Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Interesanti par teleskopiem (5415/4)


Publicēts: 29.08.2008

Kas tad ir teleskops? Palielinoša ierīce, kuru kādam ienāca prātā pagriezt pret debesīm. Laika gaitā pilnveidota, uzlabota un pārveidota. Mūsdienās sastopami dažnedažādākie teleskopi - optiskie, infrasarkanie, radioteleskopi un citi. Turpinājumā daži interesanti fakti no teleskopu vēstures.

  1. Vispārpieņemtā patiesība ir, ka teleskopu 1608. gadā izgudroja holandietis Hanss Lipperšejs, bet pastāv alternatīva versija, ka šī ierīce tikusi izgudrota jau trīs gadus pirms tam, kad bērni spēlējušies ar palielināmajiem stikliem briļļu taisītāja veikalā.
     
  2. Pirmos teleskopus - tālskašus kā negudri pirka tirgotāji, lai pirmie spētu pamanīt ostai tuvojošos kuģus un tādejādi izkonkurētu sāncenšus.
     
  3. Teleskopi tika izmantoti pirmo sakaru kanālu nodrošināšanā - ar tālskaša palīdzību tika nodoti signāli no jūdzēm tālu esoša semafora.
     
  4. Galileo bija pirmais, kurš pavērsa teleskopu pret debesīm, atklāja Jupitera pavadoņus un Mēness krāterus. Mazāk gudra bija viņa ideja paskatīties Saulē, kas visticamāk izraisīja zinātnieka aklumu vēlākajos gados.
     
  5. Īrijas "Pārsonstovnas milzis" bija 40 tonnu reflektora tipa teleskops, kuru 1845. gadā uzbūvēja Ērls Rosse. Tas bija lielākais teleskops pasaulē 70 gadus, lai gan pārmēru mitro laikapstākļu dēļ tas pārsvarā nedarbojās.
     
  6. Kopš tā laika gandrīz vai visas lielākās observatorijas tiek celtas kalnainā apvidū, kur ir sauss un retināts gaiss.
     
  7. Lai nogādātu 100 collu spoguli uz Hūkera teleskopu, kurš atradās Vilsona kalnā, Kalifornijā, gandrīz 200 vīri ar virvēm vadīja platformu augšā pa sarežģīto, smago ceļu. Mērķis tika sasniegts pēc 8 stundām.
     
  8. Hūkera teleskops pierādīja, ka eksistē citas galaktikas un visums izplešas.
     
  9. Mūsdienās ikviens amatieris var izmantot teleskopus, pieslēdzoties tiem caur Internetu, un novērot debesis, neizejot no mājas.
     
  10. Lielākā daļa profesionāļu strādā tieši tāpat - darbina teleskopus, izmantojot datorus, nevis lūkojoties tieši caur okulāru.
     
  11. NASA Habla teleskops startēja 1990. gadā - septiņus gadus vēlāk nekā bija plānots un ar 2 miljardu USD budžeta pārtēriņu.
     
  12. Habla astoņu pēdu spoguli nepārtraukti pulēja aptuveni gadu ar precizitāti 10 nanometri, kas ir 1/10 000 daļa no cilvēka mata platuma.
     
  13. Par nelaimi Habla spogulis tika nopulēts ar 2 200 nanometru kļūdu.
     
  14. 1993. gadā šo kļūdu laboja vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa apkalpe, ievietojot teleskopā koriģējošās lēcas. Kopš tā laika aptuveni 25% no visiem astronomijas pētījumiem ir saistīti ar Habla teleskopa iegūtajiem datiem.
     
  15. Teleskopi, kuri uztver radio viļņus, nevis redzamo gaismu, aizsākās 1932. gadā, kad Karls Janskijs pamanīja, ka statiskie traucējumi mainās dienas laikā. Viņa antena uztvēra debesīs esošo objektu izstarotos radio viļņus, kuri diennakts laikā paspēja parādīties un pazust aiz horizonta.
     
  16. 1965. gadā inženieri Arno Penzias un Roberts Vilsons fiksēja mikroviļņu traucējumus, kas bija vērojami visās debesīs. Pēc tam, kad no antenas tika novākti baložu ekskrementi, kuri, kā abi uzskatīja, rada traucējumus, mikroviļņu fons tomēr saglabājās. Zinātnieki saprata, ka ir atklājuši kaut ko jaunu - kosmisko mikroviļņu fonu, kas ir Lielā sprādziena paliekas.
     
  17. Arī jūs varat uz to paskatīties. Pārslēdziet televizoru uz tukšu kanālu. Lielākā daļa no šī "sniega" ir kosmiskais mikroviļņu fons.
     
  18. Gamma staru teleskopi uztver gaismu no vislielākajiem sprādzieniem visumā, kuru rezultātā visticamāk rodas melnie caurumi. Ja šāds uzliesmojums notiktu tuvāk par 6000 gaismas gadiem, mēs visi izceptos.
     
  19. Visdīvainākais teleskops? 1960tajos gados fiziķis Reimonds Deiviss jaunākais izmantoja 100 000 galonus sausās tīrīšanas šķidruma, lai fiksētu neredzamās neitrīno daļiņas, kuras nāk no Saules.
     
  20. Deivisa dīvainais teleskops darbojās, aizsākot fundamentāli jaunu fizikas nozari un garantējot Deivisam Nobela prēmiju 2002. gadā.

Šādi un vēl daudzi citi interesanti fakti ir atrodami par teleskopiem.

Discover

Komentāri

  1. Aiv J. tieši 29.08.2008 domāja šādi:

    Vai ir kāda vietne netā, kur online varētu vērot kosmosu caur teleskopu? Kaut kas līdzīgs web-camerai?
    Man kaut kā nav īsti izdevies ko tādu atrast.

  2. KPax tieši 30.08.2008 domāja šādi:

    Šķiet ne viens vien lasa un tulko Discover...:)

  3. Aivis tieši 4.09.2008 domāja šādi:

    Vispār jau ar parastu antenu uztverot tikai 10Aivisanākot reliktstarojums, pārējais ir vienkārši troksnis. Ar radioaparātiem vajag Jupitera zibeņus klausīties!

  4. mario tieši 25.07.2009 domāja šādi:

    kur īsti var dzirdēt radioteleskopa veidotos signālus? vai nasa mājaslapā atrastie faili nāk no teleskopiem vai ir tikai datora ģenerētas skaņas?






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!
MĒNESS FĀZE