10 lietas, ko jūs nezinājāt par Habla teleskopu
Publicēts: 15.05.2009
1990. gada 24. aprīlī startēja vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery, kura kravas nodalījumā atradās vērtīga un inovatīva krava - Habla kosmiskais teleskops. Tas bija lielākais un jutīgākais optiskais teleskops, kādu jebkad cilvēce ir nogādājusi tuvējā visumā. Par spīti visām problēmām, šī teleskopa nopelni un devums ir patiesi neizmērojami.
Habla teleskops tika būvēts ar aprēķinu, ka tas tiks regulāri pielabots un uzlabots. Arī šobrīd to apkalpo Atlantis astronautu komanda. Šī ir pēdējā apkalpošanas misija.
Lai arī Habla teleskops ir viens no visslavenākajiem pasaulē, Fils Pleits ir apkopojis desmit lietas, ko jūs, iespējams, nezinājāt par šo instrumentu.
#1 Habla teleskops ir nofotografējis vistālākos visuma objektus optiskajā spektrā.
2003. gadā astronoms Toms Brauns pavērsa Habla teleskopu pret Andromēdas galaktikas nomali. Izmantojot ACS kameru, viņš pavēlēja Habla teleskopam skatīties uz šo apgabalu trīs ar pusi dienas. Viņa mērķis bija ieraudzīt Andromēdas galaktikas blāvākās zvaigznes, lai pētītu kā galaktikās veidojas zvaigznes.
Viņš tās ieraudzīja un atklāja, ka Andromēdas galaktikas oreolā zvaigznes ir par dažiem miljardiem gadu jaunākas nekā Piena Ceļa galaktikā. Papildus tam viņš ieguva optiskā spektra attēlu, kurā bija redzamas pat 31 lieluma zvaigznes. To spožums ir 1/10 miljardā daļa no to zvaigžņu spožuma, kuras mēs varam saskatīt ar neapbruņotu aci.
#2 Mēness nav pārāk spožs Habla teleskopam
Ļoti daudzi cilvēki uzskata, ka ar Habla teleskopu nevar apskatīt daudzus objektus, jo tie ir pārāk spoži. Zināmā mērā tā ir taisnība, lai gan tikai daļēja. Habla teleskopam ir vairākas kameras. Ar Habla teleskopu ir iespējams paskatīties pat uz Mēnesi. Šajā attēlā redzama daļa no Mēness - Kopernika krāteris.
Lai arī Mēness nav pārāk spožs, lai veiktu novērojumus ar Habla teleskopu, lielākā problēma ir tas, cik ātri Mēness pārvietojas. Tādēļ fotografēšana tiek veikta pēc "slēpņa" metodes. Habla teleskops tiek pagriezts pret vietu, kur būs Mēness, un, kad pienāk pareizais brīdis, nofotografēts izvēlētais apgabals. Šī procedūra ir krietni vien sarežģīta, tādēļ Mēness izpētei Habla teleskops nudien nav pirmās izvēles instruments.
#3 Habla teleskops visai bieži novēro Zemi
Habla teleskops ir tūkstošiem reižu fotografējis Zemi. Vai tādēļ, lai pētītu mūsu planētu? Izrādās, ka nē.
Viena no lielākajām problēmām, ar kādu saskaras digitālo uztvērēju lietotāji, ir neziņa, vai tas, ko viņi redz, patiešām atbilst patiesībai. Ja zvaigzne izskatās spožāka, vai tā patiesi ir spožāka, vai vienkārši konkrētais uztvērēja apgabals ir nedaudz jutīgāks un tas ir jāpārkalibrē? Viens no kalibrēšanas soļiem ir tāda debess apgabala aplūkošana, kas ir vienmērīgi izgaismots. Tādejādi jūs varat izķert jutīgākos pikseļus.
Šāds apgabals, kas der Habla teleskopam, ir Zeme. Habls nespēj nofokusēties uz Zemi. Ja novēro Zemi ilgāku laiku, objekti, kas uz tās atrodas, veido švīkas, kuras matemātiski interpretējot veido "plakano lauku".
#4 Habla teleskops ir novērojis Sauli
Nē, tā nav nekāda kļūda. Habla teleskops tiešām vienreiz ir novērojis Sauli. Izrādās, ka dažos uztvērējos bija iesēdušies elektroni. Tā ir ļoti nevēlama lieta. Ne mazāk kaitīga kā trombi artērijās. Viens no veidiem, kā tikt vaļā no elektroniem, ir pārpludināt uztvērēju ar ultravioleto starojumu. Un debesīs ir viens diezgan spožs ultravioletā starojuma avots. Oriģinālā WFPC kamera tika aprīkota ar īpašu spoguli, kas kā periskops bija pavērsts pret Habla teleskopa aizmuguri. Habla teleskops tad tika pagriezts tā, ka Saules gaisma caur šo spoguli krita tieši iekšā WFPC kamerā.
Rezultātā tika iegūta vienīgā Habla teleskopa Saules fotogrāfija. Pareizāk sakot, mozaīka.
#5 Ar Habla teleskopu nevar redzēt Apollo nosēšanās moduļus, visurgājējus un karogu uz Mēness
Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem StarSpace observatorijā. Vai var redzēt karogu uz Mēness. Pat ar Habla teleskopu nevar.
Pirmkārt, pat ja varētu, tas būtu viens no visstulbākajiem veidiem kā izmantot šo unikālo instrumentu, lai pierādītu, ka cilvēks reiz ir bijis uz Mēness, jo neticīgie turpinās neticēt un apgalvos, ka arī Habla teleskopa bildes ir viltojums.
