Uzdāvini zvaigznes!
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Pirmie uz Marsa - pērtiķi? (4157/1)


Publicēts: 15.04.2008

Viņi neizsauksies "Braucam!", kā Jurijs Gagarins, bet ne vienu vien reizi ir pabijuši kosmosā un veiksmīgi atgriezušies atpakaļ. Šobrīd mūsu mazākajiem brāļiem atkal būs jākļūst par kosmosa celmlaužiem, lai nodrošinātu drošu ceļojumu uz Marsu cilvēkiem.

Makaki būs pirmie, kas uz savas ādas izjutīs ilgstoša kosmiskā ceļojuma draudus - radiāciju. Medicīniskās primatoloģijas institūts Sočos lepojas ar garu vēsturi Krievijas kosmosa izpētes programmā.

"Cilvēki un pērtiķi ir vienlīdz jutīgi pret mazām un lielām radiācijas devām," paskaidroja institūta direktors Boriss Lapins. "Tādēļ makaki eksperimentiem ir daudz noderīgāki kā suņi vai citi dzīvnieki."

Institūts atlasīs makakus, kas nākotnē iespējams piedalīsies kosmiskajos lidojumos uz Marsa pirms cilvēkiem. Pēc divu gadu eksperimentiem tiks atlasīti 40 pērtiķi, kas tiks nosūtīti uz Maskavas Biomedicīnisko problēmu institūtu, kur tos izmantos aerokosmiskās biomedicīnas pētījumos.

Eksperimenti ar pērtiķiem noritēs paralēli ar Mars-500 projektu, kurš sāksies nākamā gada sākumā un kura ietvaros tiks simulēti starpplanetārā lidojuma apstākļi. Mars-500 projektam pieteikušies brīvprātīgie pavadīs 17 mēnešus kosmosa kuģa modelī. Lidojums uz Marsu realitātē visticamāk nenotiks ātrāk kā pēc 10 gadiem.

Papildus radiācijas ietekmei, zinātnieki pētīs kā makaki reaģē uz ilgstošu bezsvara stāvokli, izolāciju un īpašu diētu.

Mars-500 projekta vadītājs Viktors Baranovs pastāstīja, ka "520 dienas ir pietiekams laiks, lai nokļūtu līdz Marsam un atpakaļ - 250 dienas turp, 250 atpakaļ un mēnesis priekš nosēšanās."

Krievija ir viena no valstīm, kur eksperimentos joprojām izmanto primātus.

"Cilvēce gada laikā upurē vairāk kā 100 miljonus dzīvnieku veselības un skaistuma vārdā. Ir pienācis laiks atrast alternatīvu eksperimentiem ar dzīvniekiem," piebilda Andrejs Zbarskis no Pasaules Dabas fonda.

"Es esmu pārliecināts, ka zinātnieki pieminēs Laiku, pirmo suni kosmosā. Šodien mēs zinām, ka šis suns nomira no šoka uzreiz pēc starta un tā mirušais ķermenis riņķoja orbītā vēl divas nedēļas."

Lapina kungs atzīst, ka ir saņēmis negatīvas atsauksmes no Eiropas kolēģiem par Krievijas ieceri atjaunot eksperimentus ar primātiem kosmosa programmā.

Institūta darbiniece Anaida Šaginjana pastāstīja: "Man ir žēl pērtiķu, viņi var nomirt, bet šie eksperimenti ir nepieciešami, lai pasargātu kosmonautus, kas nākotnē lidos uz Marsu."

Institūts audzē makakus nebrīvē, tādēļ tie nebūs jāķer savvaļā.

Kopumā kosmosā ir lidojuši jau 12 makaki.

Abreks un Bions bija pirmie, kas lidoja 1983. gada decembrī. Pēc piecu dienu lidojuma viņi atgriezās uz Zemes, izgāja rehabilitāciju un tika nogādāti atpakaļ pie bara.

Pēc diviem gadiem Vernijs un Gordijs kosmosā pavadīja jau septiņas dienas.

1987. gadā Drjoma un Jeroša kosmosā pabija divas nedēļas. Pēc atgriešanās Drjoma tika uzdāvināts Kubas vadītājam Fidelam Kastro.

1989, 1992. un 1996. gadā atkal bija 2 nedēļu lidojumi. Tad finansu trūkuma dēļ programma tika pārtraukta. Tagad eksperimenti tiek turpināti uz Zemes, simulējot bezsvara stāvokli. Krošs, kurš tagad ir 16 gadus vecs, lidoja 1992. gadā. Tagad šis makaks ir institūta darbinieku mīlulis un vietējā zvaigzne.

"Ja mēs pērtiķa gadus pārvēršam cilvēka mūža izpratnē, tad Krošam šobrīd ir 60 gadi. Viņš ir ļoti aktīvs. Viņš mīl labi paēst un ir agresīvs pret savām mātītēm," pastāstīja Anaida Šaginjana. "Pēc rehabilitācijas viņš radīja pēcnācējus, kas ir pierādījums tam, ka lidojums kosmosā nesabojāja viņa reproduktīvās spējas."

BBC

Komentāri

  1. Avenals tieši 15.04.2013 domāja šādi:

    Ļoti svarīgi būtu pētījumi par izmaiņām imūnajā sistēmā, par iespējamajiem imūnsupresijas meh;anismiem, kas varētu attīstīties astronautam, kā arī, kā uz tā fona varētu sākt uzvesties cilvēka (šajā gadījumā - pērtiķa) normālā mikroflora.






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


MĒNESS FĀZE