Virtuālais 100 metru teleskops
Publicēts: 22.02.2009
Interferometrija ir kļuvusi par bieži izmantotu metodi astronomijā. Gluži loģiski, jo tādejādi var iegūt milzīgus teleskopus, tos patiesībā nebūvējot. Virtuālus milzu teleskopus, kuru izšķirtspēja ļauj ieraudzīt vēlamos objektus ļoti detalizēti.
Francijas astronomi ir nofotografējuši zvaigzni T Leporis, izmantojot ar interferometrijas metodi apvienotus VLT kompleksa palīgteleskopus. Katra teleskopa spoguļa diametrs ir tikai 1,8 metri, bet, darbinot tos ar interferometrijas metodi, var iegūt teleskopu, kura spoguļa diametrs ir 100 metri. Lai interferometrijas metode darbotos, VLTI sastāvdaļas jānovieto ar mikrometra precizitāti.
"Šis ir viens no pirmajiem attēliem, kas iegūts izmantojot infrasarkanajam spektram tuvu viļņu garuma interferometriju," pastāstīja pētījuma vadītājs Žans Batists Le Bokvīns.
"Mēs ieguvām patiesi aizraujošu attēlu, kurā redzama mirstošas milzu zvaigznes slāņainā atmosfēras uzbūve," teica Antoine Mérand. "Skaitliskie modeļi un netiešie dati ļāva mums to iztēloties arī agrāk, bet ir neaprakstāma sajūta redzēt to realitātē un, piedevām, krāsaini."
Lai arī attēlā objekts ir 15x15 pikseļu liels, tajā ir redzama zvaigzne, kas ir aptuveni 100 reizes lielāka nekā Saule. Tās diametrs atbilst Zemes orbītai ap Sauli. Šo zvaigzni ieskauj molekulārās gāzes apvalks.
Šī zvaigzne ir T Leporis, kas atrodas Zaķa zvaigznājā (Lepus) aptuveni 500 gaismas gadu attālumā. T Leporis ir Miras tipa maiņzvaigzne, kas gandrīz ir iztērējusi visu kodoldegvielu un lēnām zaudē savu masu. Tās zvaigznes dzīve tuvojas noslēgumam. Galu galā tā kļūs par balto punduri. Līdzīgs liktenis tālā nākotnē piemeklēs arī Sauli.
Miras tipa maiņzvaigznes ir jaudīgākās putekļu un gāzu ražotājas. T Leporis nav izņēmums. Tās pulsācijas periods ir 380 dienas. Katru gadu no šīs zvaigznes visumā aizplūst tāds matērijas daudzums, kas līdzvērtīgs Zemes masai. Šie putekļi un gāzes veido daudzslāņainus apvalkus ap zvaigzni. Ieraudzīt šīs struktūras ir ļoti grūti.
"T Leporis ir tik maza, skatoties no Zemes, ka tikai ar interferometrijas metodi, mēs varējām to nofotografēt," piebilda Le Bokvīns.
Šī projekta ietvaros zvaigzne tika novērota vairākas naktis pēc kārtas, izmantojot visus četrus VLT kompleksa palīgteleskopus, kuri tika dažādi kombinēti, lai galarezultātā tiktu iegūts 100 metrus liels teleskops.
"Šādu attēlu iegūšana ir viens no iemesliem, lai izveidotu VLTI. Mēs esam aizsākuši zvaigžņu fotografēšanas laikmetu," apgalvoja Mérand.
ESO
Komentāri
