozus ieguldījumus un izmaiņas iegādātajās sastāvdaļās.
Džastins Lī, Olivers Jē un Ēriks Ņūtons vienmēr sapņoja par iespēju palūkoties uz Zemi no augšas, bet līdz šim viņi uzskatīja, ka viņiem nav nedz naudas, nedz prasmes, lai kameru nogādātu stratosfērā.
Šī gada septembra sākumā viņi izšķīrās par mazbudžeta metodi, kas ļautu nofotografēt Zemi no augšas. Ierīce, kuru viņi radīja, izmaksāja aptuveni 150 USD, neveicot praktiski nekādas izmaiņas veikalā nopērkamajā elektronikā.
Kāds ir viņu noslēpums? Bija nepieciešams atrast ierīces, kuras ir spējīgas nodrošināt kosmosa fotogrāfa prasības - pacelties augstu, izturēt stratosfēras ekstrēmās temperatūras, kā arī vajadzēja būt izsekojamai un atgūstamai.
Studenti zināja, ka ar hēliju pildītie baloni spēj pacelties augstāk par 30 kilometriem, kas būtu pietiekami, lai nofotografētu Zemes izliekumu. Meteoroloģiskie baloni izrādījās samērā lēti - 300 gramu balons maksāja aptuveni 20 USD. Veikalā to varēja piepildīt ar hēliju, samaksājot aptuveni 30 USD. Ja kamera (Canon A470) nebūtu pārāk smaga, ar 300 gramu balonu to varētu nogādāt stratosfēras augšējos slāņos.
Stratosfērā temperatūra noslīd līdz pat -50oC. Šādā temperatūrā baterijas un elektronika nepilda savas funkcijas. Lai nebūtu jāiegādājas dārgas ierīces, kas strādā zemās temperatūrās, vai apsildīšanas ierīces, studenti ar īpašām putām piestiprināja pie ierīces roku sildītājus.
Kameras atrašana un atgūšana pēc lidojuma nav viegls uzdevums. Parasti meteobaloniem izmanto smagus un dārgus GPS raidītājus. Studenti izvēlējās parastu mobilo telefonu ar GPS (Motorola i290), kas izmaksāja aptuveni 50 USD. Telefons tika piestiprināts pie fotokameras un regulāri ziņoja par savu atrašanās vietu, izmantojot īsziņas.
Balons tika palaists 2009. gada 2. septembrī. Viņu kosmosa izpētes instruments sasniedza 29 kilometru augstumu un tad atgriezās atpakaļ uz Zemes. Fotoattēlos, kuri tika iegūti ar šo kameru, labi redzams Zemes izliekums, atmosfēras slānis, ar kuru kontrastē melnais kosmoss.
"Mēs lūkojāmies uz šiem fotoattēliem un domājām - tās ir skaistas, tā ir māksla, " piebilda Lī. "Tas mūs iedvesmoja apsēsties un padomāt nopietnāk par mākslas un zinātnes saistību."
Studenti tādēļ izveidoja Interneta lapu, kurā vēlas popularizēt zinātnisko mākslu, apvienojot māksliniekus un zinātniekus. "Tas varētu kļūt par kaut ko lielu," teica Lī. "Iedomājieties mākslas studentus un zinātnes studentus, kas paveic kaut ko kopā."
Jē atgādināja par viņu darba revulucionāro raksturu. "Fakts, ka mēs fotografējām kosmosu ar tik niecīgām izmaksām un minimālām izmaiņām nopirktajā aparatūrā, apliecina, ka to var izdarīt ikviens," teica Jē. "Iedomājieties, cik daudzi skolēni tiktu iedvesmoti, ja skolotāji iepazīstinātu viņus ar šīm iespējām."
Laikā, kad NASA ir spiesta taupīt un skolotāji cenšas piesaistīt skolēnu un studentu interesi, nelielu izmaksu misijas varētu būt projekti, kas rosinātu lielāku sabiedrības interesi par astronomiju un ar to saistītām zinātnes nozarēm.
iReport