Otrkārt, objekti ir pārāk mazi. Nosēšanās moduļu paliekas ir aptuveni 4 metrus lielas, karogs - aptuveni metru augsts. Habla teleskopa leņķiskā izšķirtspēja ir 0,1 arksekunde, kas atbilst aptuveni 200 metriem Mēness virsmas. Kad uz Mēness parādīsies 200 metrus liels mākslīgais objekts, to ar Habla teleskopu varēs saskatīt.
Līdz tam jāiztiek ar savu ticību, vai arī jāgaida kamēr līdz Mēnesim kāds aizbrauks - amerikāņi, krievi vai ķīnieši.
#6 Habla teleskops ir novērojis visas planētas, izņemot Merkuru
Lai arī Habla teleskops ir lūkojies uz Sauli, patiesībā, tiešā veidā paskatoties uz šo objektu, instruments tiktu bojāts. Tādēļ Habla teleskopam ir aizliegtā zona ap Sauli 50 grādu rādiusā ap centrālo spīdekli. Viss, kas ir tuvāk, ir aizliegts.
Jāsaka gan, ka vienreiz šis aizliegums ir ticis pārkāpts. Habla teleskops ir palūkojies uz Venēru, kas atradās 45 grādu attālumā no Saules. Zemes dvīņu māsa tika nofotografēta ar WFPC2 kameru.
Merkurs nekad tik tālu neattālinās no Saules. Maksimums ir 28 grādi, kas ir pārāk bīstama zona Habla teleskopam. Neskumsim pārāk par iztrūkstošajām Merkura bildēm no Habla teleskopa, jo mums ir Messenger, kura izšķirtspēja ir daudz labāka.
#7 Habla teleskopam nav lēcas
StarSpace observatorijas teleskopam arī nav lēcas. Habla teleskopam un daudziem citiem teleskopiem nav "palielināmo stiklu", bet ir spogulis vai vairāki.
Galileo un visi pārējie debesu pētnieki līdz Īzāka Ņūtona laikiem lietoja lēcu teleskopus. Ņūtons izgudroja reflektorus jeb spoģuļteleskopus.
Habla teleskopa primārais spogulis ir 2,4 metri diametrā. Tas ir viens no lielākajiem spoguļiem kosmosā, bet uz Zemes teleskopos ir sastopami daudz lielāki spoguļi. Kecka segmentētie spoguļi ir pat 10 metrus diametrā.
Tomēr uz Habla teleskopa ir arī lēcas. Tās atrodamas tā saucamajos tēmēšanas jeb vadības sensoros, kas patiesībā ir mazi teleskopi, kas seko līdzi zvaigznēm ar ārkārtīgi lielu precizitāti, lai Habla teleskops varētu perfekti sekot līdzi izvēlētajam mērķim.
#8 Ne viss, ko Habls ierauga, ir ar nolūku
Hablam ir vairākas kameras. Ja viena skatās uz izvēlēto objektu, citas skatās kaut kur blakām. To sauc par Paralēlo programmu, jo primārā kamera ir vērsta uz objektu, bet blakus esošās - paralēli tai.
1997. gadā Habla teleskopa WFPC2 kamera bija pavērsta pret Lielo Magelāna mākoni. STIS spektrogrāfs darbojās paralēli. Rezultātā tika veikti neliela planetārā miglāja spektra novērojumi. Nejaušs, bet pietiekami vērtīgs pētījums.
#9 Viena no Habla kamerām ir apskatāma muzejā uz Zemes
Habls, kā jau noskaidrojām, tiek regulāri apčubināts un uzlabots. Vecās, savu laiku nokalpojušās detaļas tiek atvestas atpakaļ uz Zemi. 1997. gadā atgriezās Goddāra spektrogrāfs un Blāvo objektu spektrogrāfs, jeb FOS. Šobrīd FOS kamera atrodas Nacionālajā aviācijas un kosmosa muzejā.
#10 Publiski ir pieejami visi neapstrādātie Habla teleskopa attēli, kas ir vecāki par vienu gadu
Kopš saviem darbības pirmsākumiem Habls ir vairāk kā 100 000 reizes aplidojis apkārt Zemei un veicis vairāk kā 500 000 novērojumus. Visi šie dati ir pieejami īpašā arhīvā. Kāpēc tikai attēli, kas ir vecāki par vienu gadu kopš uzņemšanas brīža? Izrādās, ka šī gada laikā zinātniekiem, kas ir piedalījušies šo attēlu uzņemšanā, vienīgajiem ir tiesības tos apstrādāt un analizēt. Tādēļ ir viens gads, kurā zinātnieki var analizēt, pētīt un publicēt rezultātus, bet pēc tam - ikviens interesents var atklāt ko jaunu.
Patiesībā interesantu faktu par Habla teleskopu ir daudz vairāk. Kaut vai, piemēram, JWST nav paredzēts, lai aizvietotu Hablu, vai - Habla teleskops patiesībā nav tikai teleskops, tā ir vesela observatorija, vai - kad ir spēcīga meteoru plūsma, Habla teleskops tiek pagriezts pretējā virzienā. Tā varētu turpināt un turpināt.
Lai arī jums Habla attēlos izdodas ieraudzīt krāšņo un neparasto visumu, kurā mēs visi dzīvojam!
Bad Astronomy
Komentāri
