Karaliene atklāj LOFAR
Publicēts: 16.06.2010
2010. gada 12. jūnijā Nīderlandes karaliene Beatrikse atklāja pasaulē lielāko radioteleskopu LOFAR. Ceremonija notika centrālajā LOFAR stacijā, kas aizņem aptuveni 400 ha lielu platību Drentes austrumos, Nīderlandē.
Zinātnieki, politiķi, vietējie pārstāvji un citi projektā iesaistītie skaidroja LOFAR nozīmību. Pēc vairākām prezentācijām par LOFAR tagadnes un nākotnes iecerēm, karaliene kopā ar skolēniem oficiāli atklāja LOFAR, nospiežot pogu, kas aktivēja teleskopu.
LOFAR konsorcijas pārstāvji no Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Lielbritānijas parakstīja sadarbības memorandu. Jaunais, nākamās paaudzes teleskops, kas tapis ASTRON uzraudzībā, piedāvā astronomiem izmantot plašu antenu tīklu, kas izpleties pa visu Eiropu.
"LOFAR kalpos starptautiskajai astronomu sabiedrībai, palīdzot pētīt Visumu viszemākajās frekvencēs, kādas iespējamas uztvert uz Zemes," teica ASTRON radioobservatorijas direktors doktors Renē Vermeulēns.
LOFAR veido 25 000 antenas, kas izvietotas 36 stacijās Eiropā. Tās savā starpā savieno ātrgaitas datu kanāli, kas iegūto informāciju nogādā Groningenas universitātes superdatorā. Dažādi saslēdzot šīs stacijas, iespējams iegūt simts līdz tūkstots kilometru lielu radioteleskopu.
Milzīgais teleskops palīdzēs zinātniekiem izpētīt galaktiku evolūciju, Visuma agrīnos attīstības etapus, izveidot magnetizēto objektu izvietojuma karti, pētīt Sauli un daudzus citus objektus. LOFAR izmantos ārgaitas internetu un īpaši izstrādātas datu apstrādes programmas, lai analizētu saņemtos signālus.
LOFAR uztvērēji tiks izmantoti ne tikai kosmosa izpētei. Kamēr antenas klausīsies Visuma dzīlēs, pazemes uztvērēji vāks informāciju par Zemes uzbūvi.
Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 100 miljoni eiro. LOFAR ātrgaitas datu kanālus izmantos arī sešdesmit skolas.
Astronomi un inženieri cer, ka pieredze, kas iegūta veidojot LOFAR, palīdzēs izveidot nākamās paaudzes teleskopu - Kvadrātkilometra masīvu (SKA).
ASTRON
Komentāri
asgard tieši 18.06.2010 domāja šādi:
Tā neko, tikai 100 milj eiriki īpaši ja pieskaita vēl klāt visus netiešos ieguvumus ko tas nesīs. Priekš tāda projekta tā liekas tīrā sīknauda.
hmm tieši 18.06.2010 domāja šādi:
nu jā, salīdzinoši Latvijā 50 miljonus latu iztērēs par 25 jaunajiem tramvajiem. Nez, tie tramvaji ir lidojošie vai kā?