Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

IceCube - dīvainākais teleskops pasaulē (1689/2)


Publicēts: 10.06.2008

Kaut kā pēdējā laikā daudz rakstām par dažādiem teleskopiem, kas galu galā ir viens no astronomijas zinātnes pamatinstrumentiem. Šoreiz par ļoti dīvainu teleskopu, kas atrodas Dienvidpola mūžīgā sasaluma plašumos. Teleskopu sauc IceCube.

Kopš 1950tajiem gadiem, kad aizsākās tā saucamās "kosmiskās sacensības", zinātnieki vēlējās astronomijas un daļiņu fizikas izpētē iesaistīt neitrīno daļiņas. Kas traucēja to darīt? Lai noķertu šīs izvairīgās daļiņas, ir nepieciešama vismaz kilometru liela observatorija. Tādu uzbūvēt nav nieka lieta. Tagad zinātniekiem būs pieejama revulucionāra observatorija IceCube, kurā iemontētais teleskops medīs neitrīno daļiņas.

Neiedomājami niecīgie neitrīno rodas, sabrūkot radioaktīvajiem elementiem un elementārdaļiņām, tādām kā pioniem. Atšķirībā no fotoniem un lādētajām daļiņām, neitrīno rodas dziļi eksplodējošo zvaigžņu dzīlēs, gamma staru uzliesmojumos un kataklizmās, kurās iesaistīti melnie caurumi un neitronu zvaigznes. Neitrīno daļiņas ceļo cauri kosmosam un ir ārkārtīgi grūti notveramas un izpētāmas. Nekas nespēj apturēt šo niecīgo visuma daļiņu, izņemot... ledu.

Kad neitrīno daļiņa saduras ar caurspīdīga ledus atomu, rodas muons, kurš savukārt izstaro zilganu gaismu. Novērojot šo fluorescenci, zinātnieki var izsekot muona un tālāk arī neitrīno ceļam. Lai saskatītu šo zilgano gaismu ir nepieciešama tumsa, pilnīgi melna tumsa. IceCube gadījumā Zeme darbojas kā milzīga teleskopa truba. Neitrīno daļiņas ieskrien Ziemeļpolā, kas darbojas kā primārais objektīvs optiskajā teleskopā. Kad neitrīno saskaras ar Dienvidpola tīro ledu, tas darbojas kā teleskopa sekundārā optiskā sistēma. Gala rezultātā iespējams reģistrēt muonu radīto fluorescenci un pētīt niecīgās daļiņas.

Kādēļ jāpēta neitrīno? IceCube projekta autori raksta: "Galvenā motivācija ir izprast mūsu visumu, jo īpaši, kas darbina visspēcīgākos kosmiskos dzinējus un Zemes bombardēšanu ar kosmisko starojumu. Mēs vēlamies izprast arī tumšo matēriju. Mūs dzen ziņkārība, cilvēces sapnis izprast savu sākotni, mūsu vietu kosmosā un nākotni, kas meklējama tālu aiz cilvēces sniedzamības horizonta."

Universe Today

Komentāri

  1. KPax tieši 10.06.2008 domāja šādi:

    Stingri ņemot, matērija, ko mēs pazīstam kā kaut ko cietu, patiesībā ir gandrīz vai tukšums. Ja atoma elektronu orbītas palielinam līdz apm. 1 km, tā kodols varētu būt prusaka lielumā. Tā ka, ir kur ieskrieties. Ja mēs iemācītos izprast info, ko nes neitrino, Habls nobālētu.
    Sāls ir detektora izmērā, kuru var aptvert ar sensoriem, - jo lielāks izmērs, jo lielāka iespēja, ka neitrino ceļā gadīsies H atoms un sensori to fiksēs. Kamiokande sensoru ir divreiz vairāk (laikam jau nav tik jūtīgi), tikai tur izmanto attīrītu ūdeni, tas atrodas zem zemes un ir ievērojami mazāks.
    Caurspīdīga ledus atoms - skan interesanti.:)

  2. Redaktors tieši 11.06.2008 domāja šādi:

    Jā, tulkojot ar likās dīvaini šāda definīcija - ledus atoms, bet rakstā tā figurēja vairākkārt. Arī oficiālajā IceCube lapā (http://icecube.wisc.edu/info/explained.php) figurē "neutrino that crashes into an atom of ice".






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE