Ņūtons un magnetārs
Publicēts: 14.01.2009
XMM-Newton teleskops ir "noķēris" niecīga debesu objekta izdziestošo gaismu. Beidzot ir izdevies noskaidrot tā rotācijas ātrumu. Jaunākie pētījumi liecina, ka zinātniekiem ir darīšana ar ļoti retu zvaigzni.
Pavisam kopumā ir zināmi pieci tā saucamie vājie gamma staru atkārtotāji jeb SGR. Četri no tiem atrodas Piena Ceļa galaktikā, bet piektais - kaimiņos esošajā Lielajā Magelāna mākonī. To diametrs svārstās no 10 līdz 30 kilometriem, bet masa aptuveni 2 reizes pārsniedz Saules masu. Tie ir uzsprāgušu zvaigžņu kodoli jeb neitronu zvaigznes.
Kāpēc SGR ir īpaši? Šī tipa neitronu zvaigznes izceļas ar ārkārtīgi spēcīgu magnētisko lauku. Tieši tādēļ astronomi tās ir nosaukuši par magnetāriem.
SGR 1627-41 tika atklāta 1998. gadā ar NASA Komptona gamma staru observatorijas palīdzību. Toreiz sešu nedēļu garumā tā uzliesmoja aptuveni 100 reizes. Pēc tam tā apdzisa, pirms rentgenstaru teleskopi paspēja izmērīt šīs zvaigznes rotācijas ātrumu. Līdz šim brīdim SGR 1627-41 bija vienīgais magnetārs, kuram nebija zināms periods.
2008. gada vasarā SGR 1627-41 atdzīvojās. Tobrīd tas atradās tādā vietā, kur ESA XMM-Newton teleskops tam nevarēja piekļūt. Astronomiem nācās gaidīt. Magnetāra spožums atkal strauji samazinājās. Pateicoties superjutīgajam EPIC instrumentam, 2008. gada septembrī Ņūtona teleskopam izdevās noķert šo zvaigzni.
Astronomi veica novērojumus un atklāja, ka magnetārs veic pilnu apli ap savu asi 2,6 sekundēs. "Tādejādi tas ir otrais ātrākais, zināmais magnetārs," pastāstīja Sandro Meregetti no INAF Milānā.
Teorētiķi joprojām pēta kā šādiem objektiem var būt tik spēcīgs magnētiskais lauks. Viena no idejām ir, ka šis lauks rodas, pateicoties lielajam griešanās ātrumam, kāds ir raksturīgs magnetāram. Tipiska neitronu zvaigzne griežas vismaz desmit reizes lēnāk. Ātrā rotācija un zvaigznes iekšienē notiekošie konvekcijas procesi rada efektīvu dinamomašīnu, kas ģenerē magnētisko lauku.
Interesanti, ka magnetāru joprojām ieskauj supernovas atliekas. Iespējams tieši šajā sprādzienā radusies neparastā zvaigzne. "Atliekas pazūd pēc dažiem desmitiem tūkstošiem gadu. Fakts, ka mēs tās joprojām redzam, liecina, ka šis magnetārs ir ļoti jauns," piebilda Meregetti.
Ja magnetārs atkal uzliesmos, astronomi veiks atkārtotus rotācijas ātruma mērījumus. Pat visniecīgākās izmaiņas parādīs vai objekta griešanās ātrums samazinās. Pastāv iespēja, ka SGR 1627-41 varētu uzliesmot īpaši intensīvi. Pēdējo 30 gadu laikā ir novēroti trīs šādi gadījumi, bet neviens no tiem nav saistīts ar SGR 1627-41.
ESA
Komentāri
