IRPOL saulesbrilles
Publicēts: 26.07.2008
Nē, tas nav jauns saulesbriļļu brends, kas pasargās jūs no apžilbinošajiem stariem šajās tveicīgajās vasaras dienās. Tās ir speciālas teleskopu saulesbrilles, lai astronomi varētu vēl labāk saskatīt melnajiem caurumiem vistuvāko apkārtni. Aprīkojot teleskopu ar šādu polarizācijas filtru, astronomi redz matērijas disku, kas ieskauj šos neredzamos monstrus.
Supermasīvie melnie caurumi galaktiku centros tiek aktīvi pētīti, bet tie atrodas ļoti tālu un pat visspēcīgākie teleskopi neļauj saskatīt šos visuma objektus. Papildus milzīgajam attālumam, detaļas aizsedz arī milzīgie putekļu un gāzes mākoņi, kuru izstarotais starojums piesārņo melnā cauruma spektru.
Starptautiska astronomu komanda ir atradusi risinājumu šai problēmai. Kā izrādās, melnā cauruma disks izstaro nelielu daudzumu polarizētas gaismas. Izmantojot īpašu polarizācijas filtru, var uztvert tieši šo melnā cauruma izstaroto gaismu.
Havaju salās esošajam UKIRT infrasarkano staru teleskopam ir pievienots šāds filtrs jeb IRPOL.
Doktors Kišimoto un līdzstrādnieki izmantoja UKIRT un IRPOL, lai atrastu pierādījumus teorijai, ka spožie, supermasīvie melnie caurumi uzkrāj matēriju diska veidā. Šis disks spīd. Teorētiķi jau sen uzskata, ka šāds disks eksistē, bet līdz šim nav bijusi iespēja pierādīt šo teoriju ar praktiskiem novērojumiem.
Apkārtējo putekļu mākoņu spektrālais piesārņojums neļāva konstatēt teorētiskajos aprēķinos izskaitļoto diska īpašo zilo krāsu. Izmantojot šo polarizācijas filtru, astronomiem ir izdevies novākt gaismas piesārņojumu no apkārtējiem putekļu un gāzu mākoņiem. Līdz ar to izdevās konstatēt šī specifiskā zilā toņa klātbūtni. Tika konstatēts, ka šīs zilais tonis rodas diska ārējos reģionos, radot vairākus jautājumus par to, kur un kā disks beidzas, kā materiāls tiek piegādāts diskam. Jaunā novērošanas metode iespējams palīdzēs rast atbildes.
Doktors Kišimoto no Maksa Planka radioastronomijas institūta pastāstīja, ka "pēc daudziem pretrunu pilniem gadiem mums beidzot ir skaidri pierādījumi, ka šāds disks eksistē. Mēs neesam raduši atbildes uz visiem mūsu jautājumiem. Teorija ir apstiprinājusies par diska ārējiem reģioniem, tagad mums jāsāk pētīt tos apvidus, kas atrodas tuvāk melnajam caurumam. Diska ārējais reģions ir svarīgs un mēs ceram, ka mūsu jaunā metode palīdzēs izprast to."
"Mūsu izpratne par diskā notiekošajiem procesiem ir ļoti vāja, bet tagad mēs vismaz esam pārliecināti par kopējo ainu," piebilda Roberts Antonučči no Kalifornijas universitātes.
JAC
Komentāri
