ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Debesis virs Efelsbergas


Publicēts: 24.02.2010

Vai esi domājis kāda izskatītos pasaule, ja tavas acis spētu uz to lūkoties pavisam citā elektromagnētisko viļņu diapazonā. Tagad vismaz Efelsbergas iedzīvotāji var pavērties debesīs it kā viņu acis spētu redzēt radioviļņu spektrā.

Maksa Planka radioastronomijas institūta zinātnieki ir izveidojuši pirmās LOFAR "visu debesu" fotogrāfijas 110 līdz 190 MHz diapazonā, izmantojot LOFAR radioantenu masīvu Efelsbergā, Vācijā.

Spožie plankumi ir attēla centrā redzamais Cygnus A, kas ir milzīga radiogalaktika, kuras centrā ir supermasīvs melanis caurums, un Casiopeia A, kas ir spožs radioviļņu avots, pirms 300 gadiem notikušā supernovas sprādziena paliekas. Piena Ceļa galaktikas plakne vijas cauri abiem spožajiem avotiem. Attēlā redzams arī Ziemeļu polārais atzars, kas ir liels mākonis, kuram raksturīgs spēcīgs starojums radioviļņu spektrā. Tas stiepjas no galaktikas centra uz dienvidiem.

"Šo attēlu mēs izveidojām no vienas 60 sekunžu ekspozīcijas 120 MHz frekvencē, izmantojot LOFAR lauku Efelsbergā," stāstīja Džeims Andersons. "Iespēja veidot visu debesu karti sekunžu laikā ir neizmērojams sasniegums, salīdzinot ar jau eksistējošajiem radioteleskopiem, kuriem visu debesu skenēšanai nepieciešamas nedēļas vai pat mēneši."

LOFAR jeb Zemas frekvences masīvs ir moderns radioteleskops, kas tiek būvēts daudzās Eiropas valstīs. Tas darbojas relatīvi zemās frekvencēs - no 10 līdz 240 MHz. Šim radioteleskopam nav kustīgu detaļu, tā vietā signāls tiek kombinēts no daudzām mazām antenām.

LOFAR izmanto divu tipu antenas, lai novērotu dažādas joslas - zemo joslu no 10 līdz 80 MHz un augsto joslu no 110 līdz 240 MHz.

Radioastronomi izmantos LOFAR datus, lai pētītu lielas struktūras un Piena Ceļa galaktikas starpzvaigžņu matēriju. Zemās frekvences ir ideālas, lai pētītu zemas enerģijas kosmisko staru elektronus Piena Ceļa galaktikā, kas ļauj atsekot magnētiskā lauka struktūras, pateicoties to sinhotronajam starojumam. Tādas liela mēroga struktūras kā supernovu atliekas, zvaigžņu veidošanās apgabali un pat dažas tuvumā esošās galaktikas varēs novērot ar LOFAR masīva teleskopiem.

Max-Planck-Institut für Radioastronomie

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!