Jauns uzdevums Hablam - nofotografēt 250 000 tālas galaktikas
Publicēts: 26.03.2010
Astronomi ir nolēmuši ielūkoties Visuma dzīlēs piecos virzienos, lai dokumentētu zvaigžņu un galaktiku agrīnās attīstības vēsturi. Šim nolūkam projektā tiks iesaistīts un nodarbināts Habla teleskops.
Projekta ietvaros tiks nofotografēti vairāk kā 250 000 tālu galaktiku. Tādejādi astronomiem būs iespējams novērot, kā veidojusies galaktiku struktūra Visuma pastāvēšanas laika pirmajā trešdaļā. Savāktā informācija ļaus analizēt supermasīvo melno caurumu veidošanās agrīnās stadijas. Iespējams, ka izdosies atklāt tālas supernovas, kas varētu palīdzēt izprast tumšo enerģiju un Visuma paātrināto izplešanos.
Projekta vadītāja Sandra Fābere no Kalifornijas universitātes pastāstīja, ka projektā tiks izmantota jaunā infrasarkano staru spektra kamera WFC3 un ACS kamera. Projektam, kurā darbosies ļoti daudz astronomu no visas pasaules, ir piešķirts rekordliels Habla teleskopa laiks - 902 orbītas. Kopējais novērojumu laiks 3,5 mēnešu apmērā tiks izmantots nākamo divu vai trīs gadu laikā.
"Mēs gribam izmantot Habla iespējas, kamēr tas ir vislabākajā stāvoklī, sagādājot apjomīgu datu mantojumu," teica Fābere.
Habla teleskops ļauj astronomiem palūkoties pagātnē, savācot gaismu, kas ceļojusi miljardiem gadu cauri Visumam. Jaunajā pētījumā Habla teleskops palūkosies atpakaļ uz laika posmu, kas ilga pirms 13 līdz 9 miljards gadus pirms mūsdienām. Astronomi šos attālumus izsaka ar sarkano nobīdi (z) - mērvienību, kas norāda cik ļoti Visuma izplešanās ir "izstiepusi" no objekta nākošo gaismu. Sarkanā nobīde palielinās, pieaugot attālumam. Šajā pētījumā tiks aplūkoti objekti, kuru sarkanā nobīde ir no 1,5 līdz 8.
"Mēs vēlamies palūkoties ļoti tālu atpakaļ laikā un ieraudzīt, ko galaktikas un melnie caurumi tad ir darījuši," paskaidroja Fābere. "Ir svarīgi izpētīt dažādus reģionus, lai iegūtu pēc iespējas vairāk paraugu un varētu salīdzināt cik daudz dažādu objektu ir pastāvējuši atšķirīgos laika posmos."
Iegūtie dati tiks izmantoti, lai izpētītu galaktiku evolūciju un atbildētu uz svarīgākajiem kosmoloģijas jautājumiem.
"Visagrīnākās galaktikas, kuras mēs redzam ir kā jaundzimušie. Mēs vēlamies noskaidrot, kad radās pirmās masīvās galaktikas un kad tās sāka atgādināt brīnišķīgās spirālveida galaktikas, kādas mēs varam novērot mūsdienās," teica Fābere. "Šis pētījums mums ļaus uzzīmēt galaktiku nobriešanas gaitu."
No visām zvaigznēm, kas radušās Visumā, tikai 1% bija radies vissenākajā laika posmā, kurš iekļauts pētījumā.
"Kad tiks apvienota mūsu savāktā informācija ar novērojumiem tuvākajā Visumā, būs redzams, ka Habla teleskopa novērojumi nosedz aptuveni 99% no visām Visuma zvaigznēm," stāstīja Fābere. "Viss, izņemot pašus pirmos galaktiku rašanās brīžus, būs redzams."
Pētījumos tiks fotografēti vairāki debesu apgabali. Lai iegūtu pēc iespējas apjomīgāku informāciju, tiks izmantoti arī citi teleskopi, piemēram, Čandras rentgenstaru observatorija. Izpēte rentgenstaru spektrā atklās melno caurumu esamību šajās pirmatnējās galaktikās. Melno caurumu ietekmes izpēte uz galaktiku attīstību ir viens no projekta mērķiem.
"Mēs nezinām vai melnie caurumi izveidojās vēlāk, vai arī tie ir šo galaktiku centrā jau no paša sākuma. Mēs ceram novērot melno caurumu augšanas agrīnās stadijas," piebilda zinātniece.
Vēl viens projekta mērķis ir meklēt Ia tipa supernovas šajās tālajās galaktikās. Ia tipa supernovas izsenis tiek izmantotas kā Visuma attālumu un izplešanās novērtēšanas mērauklas. Tālāku supernovu novērojumi ļaus pārbaudīt, vai to spožums tiešām ir pielietojams kā universāla mēraukla, un pārbaudīt, kā laika gaitā ir mainījies Visuma izplešanās ātrums.
Fābere cer, ka pirmie rezultāti būs pieejami jau šā gada beigās.
"Mēs esam priecīgi ne tikai par 900 orbītām, bet arī par iespējām, kādas mums piedāvā jaunā kamera," noslēdza Fābere. "Šis projekts ir grandiozākais notikums manā karjerā, trīsdesmit gadu darba kulminācija, kopš es izmantoju lielos teleskopus, lai pētītu galaktiku attīstību"
University of California
Komentāri
