Tārpi kosmosā
Publicēts: 22.01.2009
Izklausās kā turpinājums pazīstamajai arkādei Worms, bet patiesībā tie ir tārpi no Notinghemas universitātes, kuri dosies uz starptautisko kosmisko staciju, lai palīdzētu zinātniekiem pētīt gravitācijas ietekmi uz muskuļu attīstību. Projektā tiks iesaistītas arī skolas, lai popularizētu astronomiju un ar to saistītās zinātnes.
Tārpi uzturēsies Japānas laboratorijā Kibo aptuveni divas nedēļas, tad tie atgriezīsies uz Zemes.
Doktors Nataniēls Šzevčiks no Klīniskās izpētes institūta Derbijā pētīs signālus, kuri kontrolē muskuļu olbaltumvielu degradēšanos. Šis nav pirmais viņa organizētais tārpu ceļojums uz kosmisko staciju. 2009. gada misija ir jau ceturtais eksperiments. Patlaban plānots, ka tārpi kosmosā dosies ar STS-129, kura starts varētu notikt 2009. gada oktobrī.
Šzevčiks pēta mikroskopiskus tārpus Caenorhabditis elegans. Tie ir perfekts materiāls, lai pētītu muskuļu atrofiju un citus fizioloģiskos procesus, jo šie tārpi, līdzīgi kā cilvēki, kosmosā cieš no muskuļu atrofijas. Pētījuma rezultāti noder ne tikai astronautu rehabilitācijas procesos, bet arī daudzu slimību gadījumos, kas ir saistītas ar muskuļu atrofiju. Šzevčiks vēlas labāk izprast, kādēļ daži astronauti zaudē ļoti lielu muskuļu masu. Atsevišķos gadījumos tiek novērots pat 60% masas zudums.
"Tārpi ir ideāls materiāls muskuļu atrofijas ģenētisko iemeslu meklēšanai," stāstīja doktors Šzevčiks. "Šī lidojuma laikā mēs ceram atrast jaunus veidus kā tiek kontrolēta muskuļu atrofija."
C. elegans ir vieni no pirmajiem organismiem, kuriem tika izveidota pilnīga gēnu karte. Tiem ir 20 000 gēnu, no kuriem 2000 gēnu atbild par muskuļu darbību un uzbūvi, no tiem 50-60% ir ļoti līdzīgi cilvēku gēniem.
Šis eksperiments ir daļa no Japānas CERISE projekta. To daļēji finansē ASV Nacionālais veselības institūts, lai izpētītu muskuļu atrofijas ģenētiskos iemeslus. Jāsaka, ka bioloģiskie eksperimenti kosmosā patērē papildus resursus, tādēļ ir samērā grūti "izsist vietu" gan kosmosa kuģī, gan kosmiskajā stacijā. Projektus izvērtē un apstiprina starptautiska darba grupa.
C. elegans ir ļoti izturīgas radības. 2003. gadā tie izdzīvoja vairākkārt izmantojamā kosmosa kuģa Columbia katastrofā. Tie mājoja uz Petri platēm, kas atradās alumīnija konteineros. Šzevčika tārpi nāk no Bristoles izgāztuves, kur tie pārtiek no baktērijām, kas vairojas dārzeņu pūšanas produktos. Kosmosā tie pārtiks no baktērijām, kuras apstrādātas un neitralizētas karstumā.
Šzevčuks uzskata, ka šādi eksperimenti ir unikāls veids kā pētīt dzīvību ekstremālos apstākļos. Viņš plāno projektā iesaistīt pirmskolas vecuma bērnus, sadarbojoties ar Orion’s quest.
University of Nottingham
Komentāri
