Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Kepler nodod stafeti TESS (225/0)


Publicēts: 31.10.2018

Deviņu gadu ilgs darbs, pavadīts kosmosa tumsā un aukstumā vācot datus, kuri liecina, ka Visumā atrodas miljardiem planētu, daudz vairāk nekā pašu zvaigžņu - tā varētu raksturot Keplera teleskopu, kuram nupat, nupat beidzās degviela. Tas nozīmē, ka noslēdzas arī aktīvā tranzitējošo planētu meklēšana. Keplera mantojums ir vairāk nekā 2600 atklātas un apstiprinātas citplanētas, daļa no kurām varētu būt piemērotas mums pazīstamām dzīvības formām. Keplera teleskops tiks atstāts patreizējā orbītā, tālu prom no Zemes.

Keplera teleskops ne tikai daudzkārt pārspēja uz to liktās cerības, atklājot daudzveidīgo un daudzskaitlīgo citplanētu pasauli, bet arī veicināja jaunas astronomijas nozares uzplaukumu. Citplanētu izpēte ir ne tikai veids, kā izzināt neparastās un tiešā veidā praktiski neredzamās pasaules, bet arī iespēja labāk izprast Saules sistēmu.

Deviņu darba gadu laikā iegūtā informācija liecina, ka planētu mūsu galaktikā ir ļoti daudz. Teorētiskie modeļi liecina, ka 20 līdz 50% zvaigžņu, kuras saskatāmas ar neapbruņotu aci, ir viena vai vairākas Zemes tipa planētas, kuras atrodas tādā attālumā no zvaigznes, kas pieļauj šķidra ūdens esamību uz to virsmas.

Interesanti, ka Kepler datos visvairāk atrodamais planētu tips - lielāka par Zemi un mazāka par Neptūnu - nav atrodams Saules sistēmā. Par šīm planētām mums vēl ir daudz jāmācās, vērojot tās no liela attāluma. Kepler ir palīdzējis atklāt arī vairākas planētu sistēmas, kur planētas atrodas ļoti tuvu zvaigznei un arī tuvu viena otrai. Salīdzinot ar tām, mūsu Saules sistēmā planētas atrodas izklaidus.

"Kad pirms 35 gadiem mēs sākām apsvērt šo misiju, ārpus Saules sistēmas nebija zināma neviena planēta," teica projekta vadošais pētnieks Viljams Boruckis. "Tagad, kad mēs zinām, ka planētas ir visur, Keplers ir uzstādījis daudzsološu, jaunu kursu nākamajām paaudzēm, kas dosies izpētīt mūsu galaktiku."

Kepler teleskops startēja 2009.gada 6.martā. Oriģinālais plāns bija izpētīt Gulbja zvaigznāja teritorijā esošu 150 000 zvaigžņu spožuma izmaiņas. Pēc četriem gadiem, kad sākotnējais uzdevums bija izpildīts, Kepler teleskops sāka niķoties. Lai varētu turpināt novērojumus, inženieri realizēja plānu, kas ļāva apiet tehniskās ķibeles. Teleskopa redzeslauks tika mainīts reizi trijos mēnešos. Kepler misija tika pagarināta un nodēvēta par K2. Pateicoties tehniskajai kļūmei un risinājumam, kuru izdomāja inženieri, Kepler pētīto zvaigžņu skaits pieauga līdz 500 000.

Lai arī Kepler darbs ir noslēdzies, datu analīze turpināsies vēl daudzus gadus. Pēdējās, 19.kampaņas ietvaros iegūtos datus izmantos jaunās planētu medībās, kuru stafeti pārņem 2018.gada aprīlī startējušais TESS (Transiting Exoplanet Survey Satellite). TESS turpinās Kepler darbu, pievēršoties 200 000 spožāko uz Zemei tuvāko zvaigžņu izpētei - pasaulēm, pret kurām savu jaudīgo skatienu nākotnē varētu vērst Džeimsa Veba teleskops (JWST).

Nākotnē mūs gaida aizraujoši atklājumi!

NASA

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE