Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Intervija ar Spiceru (2273/0)


Publicēts: 5.05.2009

NASA Spicera (Spitzer) teleskops tūlīt, tūlīt būs izsmēlis visas dzesētāja rezerves, kas ļāva tam palikt vēsam visus šos piecus ar pusi gadus. Ap 12. maiju šķidrā hēlija rezerves beigsies. Tas gan nenozīmē, ka infrasarkano staru teleskops jānoraksta. Bez dzesētāja tas darbosies vēl vismaz divus gadus.

NASA JPL piedāvā interviju ar Spicera teleskopu.

 

Intervētājs: Šeit ir auksts.

Spicers: Atvainojiet. Neskatoties uz to, ka es sasilstu, man ir jābūt pietiekami aukstam, lai infrasarkano staru kanāli turpinātu darboties.

I.: Kāpēc infrasarkano staru teleskopiem ir jābūt aukstiem?

S.: Labs jautājums. Infrasarkano starojumu rada siltums. Tādēļ inženieri mani atdzesē, lai būtu droši, ka es uztveru tikai objektu infrasarkano starojumu, nevis paša siltumu. Tādēļ es riņķoju ap Sauli, paslēpies tālu aiz Zemes, un tādēļ man ir lieli Saules vairogi.

I.: Pastāstiet, Spicer, kuru no saviem atklājumiem jūs uzskatiet par visnozīmīgāko?

S.: Iespējams tās ir citplanētas jeb planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm. Es nemīlu lielīties, bet esmu pirmais teleskops, kas novēroja citplanētas gaismu tiešā veidā. Es biju arī pirmais, kas šo gaismu sadalīja spektrā. Ak, piedodiet, atkal es aizrāvos ar tehniskām lietām. Gaisma ir veidota no dažādiem viļņu garumiem, līdzīgi kā varavīksne no dažādām krāsām. Es spēju citplanētas spektru sadalīt dažādos infrasarkano staru viļņu garumos. Šī informācija palīdz iepazīt citplanētu atmosfēras.

I.: Ko jūs esat uzzinājuši par planētām?

S.: Pirmkārt, es uzzināju, ka karstie gāzu giganti jeb "karstie Jupiteri" visi nav vienādi. Tie var būt gan karsti kā uguns, gan auksti kā ledus. Es izveidoju arī pirmo citplanētas temperatūras karti.

I.: Šķiet, ka jums ļoti patīk planētas.

S.: Patiesībā, es netiku veidots, lai meklētu citplanētas. Tas man bija liels pārsteigums, kad atklāju, ka man piemīt šī fantastiskā spēja. Es jums varu pateikt, ka man ir īpašas spējas saskatīt planetāros diskus. Tā kā manas acis redz infrasarkanajā spektrā, es spēju ieraudzīt siltos un putekļainos materiālus, kas veido diskus ap jaunajām zvaigznēm. Es varu saskatīt arī vecākus diskus, kuri ir piebārstīti ar planētu atliekām. Esmu apskatījis jau aptuveni 1000 diskus. Interesanti ir tas, ka diskus esmu atradis arī ap ļoti dīvainām zvaigznēm - mirušām, dubultzvaigznēm un pat tādām, kas ir tik mazas kā planētas. Šķiet, ka planētu veidošanās galaktikā un, visticamāk, visumā notiek ļoti viegli.

I.: Vai tas nozīmē, ka citplanētieši varētu būt jebkur?

S.: Uz šo jautājumu nevarēšu precīzi atbildēt. Disku izpēte liecina, ka klinšainās planētas ir bieži sastopamas, bet mēs nezinam, vai tur var būt dzīvība. Ņemiet vērā, ka vēl līdz šim brīdim neviens nav atklājis Zemei līdzīgu planētu. Tā varētu būt klinšaina planēta, kas riņķotu ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Uz šīs pasaules būtu pareizā temperatūra, lai varētu pastāvēt ezeri un okeāni. Šis darbiņš būs pa spēkam NASA Keplera projektam, kas drīz sāks planētu medības.

I.: Vai jūs pētat arī citus objektus?

S.: Protams. Esmu apskatījis Saules sistēmas komētas, tālākās zināmās galaktikas un visu, kas ir starp tām. Tas bija fantastiski atrast apslēptus melnos caurumus miljardiem gaismas gadu attālumā. Astronomi zināja, ka tie tur slēpjas, pateicoties rentgenstaru starojumam, bet paši objekti slēpās aiz putekļiem. Manas infrasarkanās acis, atšķirībā no jūsu, cilvēku acīm, spēj redzēt cauri putekļiem, tā kā es varēju atrast daudzus no trūkstošajiem melnajiem caurumiem.

I.: Vai ir vēl kāds atklājums, kuru jūs vēlaties pieminēt? 

S.: To ir ļoti daudz, bet īpaši lepns es esmu par Piena Ceļa galaktikas mozaīku. Tā izskatās fantastiski, ja jūs izdrukājat to lielā formātā, un tas, viennozīmīgi, ir labākais mūsu galaktikas centrālās daļas attēls. Piena Ceļa galaktikas centrs ir piebāzts ar zvaigznēm un putekļiem. Tas ir haoss, kuram redzamā gaisma cauri netiek. Šie novērojumi ne tikai izskatās fantastiski, bet arī palīdzēja astronomiem precizēt galaktikas karti. Jaunajā kartē jūs redzat nevis četrus spirālzarus, bet divus. Tas ir traki!

I.: Kas notiks tālāk?

S.: Es gaidu siltāko projekta daļu, jo šobrīd man darbojas tikai divi infrasarkanie kanāli. Tas nozīmē, ka man būs vairāk laika, lai ilgstošāk palūkotos uz lielāka mēroga apgabaliem visumā. Es varētu palīdzēt astronomiem izprast "kopainu" jautājumus, kuriem agrāk mums nebija laika.

I.: Vai jūs varat nosaukt konkrētus projektus, pie kuriem turpināsiet darbu?

S.: Es turpināšu citplanētu, īpaši "karsto Jupiteru" pētījumus. Es arī centīšos precizēt lokālā visuma izplešanās ātrumu. Joprojām skatīšos tālumā un centīšos saskatīt vistālākos objektus. Ak jā, es pievērsīšos mūsu sistēmas asteroīdiem, lai noteiktu to izvietojumu, atkarībā no izmēriem. Tas mums palīdzēs saprast, cik bieži Zemei var pietuvoties lielie asteroīdi.

I.: Izklausās draudīgi.

S.: Patiesībā, šī informācija mums palīdzēs sagatavoties. NASA seko līdzi Zemei tuvajiem objektiem. Vairāk informācijas nāks tikai par labu.

I.: Vai joprojām varam gaidīt skaistos fotoattēlus?

S.: Jums mani attēli šķiet skaisti? Paldies! Protams, būs daudz fotogrāfiju. Piemēram, es turpināšu fotografēt mūsu galaktikas putekļainos reģionus, kur rodas jaunas zvaigznes.

I.: Vai vēlaties vēl ko piebilst?

S.: Mani vēsie gadi bija ilgāki, nekā es būtu uzdrošinājies prasīt. Tagad es lūkojos nākotnē, cerībā sagaidīt daudz interesantus piedzīvojumus. Vēlos pateikties visiem zinātniekiem un inženieriem, kas palīdzēja šai misijai kļūt par tik veiksmīgu projektu. Ja nu kāds no maniem faniem vēlas uzzināt vēl ko vairāk, laipni lūdzu apmeklēt manu mājas lapu.

NASA JPL

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE